ĢENERĀLADVOKĀTA PAOLO MENGOCI [PAOLO MENGOZZI]
SECINĀJUMI,
sniegti 2013. gada 18. jūlijā ( 1 )
Lieta C‑180/12
Stoilov i Ko EOOD
pret
Nachalnik na Mitnitsa Stolichna
(Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Atšķirīgi lēmumi un tiesību aizsardzības līdzekļi attiecībā uz to pašu muitas parādu — Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamība — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas — Res judicata spēks — Hartas 41. un 47. pants — Labas pārvaldības princips — Tiesības efektīvi vērsties tiesā”
I – Ievads un lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamība
1.
Šis Administrativen sad Sofia-grad [Sofijas Administratīvā tiesa] (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz to, kā interpretēt Kombinētās nomenklatūras 2009. gadam (turpmāk tekstā – “KN”) ( 2 ) apakšpozīcijas 5407 61 30 un 6303 92 10, Muitas kodeksu ( 3 ), tiesiskās paļāvības principu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. un 47. pantu.
2.
Patiesībā, kā man būs iespēja pierādīt šajos secinājumos, šis lūgums ietver arī jautājumu par pieņemamību vai, precīzāk, par šī lūguma priekšmeta zudumu tiesvedības laikā, kā rezultātā, manuprāt, Tiesai būtu jānolemj, ka uz prejudiciālajiem jautājumiem nav jāatbild.
3.
Šī jautājuma pārbaude tomēr ir atkarīga no tiesvedību norises izklāsta tajās valsts tiesās, kurās sabiedrība Stoilov gandrīz vienlaicīgi cēla divas prasības – kurām ir viens un tas pats priekšmets – par diviem Nachalnik na Mitnitsa Stolichna [Sofijas Muitas direktors] (turpmāk tekstā – “Nachalnik”) pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Muitas kodeksa piemērošanu.
4.
Kopumā, lai gan 2009. gada 8. janvārī iesniegtajā muitas deklarācijā Stoilov deklarēja Ķīnas izcelsmes “materiālu žalūziju ražošanai” saskaņā ar KN apakšpozīciju 6303 92 10, muitas iestādes pēc paraugu analīzes un pārbaudes laboratorijā atzina, ka attiecīgās deklarācijā minētās preces atbilst nosacījumiem, lai tās klasificētu KN 54. nodaļā, proti, apakšpozīcijā 5407 61 30.
5.
Tādējādi 2009. gada 27. aprīlī, piemērojot Muitas kodeksa 221. panta 1. punktu ( 4 ), Nachalnik paziņoja Stoilov lēmumu (turpmāk tekstā – “lēmums par paziņojumu”), ar kuru 2009. gada 8. janvāra muitas deklarācijā norādītās preces tika klasificētas apakšpozīcijā 5407 61 30, tādējādi muitas nodokļa likme tika palielināta no 6,5 % līdz 8 % un tika piemērots galīgais antidempinga maksājums 74,8 % apmērā. Atbilstoši šim lēmumam Stoilov septiņu dienu laikā bija labprātīgi jāsamaksā attiecīgās summas saskaņā ar Muitas kodeksa 222. pantu ( 5 ).
6.
Tā kā Stoilov pieprasīto summu norādītajā termiņā nesamaksāja, Nachalnik, piemērojot Muitas kodeksa 232. pantu ( 6 ), 2009. gada 7. augustā pieņēma lēmumu par valsts pārvaldes prasījumu piedziņu (turpmāk tekstā – “lēmums par piedziņu”).
7.
Pēc lēmuma apstrīdēšanas administratīvā kārtībā 2009. gada septembrī, prasot veikt neatkarīgu ekspertīzi, 2009. gada oktobrī Stoilov cēla iesniedzējtiesā prasību atcelt lēmumu par piedziņu.
8.
Tomēr dažus mēnešus iepriekš Stoilov bija apstrīdējusi lēmumu par paziņojumu Administrativen sad Sofia-grad, kura tās prasību noraidīja ar 2010. gada 30. decembra spriedumu.
9.
