29.3.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 93/6
Tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 23. janvāra spriedums (Finanzgericht Hamburg — (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — DMC Beteiligungsgesellschaft mbH/Finanzamt Hamburg-Mitte
(Lieta C-164/12) (1)
(Nodokļi - Uzņēmumu ienākuma nodoklis - Personālsabiedrības daļu pārnešana kapitālsabiedrībai - Grāmatvedības vērtība - Paredzamā vērtība - Konvencija par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu - Nerealizētā kapitāla pieauguma tūlītēja aplikšana ar nodokli - Atšķirīga attieksme - Kapitāla brīvas aprites ierobežojums - Nodokļu ieturēšanas kompetenču sadalījuma starp dalībvalstīm saglabāšana - Samērīgums)
2014/C 93/08
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Finanzgericht Hamburg
Pamatlietas puses
Prasītāja: DMC Beteiligungsgesellschaft mbH
Atbildētāja: Finanzamt Hamburg-Mitte
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Hamburg — EKL 43. panta (jaunajā redakcijā LESD 49. pants) interpretācija — Citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības, kuras kāda uzņēmuma daļas iegulda kā mantisku ieguldījumu valsts kapitālsabiedrībā, pretī saņemot šīs sabiedrības kapitāldaļas — Tiesību normas, kurās ir paredzēts, ka šādā gadījumā ieguldītais kapitāls kapitālsabiedrības bilancē ir jānorāda pēc tā patiesās vērtības nevis pēc grāmatvedības vērtības, tādējādi atklājot slēptās rezerves — Iespēja samaksāt nodokli pa daļām piecos ikgadējos maksājumos ar nosacījumu, ka tiek iesniegts maksājumu nodrošinājums
Rezolutīvā daļa:
1)
LESD 63. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar mērķi saglabāt nodokļu ieturēšanas kompetenču sadalījumu starp dalībvalstīm var attaisnot tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā ir noteikts pienākums noteikt komandītsabiedrības kapitālsabiedrībā, kuras juridiskā adrese ir šīs dalībvalsts teritorijā, ieguldīto aktīvu vērtību pēc to paredzamās vērtības, tādējādi pirms nerealizētā kapitāla pieauguma, kas saistīts ar šajā teritorijā gūto ienākumu, faktiskās realizēšanas to padarot par apliekamu ar nodokli, ja šai dalībvalstij faktiski nav iespējams izmantot savu nodokļu piemērošanas kompetenci attiecībā uz šo kapitāla pieaugumu tā faktiskās realizācijas laikā, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;
2)
dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta tūlītēja tās teritorijā gūtā nerealizētā kapitāla pieauguma aplikšana ar nodokli, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi saglabāt nodokļu ieturēšanas kompetenču sadalījumu starp dalībvalstīm, ja vien tad, kad nodokļa maksātājs izvēlas atlikt nodokļa samaksu, tam piemēro pienākumu iesniegt bankas garantiju atkarībā no reālā nodokļa nepiedzīšanas riska.
(1) OV C 217, 21.7.2012.
Full & Egal Universal Law Academy