Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 9. decembra rīkojums – Auditeur du travail/Yangwei
(lieta C‑349/11)
Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa – Direktīva 97/81/EK – Administratīvi šķēršļi, kas var ierobežot nepilna darba laika darba iespējas – Darba līgumu un darba laika norāžu obligāta izziņošana un glabāšana
Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu – Direktīva 97/81 – Valsts tiesiskais regulējums, kurā prasīts glabāt un izziņot nepilnu darba laika strādājošo darbinieku darba līgumus un darba laika norādes – Pieļaujamība – Nosacījumi – Valsts tiesas vērtējums (Padomes Direktīvas 97/81 pielikuma 4. klauzula un 5. klauzulas 1. punkts) (sal. ar 22.–30., 32., 33., 38. un 39. punktu un rezolutīvo daļu)
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tribunal de première instance de Liège – Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/81/EK par UNICE , CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu (OV L 14, 9. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā, 5. nod., 3. sēj., 267. lpp.) interpretācija – Tāda valsts tiesiskā regulējuma pieļaujamība, kurā no darba devēja tiek prasīts dokumentēt atkāpes no darba laika, kā arī glabāt un izziņot nepilnu darba laiku strādājošo darbinieku darba līgumus un darba laika norādes – Administratīvi šķēršļi, kas spēj ierobežot nepilna darba laika darba iespējas
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu pielikumā esošā Pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu 4. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā darba devējiem ir noteikts pienākums glabāt un izziņot nepilnu darba laiku strādājošo darbinieku darba līgumus un darba laiku, ja ir pierādīts, ka šā tiesiskā regulējuma dēļ attieksme pret šiem pēdējiem minētajiem nav nelabvēlīgāka par attieksmi pret līdzīgā situācijā esošiem pilnu darba laiku strādājošajiem, vai ja šādas atšķirīgas attieksmes esamības gadījumā ir pierādīts, ka tā ir pamatota ar objektīviem iemesliem un nepārsniedz izvirzīto mērķu sasniegšanai vajadzīgo. Iesniedzējtiesas ziņā ir veikt vajadzīgās faktiskās un juridiskās pārbaudes, tostarp ņemot vērā piemērojamās valsts tiesības, lai noskaidrotu, vai tās izskatāmajā lietā tā tas ir.
Gadījumā, ja iesniedzējtiesa secinātu, ka pamatlietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums neatbilst Direktīvai 97/81 pievienotā Pamatnolīguma par nepilnu darba laiku 4. klauzulai, šā pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkts būtu jāinterpretē tādējādi, ka šāds tiesiskais regulējums ir pretrunā arī tam.
Full & Egal Universal Law Academy