Par šo spriedumu Varhoven administrativen sad (Augstākā administratīvā tiesa) tika iesniegta apelācijas sūdzība, kas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšanas laikā vēl tika izskatīta. Tomēr no Tiesai iesniegtajiem rakstveida apsvērumiem, kā arī no iesniedzējtiesas atbildes uz Tiesas lūgumu sniegt skaidrojumus izriet, ka ar 2012. gada 5. jūlija spriedumu Varhoven administrativen sad atcēla Administrativen sad Sofia-grad2010. gada 30. decembra spriedumu un to grozīja, atceļot lēmumu par paziņojumu. Saskaņā ar iesniedzējtiesas sniegtajiem paskaidrojumiem, atbildot uz lūgumu sniegt paskaidrojumus, Varhoven administrativen sad būtībā ir atzinusi, ka tarifu klasifikācija, kuru noteica Nachalnik un kuru apstiprināja Administrativen sad Sofia-grad, bija kļūdaina. Turklāt Varhoven administrativen sad uzskatīja, ka Stoilov bija ieguvusi tiesisko paļāvību, ka attiecīgās preces tiks klasificētas apakšpozīcijā 6303 92 10, jo vairākās iepriekš iesniegtajās deklarācijās identisku preču, kuras no Ķīnas piegādāja tas pats ražotājs, importēšanu Muitas iestādes bija pieņēmušas, tostarp veicot dokumentu pārbaudi, un bija piemērojušas minēto apakšpozīciju, neuzliekot sodu.
10.
Iesniedzējtiesa atbildē uz Tiesas lūgumu sniegt paskaidrojumus par pamatlietā izskatāmā lēmuma par paziņojumu atcelšanas sekām tostarp ir atzinusi, ka tai ir jāpārbauda, vai procesuālie nosacījumi saistībā ar lēmuma par piedziņu, tostarp arī lēmuma par paziņojumu, likumību ir izpildīti.
11.
Tiesas sēdē Tiesā Nachalnik atzina, ka, tā kā Varhoven administrativen sad ir atcēlusi viņa lēmumu par paziņojumu, tas vairs nepastāv Bulgārijas tiesību sistēmā.
12.
Ņemot vērā šo informāciju, ir svarīgi atgādināt, ka Tiesai uzticētais uzdevums attiecībā uz LESD 267. pantā paredzēto sadarbību nenozīmē sniegt konsultatīvus atzinumus in abstracto un ka lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu priekšmets Tiesā veiktās tiesvedības laikā var daļēji vai pilnīgi zaudēt nozīmi, tādējādi Tiesas sniegtās atbildes uz šo lūgumu nebūtu izmantojamas, lai rastu efektīvu risinājumu strīdā ( 7 ). Citiem vārdiem, Tiesas sniegtajai palīdzībai valsts tiesām saskaņā ar LESD 267. pantu ir jānodrošina, ka tiesas pieņem nolēmumu, ņemot vērā spriedumu, kāds ir ticis taisīts, atbildot uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ( 8 ).
13.
Tādējādi saskaņā ar minēto judikatūru Tiesa ir konstatējusi, ka nav jālemj par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ja – neatkarīgi no valsts tiesas vēlmes to saņemt – minētā lūguma pamatā esošais strīda priekšmets tiesvedībā ir zudis, it īpaši, ja ir tikusi panākta lietas dalībnieku vienošanās ( 9 ) vai ja prasība pamatlietā ir tikusi atsaukta ( 10 ).
14.
Ņemot vērā izklāstīto faktisko situāciju, Tiesa uzskata arī, ka priekšmeta neesamības dēļ uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu nav jāatbild, ja minētajā lūgumā nav iespējams noteikt, kādus Savienības tiesību interpretācijas elementus iesniedzējtiesa varētu lietderīgi izmantot, lai atbilstoši šīm tiesībām rastu risinājumu tai iesniegtajā lietā ( 11 ).
15.
Tā ir tiesa, ka attiecīgā situācija izskatāmajā lietā precīzi neatbilst šiem gadījumiem.
16.
Tomēr ir skaidrs, ka saskaņā ar iepriekš minēto judikatūru un ņemot vērā Tiesas rīcībā esošo informāciju, iesniedzējtiesai, lai atrisinātu strīdu pamatlietā, vairs nebūs jāpieņem lēmums, ņemot vērā prejudiciālo nolēmumu, ja Tiesa sniegtu atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.
17.
