6.10.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 303/9
Tiesas (sestā palāta) 2012. gada 13. jūnija rīkojums (Landesgericht Salzburg (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — GREP GmbH/Freitstaat Bayern
(Lieta C-156/12) (1)
(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 47. pants un 51. panta 1. punkts - Savienības tiesību īstenošana - Prasība par lēmumu, ar kuru atzīta citā dalībvalstī pieņemta nolēmuma izpildāmība un uzdots veikt mantas arestu - Efektīva tiesību aizsardzība tiesā - Tiesības vērsties tiesā - Juridiskā palīdzība - Valsts tiesiskais regulējums, kurā juridiskām personām nav paredzēta juridiskā palīdzība)
2012/C 303/19
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Landesgericht Salzburg
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: GREP GmbH
Atbildētāja: Freitstaat Bayern
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landesgericht Salzburg — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. panta 1. punkta pirmā teikuma un 47. panta, kā arī, pakārtoti, Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.) 43. panta 1. punkta un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punkta interpretācija — Pamattiesību hartas piemērošanas joma — Citā dalībvalstī pieņemta nolēmuma izpildes procedūra — Tiesības uz juridisko palīdzību — Tāda valsts tiesiskā regulējuma pieļaujamība, ar ko šīs tiesības netiek attiecinātas uz juridiskām personām
Rezolutīvā daļa:
Prasība, kas celta saskaņā ar Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 43. pantu, lai apstrīdētu lēmumu, kurā konstatēta rīkojuma par aresta uzlikšanu mantai izpildāmība atbilstoši minētās regulas 38.-42. pantam un par mantas apķīlāšanu, ir Savienības tiesību īstenošana Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. panta izpratnē.
Efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips, kas nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, var ietvert tiesības tikt atbrīvotam no tiesāšanās izdevumu un/vai honorāru maksāšanas par advokāta palīdzību sakarā ar šādu prasību.
Tomēr valsts tiesai ir jāpārbauda, vai šādas palīdzības piešķiršanas nosacījumi ir tiesību vērsties tiesā ierobežojums, kas ietekmē šo tiesību būtību, vai tie kalpo likumīgam mērķim un vai pastāv saprātīga samērīguma saikne starp izmantotajiem līdzekļiem un sasniedzamo mērķi.
Šī vērtējuma ietvaros valsts tiesa var ņemt vērā strīda priekšmetu, saprātīgas prasītāja sekmju izredzes, strīda nozīmīgumu viņam, piemērojamo tiesību normu un procedūru sarežģītību, kā arī prasītāja spēju efektīvi aizstāvēt savu nostāju. Lai izvērtētu samērīgumu, valsts tiesa turklāt var ņemt vērā paredzamo tiesāšanās izdevumu apmēru, kā arī apstākli, vai tas ir nepārvarams šķērslis tiesību vērsties tiesā īstenošanai, vai nē.
Tieši attiecībā uz juridiskām personām valsts tiesa var ņemt vērā to situāciju. Tādējādi tā var izskatīt cita starpā attiecīgās juridiskās personas formu un apstākli, vai tā darbojas nolūkā gūt peļņu vai nē, kā arī tās biedru vai akcionāru finansiālo spēju un iespēju, vai tie var sagādāt naudas summu, kas nepieciešama, lai celtu prasību tiesā.
(1) OV C 194, 30.06.2012.
Full & Egal Universal Law Academy