29.3.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 93/12
Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 13. februāra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — H. Gautzsch Großhandel GmbH & Co. KG/Münchener Boulevard Möbel Joseph Duna GmbH
(Lieta C-479/12) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Intelektuālais īpašums - Kopienas dizainparaugi - Regula (EK) Nr. 6/2002 - 7. panta 1. punkts, 11. panta 2. punkts, 19. panta 2. punkts, 88. pants un 89. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkts - Nereģistrēts Kopienas dizainparaugs - Aizsardzība - Nodošana atklātībā - Novitāte - Prasība attiecībā uz pārkāpumu - Pierādīšanas pienākums - Noilgums - Prasības celšanas termiņš - Piemērojamās tiesības)
2014/C 93/19
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesgerichtshof
Pamatlietas puses
Prasītāja: H. Gautzsch Großhandel GmbH & Co. KG
Atbildētāja: Münchener Boulevard Möbel Joseph Duna GmbH
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesgerichtshof — Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 7. panta 1. punkta pirmā teikuma, 11. panta 2. punkta, 19. panta 2. punkta un 89. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkta interpretācija — Jēdziens “nodots atklātībā” — Pienākums pierādīt nereģistrēta dizainparauga kopēšanu — Dizainparaugs, kas izstādīts izstāžu telpās, kurās netiek veikta parastā tirgus novērošana, un nodots atklātībā atsevišķam uzņēmējam no personu loka, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē, neparedzot nosacījumu par noslēpumu — Tiesību aizliegt [dizainparauga] izmantošanu jebkurai trešajai personai noilgums — Prasības celšanas termiņš — Lietās, kuru priekšmets ir Kopienas dizainparaugu pārkāpums un to spēkā neesamība, piemērojamo tiesību noteikšana
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 11. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka var tikt uzskatīts, ka par dizainparaugu parastā uzņēmējdarbības gaitā ir varējis uzzināt to personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē un darbojas Eiropas Savienībā, ja attiecīgā dizainparauga attēli ir izdalīti tirgotājiem, kuri darbojas šajā nozarē, — tas ir jāizvērtē Kopienas dizainparauga tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas apstākļus;
2)
Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka var tikt uzskatīts, ka par dizainparaugu, kaut gan tas ir atklāts trešajai personai bez tieši vai netieši izteikta konfidencialitātes nosacījuma, parastā uzņēmējdarbības gaitā nav varējis uzzināt to personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē un darbojas Eiropas Savienībā, ja tas ir darīts pieejams tikai vienam attiecīgās nozares uzņēmumam vai ir ticis izstādīts tikai kāda uzņēmuma izstāžu telpās, kurš neatrodas Savienībā, — tas ir jāizvērtē Kopienas dizainparaugu tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas apstākļus;
3)
Regulas Nr. 6/2002 19. panta 2. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka aizsargātā dizainparauga īpašniekam ir jāpierāda, ka apstrīdēto izmantošanu rada šī dizainparauga kopēšana. Tomēr, ja Kopienas dizainparaugu tiesa konstatē, ka gadījumā, ja minētajam īpašniekam būtu jāuzņemas pierādīšanas pienākums, tas var padarīt neiespējamu vai pārmērīgi grūtu to iegūšanu, lai nodrošinātu efektivitātes principa ievērošanu, tai ir pienākums izmantot visus procesuālos līdzekļus, kas tai ir pieejami saskaņā ar valsts tiesībām, lai novērstu šīs grūtības, tostarp, vajadzības gadījumā, piemērojot valsts tiesību noteikumus, ar kuriem ir paredzēti pierādīšanas pienākuma grozījumi vai priekšrocības;
4)
noilgumu un prasības celšanas termiņa izbeigšanos, uz ko varētu atsaukties aizstāvībai pret prasību, kas celta, pamatojoties uz Regulas Nr. 6/2002 19. panta 2. punktu un 89. panta 1. punkta a) apakšpunktu, regulē valsts tiesības, kuras ir jāpiemēro, ievērojot līdzvērtības un efektivitātes principus;
5)
Regulas Nr. 6/2002 89. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasībai par pārkāpuma produktu iznīcināšanu piemērojamās tiesības ir tās dalībvalsts tiesības, tostarp starptautiskās privāttiesības, kurā ir veikts pārkāpums vai lietoti draudi veikt pārkāpumu. Prasībai par zaudējumu, ko radījušas personas, kuras veikušas šīs darbības, atlīdzināšanu un prasībai saņemt informāciju par šīm darbībām atbilstoši šīs regulas 88. panta 2. punktam ir piemērojamas Kopienas dizainparaugu tiesas, kurā lieta tiek izskatīta, valsts tiesības, tostarp starptautiskās privāttiesības.
(1) OV C 32, 2.2.2013.
Full & Egal Universal Law Academy