Faktiski, kā atzina iesniedzējtiesa, atbildot uz Tiesas lūgumu sniegt paskaidrojumus, pēc tam, kad Varhoven administrativen sad ir atcēlusi lēmumu par paziņojumu, lēmumam par piedziņu vairs nepiemīt viens no ārējā tiesiskuma nosacījumiem, jo, kā to atzina arī Nachalnik, Bulgārijas tiesību sistēmā šis lēmums vairs nepastāv. Būs pietiekami, ja iesniedzējtiesa konstatēs – ko tā turklāt varēja izdarīt jau pēc Varhoven administrativen sad sprieduma pasludināšanas –, ka minētais lēmums par piedziņu obligāti ir jāatceļ saskaņā ar valsts tiesībām, kā Stoilov pamatoti uz to norādīja Tiesas sēdē.
18.
Lai gan ir iespējams saprast Nachalnik argumentu, ka saskaņā ar Bulgārijas tiesībām paziņojums par muitas parāda summu (proti, šajā gadījumā – lēmums par paziņojumu) Muitas kodeksa 221. panta izpratnē un lēmums par minētā parāda piespiedu piedziņu, kas pieņemts saskaņā ar minētā kodeksa 232. pantu, ir jāuzskata par neatkarīgiem tiesību aktiem, par kuriem var atsevišķi vērsties tiesā, tomēr, kā uz to ļoti loģiski ir norādījusi Eiropas Komisija tiesas sēdē Tiesā, valsts iestāde nevar likumīgi piedzīt muitas parādu, ja kompetentās valsts tiesas ir padarījušas to par neesošu, atceļot lēmumu, ar kuru tas ticis konstatēts. Atšķirīga interpretācija izraisītu nepamatotu valsts iedzīvošanos.
19.
Tātad, tā kā Varhoven administrativen sad ir atcēlusi lēmumu par paziņojumu, iesniedzējtiesa neizbēgami bija spiesta ņemt vērā, ka pamatlietā pārsūdzētajam lēmumam par piedziņu tagad ir zudis būtisks tā ārējās spēkā esamības nosacījums, proti, konstatējums par muitas parādu, kura piedziņa tika pieprasīta un kurš tajā tika apstrīdēts, neatkarīgi no atbildēm, kādas Tiesa varētu sniegt uz četriem šīs iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem.
20.
Tādējādi atbildēt uz tiem nozīmētu sniegt konsultatīvu viedokli par hipotētiskiem jautājumiem, neņemot vērā Tiesas uzdevumu īstenot LESD 267. pantā paredzēto tiesisko sadarbību.
21.
Turklāt no iesniedzējtiesas atbildes uz Tiesas lūgumu sniegt paskaidrojumus izriet, ka minētā iesniedzējtiesa vēlas piešķirt Tiesai šķīrējtiesas funkcijas saistībā ar pašas veikto faktu novērtējumu pamatlietā un Varhoven administrativen sad veikto novērtējumu spriedumā, ar kuru tika atcelts Administrativen sad Sofia‑grad2010. gada 30. decembra spriedums un grozīts, to atceļot, lēmums par paziņojumu, it īpaši attiecībā uz pierādījumiem saistībā ar attiecīgo preču klasificēšanu vienā vai otrā strīdīgajā apakšpozīcijā ( 12 ). Tomēr ir acīmredzami, ka Tiesai nav jāiesaistās pamatlietā aplūkoto faktu novērtēšanā un vēl jo mazāk tai ir jāuzņemas šķīrējtiesas funkcijas starp dalībvalsts augstāko tiesu un zemāka līmeņa tiesu.
22.
No tā, manuprāt, izriet, ka Tiesai būtu jāatzīst, ka atbilde uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu nav jāsniedz.
23.
Tomēr, ja Tiesa nolemtu neatbalstīt šo analīzi, turpmākais izklāsts būs veltīts tam, lai pakārtoti īsumā atbildētu uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem.
II – Prejudiciālo jautājumu pakārtota analīze
A – Par pirmo prejudiciālo jautājumu
24.
Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa jautā, vai “prece – ieritinātas sloksnes no neausta materiāla ritināmo žalūziju izgatavošanai – tarifu klasifikācijas nolūkā [..] ir jāklasificē kā “audums” ar KN kodu 5407 61 30 vai atbilstoši tās vienīgajam izmantošanas mērķim kā ritināmas žalūzijas ar KN kodu 6303 92 10, turklāt ņemot vērā:
a)
jēdzienu “gatava prece” [KN] XI sadaļas “Tekstils un tekstilizstrādājumi” [..] 7. piezīmes izpratnē, kas tiek interpretēts saistībā ar [KN] vispārīgo noteikumu 2. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz jēdzienu “negatava vai nepabeigta prece”, ievērojot minēto noteikumu 2. punkta b) apakšpunktu, kā arī pamatlietā aplūkotās preces īpašības un iespēju, ka no tās tiks izgatavots tikai viena veida galaprodukts;
b)
iespēju, ka jēdziens “audums” atbilstoši [KN] 54. nodaļas apakšpozīcijai 5407 61 30 ietver arī auduma sloksnes, kurām, tāpat kā galaproduktam – ritināmām žalūzijām –, kas ir to vienīgais izmantošanas mērķis, arī ir nostiprinātas garākās malas, proti, ņemot vērā, ka šī prece ir skaidri norādīta nomenklatūras apakšpozīcijā 6303 92 10”.
25.
Šis jautājums attiecas uz strīda pamatlietā izcelsmi, Stoilov deklarējot importētās preces saskaņā ar KN 63. nodaļu, turpretī muitas iestādes uzskatīja, ka minētajā deklarācijā norādītās preces atbilst nosacījumiem, lai tās klasificētu KN 54. nodaļā.
26.
Jāatgādina, ka KN pamatā ir Pasaules Muitas organizācijas izstrādātā Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma, no kuras ir pārņemtas sešciparu pozīcijas un apakšpozīcijas, un tikai septītais un astotais cipars norāda uz apakšpozīcijām, kas raksturīgas KN. KN otrajā daļā ar nosaukumu “Muitas nodokļu tabula” preces ir klasificētas sadaļās, nodaļās, pozīcijās un apakšpozīcijās.
27.
KN XI sadaļas nosaukums ir “Tekstils un tekstilizstrādājumi”. Saskaņā ar šīs sadaļas 7. piezīmi termins “apdarināti” nozīmē:
“a)
sagriezti citādi nekā kvadrātos vai taisnstūros;
b)
pabeigti un lietošanai gatavi izstrādājumi vai arī tādi, kuri tikai jāsadala, pārgriežot dalītājpavedienus, kam nav nepieciešama šūšana vai cita apstrāde, piemēram, putekļu lupatas, dvieļi, galdauti, lakati (kvadrātveida), segas;
c)
izstrādājumi ar eģi vai apvīlēti, vai ar mezglotām bārkstīm kādā no malām neatkarīgi no to apstrādes veida.”
28.
Tie ir iekļauti gan KN XI sadaļas 54., gan 63. nodaļā.
29.
54. nodaļā ar nosaukumu “Ķīmiskie pavedieni; dekoratīvās lentes un tamlīdzīgi ķīmiskie tekstilmateriāli” ir ietverta pozīcija 5407 “Audumi no sintētisko pavedienu dzijas [..]”, kurā savukārt ir iekļauta apakšpozīcija 5407 61 30 “Citādi audumi, kuros 85 % no masas vai vairāk ir poliesteru pavedieni” ( 13 ).
30.
KN 63. nodaļas I apakšnodaļā ar nosaukumu “Citādi gatavie tekstilizstrādājumi” ietilpst pozīcija 6303 “aizkari (ieskaitot drapējumus) un ritināmās žalūzijas; lambrekeni vai baldahīni gultām”, kurā savukārt ir ietverta apakšpozīcija 6303 92 10 “citādi [tekstilizstrādājumi]: no neaustām drānām”. Saskaņā ar KN 63. nodaļas 1. piezīmi tās 1. apakšnodaļa, kurā ir iekļauti izstrādājumi no jebkuriem tekstilmateriāliem, “attiecas tikai uz gataviem izstrādājumiem”.
31.
Svarīgi arī atgādināt, ka KN ir paredzēti vispārīgi ievada noteikumi par kombinētās nomenklatūras interpretāciju. No minētajiem noteikumiem izriet, ka jebkāda atsauce uz preci konkrētā pozīcijā attiecas uz minēto preci, pat ja tā ir negatava vai nepabeigta, ar nosacījumu, ka tai piemīt būtiskas gatavas vai pabeigtas preces īpašības. Tā attiecas arī uz gatavām vai pabeigtām precēm vai arī precēm, kas ir par tādām uzskatāmas saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem, ja tās ir nesaliktas vai izjauktas ( 14 ). Šajos noteikumos ir arī precizēts, ka, ja preces var klasificēt dažādās pozīcijās, tās vispirms ir jāattiecina uz visspecifiskāko pozīciju ( 15 ), ar to saprotot, ka klasifikācijai, kas ir tiesiski noteikta saskaņā ar pozīciju nosaukumiem, sadaļu, nodaļu un apakšnodaļu virsrakstiem, ir tikai orientējoša vērtība ( 16 ).
32.
Tāpat jāuzsver, ka gadījumā, ja nav īpašas piesaistes, attiecīgās preces jāklasificē, ņemot vērā KN pozīciju aprakstā noteiktās objektīvās īpašības un pazīmes, kas ir būtisks kritērijs preču tarifu klasifikācijā, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un lai būtu vieglāk veikt kontroli ( 17 ).
33.
Lai gan Tiesa dažkārt ir risinājusi jautājumu par attiecīgu preču tarifu klasifikāciju, tomēr, sniedzot prejudiciālo nolēmumu un nosakot Savienības un valsts tiesu kompetenci, tai nav jālemj par šādu jautājumu; tas ir jāveic iesniedzējtiesai, ņemot vērā faktus tās izskatīšanai iesniegtajā strīdā un Tiesas sniegto Savienības tiesību aktu interpretāciju ( 18 ).
34.
Šajā ziņā es uzskatu, ka iesniedzējtiesa būtībā vispirms vēlas noskaidrot jēdziena “apdarināti izstrādājumi” piemērošanas jomu KN XI sadaļas 7. piezīmes izpratnē, lai tā varētu pārbaudīt, vai Stoilov deklarētās preces, proti, “materiāli žalūziju ražošanai”, var tikt efektīvi iekļauti kādā no KN 63. nodaļā minētajām apakšpozīcijām.
35.
Kā norādīja Komisija, lai preces varētu klasificēt minētajā nodaļā, kurā ir norādītas arī žalūzijas, tām ir jāpiemīt gatavo izstrādājumu īpašībām.
36.
Tikai diviem alternatīviem kritērijiem, kas ir izklāstīti KN XI sadaļas 7. piezīmē, šķiet, ir dota priekšroka. Komisija un Nachalnik uzskata, ka, tā kā attiecīgajām precēm bija taisnstūra forma, tās neatbilda XI sadaļas 7. piezīmē norādītajiem kritērijiem, kas attiecas tikai uz izstrādājumiem, kas “sagriezti citādi nekā kvadrātos vai taisnstūros”. Beigu beigās šāds vērtējums, kas ir jāveic iesniedzējtiesai, šķiet, nav īpaši pārliecinošs attiecībā uz žalūzijām, kurām parasti ir taisnstūra forma. Secināt, kā to dara šie lietas dalībnieki, ka 63. nodaļa nav piemērojama, šķiet, ir pārmērīgi. No tā, ka attiecīgajām precēm ir taisnstūra forma, varētu izsecināt tikai to, ka tās neatbilst XI sadaļas 7. piezīmē norādītajam pirmajam kritērijam.
37.
Šajā ziņā ir jāatgādina, ka šīs pašas sadaļas 7. piezīmes b) punktā ir minēts, ka apdarinātu izstrādājumu jēdziens ietver “pabeigtus un lietošanai gatavus izstrādājumus”.
38.
Taču ne tikai Stoilov tiesas sēdē Tiesā minēja šo noteikumu, paskaidrojot, ka attiecīgās preces ir paredzēts tikai salikt, bet arī Varhoven administrativen sad iepriekš minētajā 2012. gada 5. jūlija spriedumā ir konstatējusi, ka minētās importētās preces bija gatavas lietošanai un ka no tām varēja izgatavot vienīgi žalūzijas.
39.
Turklāt jāuzsver, ka no KN vispārīgajiem noteikumiem izriet, ka jebkura norāde uz kādu preci pozīcijas ierakstā attiecas arī uz negatavām vai nepabeigtām precēm, ar nosacījumu, ka precēm piemīt gatavas vai pabeigtas preces pamatīpašības vai arī tās tiek uzrādītas nesaliktas vai izjauktas.
40.
