21.4.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 118/9
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-394/08, T-408/08, T-453/08 un T-454/08 Regione autonoma della Sardegna u.c./Komisija 2011. gada 8. decembrī iesniedza Timsas Srl
(Lieta C-632/11 P)
2012/C 118/14
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Timsas Srl (pārstāvji — D. Dodaro un S. Pinna, advokāti)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Regione autonoma della Sardegna, Selene di Alessandra Cannas Sas u.c.
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-394/08, T-408/08, T-453/08 un T-454/08 daļā, kurā tajā ir noraidīts apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītais iebildums par pamatojuma nenorādīšanu saistībā ar strīdīgā atbalsta attīstību veicinošās iedarbības novērtējumu;
—
atcelt Komisijas 2008. gada 2. jūlija Lēmumu 2008/854/EK par valsts atbalsta shēmu “1998. gada reģionālais likums Nr. 9 — Atbalsta N 272/98 nepareiza izmantošana” (ex NN 158/03 un CP 15/2003) (OV L 302, 9. lpp.);
—
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt abās instancēs radušos tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Pārsūdzētais spriedums esot kļūdains, jo tajā ir sagrozīti prasības pamati, pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, kā arī ir norādīts neloģisks un pretrunīgs pamatojums. It īpaši apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa neesot pat ne netieši norādījusi pamatojumu, kādēļ ir noraidīts iebildums par acīmredzamu Komisijas pieļauto kļūdu atbalsta attīstību veicinošās iedarbības vērtējumā. Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka ir “vienīgi jāizvērtē, vai prasītāji ir pierādījuši, ka šajā gadījumā pastāvēja apstākļi, kas varēja nodrošināt strīdīgās atbalsta shēmas attīstību veicinošo iedarbību, pat ja pieteikums nebija iesniegts pirms attiecīgā projekta īstenošanas sākuma”, tomēr tā neesot atzinusi, ka prasītāji nebūtu to pierādījuši, un nav arī norādījusi nevienu iemeslu, pamatojoties uz kuru būtu iespējams saprast šādas (visai netiešas) pārliecības pamatojumu.
Attiecīgā sprieduma 227. punktā, atbilstoši kuram Komisijai nebija pienākuma izvērtēt individuālo saņēmēju īpašos apstākļus, apstiprinātais secinājums esot nepietiekams un pretrunīgs. Neesot saprotams, kā prasītāji būtu varējuši pamatot attīstību veicinošas iedarbības esamību, neizklāstot to konkrētā gadījuma apstākļus: Komisijai un prasības stadijā arī Vispārējai tiesai esot vajadzējis izstrādāt vienveidīgu principu, objektīvi izvērtējot katra attiecīgā lietas dalībnieka situāciju, ko varētu uzskatīt par īpašu vai tikai tam raksturīgu ņemot vērā vienīgi konkrētas norādes, bet tās ir paudušas vispārīgu un abstraktu apgalvojumu.
Visbeidzot, gan Komisija apstrīdētajā lēmumā, gan Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā esot sagrozījušas apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumus, tai piedēvējot nolūku uz vispārīgu shēmu attiecošos lēmumu pārnest individualizētā kontekstā, un šīs kļūdīšanās dēļ esot kļūdaini atteikušās ņemt vērā, kā apstākļi, uz kuriem tām norādījusi apelācijas sūdzības iesniedzēja, esot varējuši ietekmēt atbalsta shēmas vēriena vispārīgu vērtējumu.
Full & Egal Universal Law Academy