3.8.2013
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 225/36
Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 27. jūnija spriedums (Højesteret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Malaysia Dairy Industries Pte. Ltd/Ankenævnet for Patenter og Varemærker
(Lieta C-320/12) (1)
(Tiesību aktu tuvināšana - Direktīva 2008/95/EK - 4. panta 4. punkta g) apakšpunkts - Preču zīmes - Preču zīmes iegūšanas un paturēšanas nosacījumi - Reģistrācijas atteikums vai spēkā neesamība - Pieteikuma iesniedzēja “ļaunticības” jēdziens - Pieteikuma iesniedzēja zināšanas par ārvalstī reģistrētas preču zīmes pastāvēšanu)
2013/C 225/62
Tiesvedības valoda — dāņu
Iesniedzējtiesa
Højesteret
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Malaysia Dairy Industries Pte. Ltd
Atbildētāja: Ankenævnet for Patenter og Varemærker
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Højesteret — Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 229, 25. lpp.), 4. panta 4. punkta g) apakšpunkta interpretācija — Preču zīmes reģistrācijas atteikums vai spēkā neesamība — Ļaunticības jēdziens — Pieteikuma iesniedzējs, kas zina vai kam ir jāzina, ka pastāv preču zīme, kas lietota ārvalstīs reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī — Preču zīmes reģistrācijas atcelšana piena plastmasas pudelei ar pamatojumu, ka pieteikuma iesniedzējs reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī zināja par līdzīgu agrāku preču zīmi, ko konkurējoša sabiedrība izmanto ārzemēs
Rezolutīvā daļa:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 4. panta 4. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “ļaunticības” jēdziens šīs tiesību normas izpratnē ir autonoms Savienības tiesību jēdziens, kuru Eiropas Savienībā ir jāinterpretē vienveidīgi;
2)
Direktīvas 2008/95 4. panta 4. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai pierādītu preču zīmes pieteikuma iesniedzēja ļaunticību šīs tiesību normas izpratnē, ir jāņem vērā visi atbilstošie un reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī pastāvošie lietas fakti. Apstāklis, ka šī pieteikuma iesniedzējs brīdī, kad viņš iesniedz reģistrācijas pieteikumu, zina vai tam ir jāzina, ka trešā persona ārvalstīs izmanto kādu preču zīmi, kuru var sajaukt ar preču zīmi, par kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, pats par sevi nav pietiekams, lai pierādītu, ka pastāv pieteikuma iesniedzēja ļaunticība iepriekš minētās tiesību normas izpratnē;
3)
Direktīvas 2008/95 4. panta 4. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstīm nav atļauts ieviest īpašu aizsardzību preču zīmēm, ko lieto ārvalstīs, kas atšķiras no tās, kura ir ieviesta ar šo tiesību normu un balstīta uz faktu, ka preču zīmes pieteikuma iesniedzējs zināja vai tam būtu bijis jāzina par preču zīmi, ko lieto ārvalstīs.
(1) OV C 258, 25.8.2012.
Full & Egal Universal Law Academy