Tātad iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus tai izklāstītos faktiskos un tiesiskos apstākļus, būs jāpārbauda, vai attiecīgās preces var uzskatīt par pabeigtiem un lietošanai gataviem izstrādājumiem, lai tās varētu klasificēt KN 63. nodaļā.
41.
Pretējā gadījumā šīs preces ir jāklasificē KN 54. nodaļā.
42.
Ieinteresēto pušu pretrunīgajiem apsvērumiem par to, vai attiecīgie tekstilmateriāli ir neausti vai austi, manuprāt, ir nozīme tikai attiecīgās KN apakšpozīcijas, nevis KN nodaļas noteikšanā, kas, manuprāt, ir vienīgais patiesi svarīgais jautājums.
B – Par otro prejudiciālo jautājumu
43.
Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai var tikt uzskatīts, ka muitas deklarācijas iesniedzējam un importētājam saistībā ar preču importu ir radusies tiesiskā paļāvība, ka uz precēm tiks attiecināta īpaša tarifu klasifikācija, ja a) muitas iestādes attiecībā uz iepriekš iesniegtu tādu pašu preču ar tādu pašu tarifa kodu muitas deklarāciju pēc preču pārbaudes, kas fiksēta protokolā, tostarp tarifu klasifikācijas pārbaudes, nav izņēmušas nevienu analīžu paraugu un ir secinājušas, ka preces atbilst deklarācijā norādītajām ziņām; un b) pēc preču laišanas apgrozībā vēlāk nav pārbaudītas pārējās piecas muitas deklarācijas, kas tāpat bija iesniegtas agrāk par tām pašām precēm ar tādu pašu tarifa kodu, no kurām dažas tika ievestas pirms un dažas pēc muitas kontroles protokola sastādīšanas datuma, kurā tika konstatēts, ka tarifu kods ir pareizs.
44.
Šim jautājumam, manuprāt, ir nozīme tikai tad, ja iesniedzējtiesa konstatē, ka saskaņā ar lēmumu par piedziņu preces ir jāklasificē KN 54. nodaļā.
45.
Pretējā gadījumā šis lēmums, pamatojoties tikai uz kļūdu minēto preču klasifikācijā, ir jāatceļ, turklāt iesniedzējtiesai nav jāatsaucas uz iespējamo Stoilov tiesiskās paļāvības rašanos attiecībā uz klasifikāciju 63. nodaļā.
46.
Pēc šīs atbildes noteikšanas ir jāatgādina, ka saskaņā ar Muitas kodeksa 68. pantu muitas iestādes var pārbaudīt pieņemtās muitas deklarācijas, pārbaudot dokumentus saskaņā ar šī noteikuma a) punktu vai pārbaudot preces saskaņā ar minētā panta b) punktu un vajadzības gadījumā ņemot paraugus analīzei vai padziļinātai pārbaudei.
47.
Šajā gadījumā iesniedzējtiesa savā jautājumā precizē, ka vairākās Stoilov iesniegtajās muitas deklarācijās par tām pašām precēm attiecībā uz to pašu tarifu klasifikāciju (KN 63. nodaļa) pirms pamatlietā aplūkojamās deklarācijas iesniegšanas muitas iestādes vienā gadījumā veica importēto preču fizisko pārbaudi un citos gadījumos apstiprināja Stoilov deklarācijas pēc vienkāršas dokumentu pārbaudes, neiebilstot pret deklarēto tarifu klasifikāciju.
48.
Tāpēc iesniedzējtiesa apšauba Stoilov iespējamās tiesiskās paļāvības rašanos, tai saņemot apstiprinājumu no muitas iestādēm, kad, pārbaudot Stoilov muitas deklarācijas attiecībā uz agrāku importu, muitas iestādes piekrita tās pašas preces klasificēt KN 63. nodaļā.
49.
Šajā ziņā jāatgādina, ka Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 239. pantā ir izveidotas procedūras, kuru mērķis attiecīgi ir muitas nodokļu neņemšana vērā ar atpakaļejošu datumu un minēto nodokļu atlaišana, – abām procedūrām ir viens un tas pats mērķis, proti, it īpaši noteikt ievedmuitas nodokļa [vēlāku] samaksu tikai gadījumos, kad [šī samaksa] ir saderīga ar tāda pamatprincipa kā tiesiskās paļāvības aizsardzība ievērošanu ( 19 ).
