14.4.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 112/7
Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 27. februāra spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – A. M. van der Ham un A. H. van der Ham-Reijersen van Buuren/College van Gedeputeerde Staten van Zuid-Holland
(Lieta C-396/12) (1)
(Kopējā lauksaimniecības politika - ELFLA finansējums - Atbalsts lauku attīstībai - Maksājumu samazināšana vai nepiešķiršana savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanas gadījumā - Jēdziens “tīša neatbilstība”)
2014/C 112/08
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Raad van State
Pamatlietas puses
Prasītāji: A. M. van der Ham un A. H. van der Ham-Reijersen van Buuren
Atbildētāja: College van Gedeputeerde Staten van Zuid-Holland
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Raad van State – Nīderlande – Padomes 2005. gada 20. septembra Regulas (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulu (EK) Nr. 74/2009 (OV L 30, 100. lpp.), 51. panta 1. punkta, Komisijas 2006. gada 7. decembra Regulas (EK) Nr. 1975/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem (OV L 368, 74. lpp.), 23. panta un Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 141, 18. lpp.), 67. panta 1. punkta interpretācija – Atbalsts lauku attīstībai – Maksājumu samazināšana vai nepiešķiršana noteikumu neievērošanas gadījumā – Tīšas neatbilstības jēdziens
Rezolutīvā daļa:
1)
jēdziens “tīšs pārkāpums” Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, 67. panta 1. punkta un Komisijas 2006. gada 7. decembra Regulas (EK) Nr. 1975/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem, 23. panta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas paredz savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpumu, ko ir pieļāvis atbalsta saņēmējs, kurš ir vēlējies panākt neatbilstības šiem noteikumiem situāciju vai kurš, nevēloties panākt šādu situāciju, ir pieļāvis iespējamību, ka tas varētu notikt. Savienības tiesības pieļauj tādu valsts tiesību normu, kas tāpat kā pamatlietā izvērtējamā norma piešķir ilgstošas pastāvīgas politikas esamības kritērijam augstu pierādījumu spēku, ja vien atbalsta saņēmējam attiecīgā gadījumā ir iespēja iesniegt pierādījumus par tīša elementa neesamību tā rīcībā;
2)
Regulas Nr. 796/2004 67. panta 1. punkts un Regulas Nr. 1975/2006 23. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja trešā persona, kas veic darbus saskaņā ar atbalsta saņēmēja rīkojumu, ir pārkāpusi savstarpējās atbilstības jomā pastāvošās prasības, minētais atbalsta saņēmējs var tikt atzīts par atbildīgu par šo pārkāpumu, ja viņš ir rīkojies tīši vai nolaidīgi šīs trešās personas izvēles, uzraudzības vai tai sniegto norāžu dēļ, neatkarīgi no minētās trešās personas rīcības tīšā vai nolaidīgā rakstura.
(1) OV C 379, 8.12.2012.
Full & Egal Universal Law Academy