23.11.2013
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 344/23
Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 3. oktobra spriedums (Supreme Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Donal Brady/Environmental Protection Agency
(Lieta C-113/12) (1)
(Vide - Direktīva 75/442/EEK - Virca, kas saražota un tiek uzglabāta cūku audzēšanas saimniecībā līdz tās nosūtīšanai lauksaimniecības uzņēmumiem, kuri to izmanto kā zemes mēslojumu - Kvalificēšana par “atkritumiem” un “blakusproduktu” - Nosacījumi - Pierādīšanas pienākums - Direktīva 91/676/EEK - Transponēšanas neesamība - Ražotāja personiskā atbildība par to, lai šie lauksaimnieki ievērotu Savienības tiesības atkritumu apsaimniekošanas un mēslojuma jomā)
2013/C 344/38
Tiesvedības valoda — angļu
Iesniedzējtiesa
Supreme Court
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Donal Brady
Atbildētāja: Environmental Protection Agency
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Supreme Court — Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem (OV L 194, 39. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1991. gada 18. marta Direktīvu 91/156/EEK (OV L 78, 32. lpp.), 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija — Atkritumu jēdziens — Cūku virca, kuru kā mēslojumu lauksaimniekiem piegādā cūku audzētājs — Dalībvalsts tiesības noteikt audzētājam personisku atbildību, ja lauksaimnieki, izmantojot viņa vircu kā mēslojumu uz savas zemes, neievēro Savienības tiesības par atkritumu kontroli
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem, kas grozīta ar Komisijas 1996. gada 24. maija Lēmumu 96/350/EK, 1. panta a) punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka cūku intensīvās audzēšanas saimniecībā saražotā virca, kas tajā tiek uzglabāta līdz brīdim, kad to piegādā lauksaimniekiem izmantošanai par mēslojumu viņu platībās, ir nevis “atkritumi” šīs normas izpratnē, bet blakusprodukts, ja šis ražotājs ir paredzējis šo vircu laist tirdzniecībā tam ekonomiski izdevīgos apstākļos vēlākā procesā, ar nosacījumu, ka šī vēlākā izmantošana ir nevis tikai eventuāla, bet tā ir skaidri zināma, tai nav nepieciešama iepriekšēja pārstrāde un tā ietilpst turpinātā ražošanas procesā. Valsts tiesām, ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus, kas raksturo tajās izskatāmās situācijas, ir jāpārbauda, vai šie dažādie kritēriji ir izpildīti;
2)
Savienības tiesības atļauj tādas vielas kā virca ražotājam noteikt pienākumu pierādīt, ka ir izpildīti kritēriji, kas ļauj šo pamatlietas apstākļos saražoto, uzglabāto un nodoto vircu uzskatīt par blakusproduktu, ja vien ar to netiek kaitēts šo tiesību, it īpaši Direktīvas 75/442, kas grozīta ar Lēmumu 96/350, efektivitātei, un ka tiks nodrošināta no tās izrietošo pienākumu izpilde, it īpaši pienākums neattiecināt šīs direktīvas normas uz vielām, kuras pēc šo kritēriju piemērošanas saskaņā ar Tiesas judikatūru ir jāuzskata par blakusproduktiem, kam šīs direktīva nav piemērojama;
3)
Direktīvas 75/442, kas grozīta ar Lēmumu 96/350, 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, nav transponēta valsts tiesībās, nevar tikt uzskatīts, ka šīs pēdējās direktīvas esamības dēļ uz dalībvalstī esošā cūku audzēšanas saimniecībā saražotiem kūtsmēsliem “attiecas citi normatīvie akti” šīs normas izpratnē;
4)
gadījumā, ja cūku audzēšanas saimniecībā saražotā un uzglabātā virca ir jākvalificē kā “atkritumi” Direktīvas 75/442, kas grozīta ar Lēmumu 96/350, 1. panta a) punkta pirmās daļas izpratnē:
—
šīs direktīvas 8. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka šim atkritumu turētājam vienalga pie kādiem apstākļiem tiek atļauts no tiem atbrīvoties, tos nododot lauksaimniekam izmantošanai par mēslojumu viņa platībām, ja izrādās, ka šim lauksaimniekam nav nedz šīs direktīvas 10. pantā noteiktās atļaujas, nedz atbrīvojuma no šādas atļaujas saņemšanas un tas nav reģistrēts atbilstoši šīs direktīvas 11. pantam, un
—
minētās direktīvas 8., 10. un 11. pants, tos aplūkojot kopā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka uz atkritumu turētāja veikto atkritumu nodošanu lauksaimniekam, kas izmanto tos savu platību mēslošanai un kam ir šīs direktīvas 10. pantā noteiktā atļauja vai atbrīvojums no pienākuma saņemt šādu atļauju, un kas ir reģistrēts saskaņā ar minēto 11. pantu, tiek attiecināts nosacījums, ka šis turētājs ir atbildīgs par to, ka šie citi lauksaimnieki ievēros normas, kas jāpiemēro viņu veiktajām reģenerācijas darbībām saskaņā ar Savienības tiesībām atkritumu apsaimniekošanas un mēslojuma jomā.
(1) OV C 151, 26.5.2012.
Full & Egal Universal Law Academy