21.4.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 118/10
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-394/08, T-408/08, T-453/08 un T-454/08 Regione autonoma della Sardegna u.c./Komisija 2011. gada 8. decembrī iesniedza Grand Hotel Abi d’Oru SpA
(Lieta C-633/11 P)
2012/C 118/15
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Grand Hotel Abi d’Oru SpA (pārstāvji — D. Dodaro un R. F. Masuri, advokāti)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Regione autonoma della Sardegna, Selene di Alessandra Cannas Sas u.c.
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 20. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-394/08, T-408/08, T-453/08 un T-454/08 daļā, kurā ar to:
a)
ir noraidīts apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītais iebildums, ka neesot izpildīts EKL 254. panta 3. punktā un Regulas (EK) Nr. 659/1999 (1) 20. panta 1. punktā paredzētais pienākums paziņot lēmumu par procedūras koriģēšanu (sprieduma 103.-112. punkts);
b)
ir noraidīts apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītais iebildums par pamatojuma nenorādīšanu saistībā ar strīdīgā atbalsta attīstību veicinošās iedarbības vērtējumu (sprieduma 136.-145. un 218.-228. punkts)
prasības pamatu sagrozīšanas un kļūdas tiesību piemērošanā, kā arī pamatojuma neloģiskuma un pretrunīguma dēļ;
—
atcelt Eiropas Komisijas 2008. gada 2. jūlija Lēmumu 2008/854/EK par valsts atbalsta shēmu “1998. gada reģionālais likums Nr. 9 — Atbalsta N 272/98 nepareiza [ļaunprātīga] izmantošana” (C 1/04 (ex NN 158/03 un CP 15/2003)) (OV L 302, 9. lpp.);
—
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt ar šo lietu saistītos tiesāšanās izdevumus abās instancēs.
Pamati un galvenie argumenti
Pārsūdzētais spriedums esot nepareizs tāpēc, ka kļūdaini esot piemēroti EKL 254. pants, kā arī Regula (EK) Nr. 659/1999 un tādēļ, ka tā pamatojums esot neloģisks un pretrunīgs daļā, kurā tiek apgalvots, ka “lēmums par procedūras koriģēšanu bija adresēts vienīgi Itālijas Republikai, nevis strīdīgā atbalsta saņēmējiem. Līdz ar to EKL 254. panta 3. punktā Komisijai nav paredzēts pienākums paziņot Grand Hotel Abi d’Oru lēmumu par procedūras koriģēšanu” (sprieduma 107. punkts). Šāds pamatojums, pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas domām, ir pretrunā paša sprieduma 71. un 72. punktā teiktajam.
Spriedumā tiekot liegts atzīt, ka lēmums par procedūras koriģēšanu funkcionālā ziņā ir kvalificējams atšķirīgi no lēmuma par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, kura saistības ar jau iesāktu procedūru dēļ, pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas domām, rodas pienākums ņemt vērā attiecīgajā procedūrā faktiski jau piedalījušos lietas dalībniekus. Kļūdas, ko Vispārējā tiesa pieļāvusi, lēmumu par procedūras koriģēšanu pielīdzinādama lēmumam par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, dēļ esot kļūdaini novērtēta Regulas Nr. 659/1999 20. panta 1. punkta piemērojamība.
Turklāt pārsūdzētais spriedums esot nepareizs tāpēc, ka tajā esot sagrozīti prasības pamati; pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, kā arī norādīts neloģisks un pretrunīgs pamatojums, jo Vispārējā tiesa neesot pat ne netieši norādījusi pamatojumu, kādēļ ir noraidīts iebildums par acīmredzamo kļūdu, ko Komisija pieļāvusi atbalsta attīstību veicinošās iedarbības vērtējumā.
Visbeidzot, gan Komisija apstrīdētajā lēmumā, gan Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā esot sagrozījušas apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumus, tai piedēvēdamas nolūku uz vispārīgu shēmu attiecošos lēmumu pārnest individualizētā kontekstā, un šī pārpratuma dēļ esot kļūdaini atteikušās ņemt vērā, kā apstākļi, uz kuriem tām norādījusi apelācijas sūdzības iesniedzēja, esot varējuši ietekmēt atbalsta shēmas vēriena vispārīgu vērtējumu.
(1) OV L 83, 1. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 8. nod., 1. sēj., 339. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy