18.2.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 49/19
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-39/06 Transcatab/Komisija 2011. gada 20. decembrī iesniedza likvidējamā Transcatab SpA
(Lieta C-654/11 P)
2012/C 49/33
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: likvidējamā Transcatab SpA (pārstāvji — C. Osti, A. Prastaro un G. Mastrantonio, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-39/06 Transcatab/Komisija (turpmāk tekstā — “spriedums”) tiktāl, ciktāl tā nolēma, ka Standard Commercial Corp. (un līdz ar to Alliance One) ir uzskatāma par solidāri atbildīgu par Transcatab izdarītajiem pārkāpumiem;
—
tādējādi samazināt Transcatab uzlikto naudas sodu, daļēji atceļot Komisijas Lēmuma C(2005) 4012, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar EKL 81. panta 1. punktu, lieta COMP/C.38.281/B.2 — Jēltabaka — Itālija (turpmāk tekstā — “Lēmums”) 2. panta c) punktu un nospriežot, ka naudas sods ir jāaprēķina, ņemot vērā Transcatab apgrozījumu, kas finanšu gadā, kurš beidzās 2005. gada martā, bija EUR 32,338 miljoni, atbilstoši Regulas Nr. 17/62 15. panta 2. punktam un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktam;
—
tādējādi atcelt Lēmumu tiktāl, ciktāl ar to Transcatab uzliktā naudas soda pamatsummai tika piemērots koeficients 1,25;
—
atcelt spriedumu tiktāl, ciktāl tajā ir noraidīti Transcatab iebildumi attiecībā uz a) to, ka uzliktais naudas sods nav samazināts, konstatējot konkrētās ietekmes uz tirgu neesamību, b) to, ka pārkāpuma intensitāte laikā no 1999. līdz 2002. gadam samazinājās, un c) “saprātīgu šaubu” atbildību mīkstinošo apstākli, lai arī tas tika piemērots vienā līdzīgā ar Spāniju saistītā lietā, un tādējādi samazināt naudas sodu;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Pirmkārt, spriedumā nav ievērots LESD 296. pants, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. un 49. pants un katrā ziņā principi par pierādīšanas pienākumu un Transcatab tiesības uz aizstāvību. Tiesvedībā pirmajā instancē tika iesniegti argumenti un pierādījumi, lai atspēkotu prezumpciju par to, ka SCC faktiski īsteno izšķirošu ietekmi pār Transcatab rīcību. Šie argumenti un pierādījumi — tiktāl, ciktāl tie ir būtiski un katrā ziņā nav maznozīmīgi, ņemot vērā jaunāko Tiesas judikatūru, — vismaz bija konkrēti jāizvērtē un noraidījuma gadījumā — atbilstoši jāpamato. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa nedz veica konkrētu vērtējumu, nedz norādīja pamatojumu. Katrā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka spriedumā, par pieņemamu atzīstot jaunu pierādījumu izmantošanu Vispārējā tiesā apstrīdētajā lēmumā, nav ievēroti principi par pierādīšanas pienākumu un katrā ziņā Transcatab tiesības uz aizstāvību.
Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa, neapmierinot iebildumus par pārkāpuma konkrētās ietekmes uz tirgu neesamību un pārkāpuma intensitātes samazināšanos laikposmā no 1999. līdz 2002. gadam, ir pieļāvusi kļūdu faktu sagrozīšanā un katrā ziņā nav ievērojusi vispārīgos principus par Eiropas iestāžu administratīvo aktu interpretāciju, tai noteikto pienākumu norādīt pamatojumu, noteikumus par pierādīšanas pienākumu, Transcatab tiesības uz aizstāvību un principu par prasītā un nospriestā saderību.
Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka spriedumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, kā arī ir norādīts neloģisks pamatojums tajā daļā, kurā Vispārējā tiesa ir noraidījusi Transcatab izvirzīto iebildumu par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu saistībā ar to, ka Vispārējā tiesa nav piemērojusi “saprātīgu šaubu” atbildību mīkstinošo apstākli, kuru tā tomēr bija piemērojusi vienā līdzīgā ar Spāniju saistītā lietā.
Full & Egal Universal Law Academy