50.
Saskaņā ar judikatūru, kurā ir interpretēts pirmais no minētajiem pantiem, nodokļu maksātājam ir tiesības uz nodokļu neiekasēšanu, ja ir izpildīti trīs kumulatīvi nosacījumi ( 20 ).
51.
Pirmkārt, muitas nodokļa neiekasēšanai ir jānotiek kompetento iestāžu kļūdas dēļ. Otrkārt, kompetento iestāžu pieļautajai kļūdai ir jābūt tādai, ka labticīgs muitas parādnieks, lai gan tas ir profesionāli pieredzējis, to nevarētu atklāt. Treškārt, muitas nodokļa parādniekam ir jāievēro visas spēkā esošās tiesību normas par muitas deklarāciju ( 21 ).
52.
Attiecībā uz pirmo nosacījumu, proti, kompetento iestāžu kļūdas esamību, Tiesa ir norādījusi, ka tikai tādas kļūdas, kuras var piedēvēt kompetento iestāžu aktīvai rīcībai, dod tiesības uz to, ka netiek veikta muitas nodokļu pēcmuitošanas piedziņa ( 22 ), ar to saprotot, ka tikai ar neprecīzu parādnieka deklarāciju nepietiktu, lai tiktu noraidīta iespēja, ka minētās iestādes ir pieļāvušas kļūdu ( 23 ).
53.
Tiesa ir nospriedusi, ka kompetento iestāžu pieļautā kļūda ir jāvērtē, it īpaši ņemot vērā attiecīgā regulējuma sarežģītību un to, kāds laikposms pagājis, pirms iestādes atklāja savu kļūdu ( 24 ), turpretī deklarētājam, ievērojot rūpības kritēriju, ir jāsniedz kompetentajām muitas iestādēm visa nepieciešamā informācija, kas ir paredzēta Kopienu tiesību noteikumos un valsts tiesību noteikumos, kuri attiecīgā gadījumā tos papildina vai kuros transponēts attiecībā uz noteikto preci prasītais muitas režīms ( 25 ).
54.
Parasti iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai visi minētie nosacījumi ir izpildīti, kaut arī šie precizējumi noteikti nav izsmeļoši.
55.
Šajā ziņā es vienkārši norādīšu uz dažiem apstākļiem, kas man liek domāt, ka nosacījumi attiecībā uz muitas nodokļa neiekasēšanu, šķiet, ir izpildīti.
56.
No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pirms strīda pamatlietā muitas iestādes, pārbaudot Stoilov muitas deklarācijas, ir fiziski pārbaudījušas identiskas izcelsmes identiskas preces tām, par kurām ir radies šis strīds, un ir klasificējušas tās KN 63. nodaļā.
57.
Veicot preces fizisku pārbaudi, muitas iestādes, manuprāt, veica aktīvu rīcību iepriekš minētās judikatūras izpratnē, turklāt, šķiet, šo rīcību apstiprina secīgas dokumentu pārbaudes.
58.
Lai gan iesniedzējtiesa nesniedz informāciju par laikposmu, kurā valsts muitas iestādes ir pieņēmušas Stoilov deklarēto tarifu klasifikāciju – un tas ir jāpārbauda –, tomēr, šķiet, ka šī prakse attiecās uz vairākām deklarācijām, kas ir secīgi iesniegtas noteiktā laika posmā.
59.
Turklāt es apšaubu, ka samērā rūpīgs saimnieciskās darbības subjekts var pamatoti konstatēt kompetento iestāžu kļūdu, ņemot vērā, ka šīm iestādēm, veicot padziļinātu pārbaudi, bija jāveic tehniskā ekspertīze, izmantojot mikroskopu un infrasarkanās spektroskopijas metodi, kā rezultātā tās beigās tika noraidīta Stoilov deklarēto tarifu klasifikācija saistībā ar attiecīgo preču importēšanu.
C – Par trešo prejudiciālo jautājumu
60.
Uzdodot trešo jautājumu, iesniedzējtiesa jautā, vai “[Muitas kodeksa] 243. panta 1. punkts saistībā ar res judicata spēka principa ievērošanu ir jāinterpretē tādējādi, ka pārsūdzību var iesniegt tikai par aktu, kas pieņemts atbilstoši šī kodeksa 232. panta 1. punkta a) apakšpunktam, ja šis akts ir pieņemts noteiktā termiņā nesamaksātas summas dēļ un ar to vienlaikus tiek noteikta ievedmuitas nodokļa summa, un atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem tas ir nodokļu piedziņas izpildes rīkojums”.
61.
Kā ļoti pamatoti ir norādījusi Komisija, neatkarīgi no ļoti neskaidrā šī jautājuma formulējuma, nav viegli saprast, ko iesniedzējtiesa būtībā vēlas uzzināt.
62.
Neņemot vērā šo vispārīgo atrunu, pamatojoties uz kuru varētu vienkārši atzīt, ka šis jautājums ir nepieņemams, tomēr tas ir saprotams, ņemot vērā ar minēto tiesvedību saistītos apstākļus.
63.
Nepārprotami atsaucoties uz res judicata spēka principu, iesniedzējtiesa, šķiet, vēlas aizsteigties priekšā iespējamajam Varhoven administrativen sad spriedumam attiecībā uz 2010. gada 30. decembra sprieduma atcelšanu saistībā ar lēmumu par paziņojumu, un beigu beigās tā jautā, vai tikai lēmums par piedziņu ir uzskatāms par apstrīdamu tiesību aktu saskaņā ar Muitas kodeksu, tādējādi šādi nav kvalificējams lēmums par paziņojumu un līdz ar to tas pilnīgi neietekmē spriedumu, kas tai jāpieņem attiecībā uz Varhoven administrativen sad spriedumu, ar kuru tika atcelts šis pēdējais spriedums.
64.
Citiem vārdiem, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai tikai lēmums par piedziņu, kas pieņemts saskaņā ar Muitas kodeksa 232. pantu, ir uzskatāms par strīdīgo aktu, savukārt lēmums par paziņojumu šajā ziņā ir tikai sagatavošanas darbība, kuru nevar apstrīdēt tiesā.
65.
Ja tāds ir jautājums, tad uz to acīmredzami ir jāsniedz noraidoša atbilde.
66.
Muitas kodeksā, tā 243. panta 1. punktā tikai precizējot, ka ikvienai personai ir tiesības pārsūdzēt muitas iestāžu pieņemtos lēmumus attiecībā uz muitas regulējuma piemērošanu un tādus lēmumus, kas to skar tieši un individuāli, protams, nav noteikts, ka dalībvalstis, tāpat kā Bulgārijas Republika, kā to atzina arī iesniedzējtiesa un Nachalnik, nedrīkst kvalificēt minētā kodeksa 221. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu (šajā gadījumā lēmums par paziņojumu) kā apstrīdamu aktu saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu.
67.
Turklāt, lemjot par lēmumu par paziņojumu pēc būtības, Administrativen sad Sofia‑grad2010. gada 30. decembra spriedumā ir atzinusi, ka minētais lēmums nelabvēlīgi ietekmēja Stoilov.
68.
Tādējādi Muitas kodeksa noteikumos nav noteikts, ka gan lēmumu par paziņojumu, gan lēmumu par piedziņu nedrīkst uzskatīt par tiesību aktiem, kas nelabvēlīgi ietekmē importētāju, un tādējādi tos abus nedrīkst pārsūdzēt valsts tiesās.
D – Par ceturto prejudiciālo jautājumu
69.
Uzdodot ceturto un pēdējo prejudiciālo jautājumu, iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, vai “[Hartas] 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja uz pieteikumu par pierādījumu iegūšanu neatkarīgā ekspertīzē, kuru iesniedza nodokļa maksātājs pēc tam, kad viņš bija saņēmis [Muitas kodeksa] 221. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu, muitas iestāde tieši nav atbildējusi un nav arī minējusi pamatojumus vēlākajos lēmumos, pastāv nenovēršams tiesību uz labu pārvaldību un tiesību uz aizstāvību pārkāpums administratīvajā procesā, kuru tiesvedībā vairs nevar labot, jo attiecīgajai personai, ņemot vērā pamatlietas apstākļus, tikai pirmās instances tiesas tiesvedībā ir iespējams pierādīt savus iebildumus par preces tarifu klasifikāciju, uzdodot jautājumus neatkarīgam ekspertam”.
70.
Vispirms ir jāsniedz daži precizējumi attiecībā uz šī jautājuma priekšmetu.
71.
Pirmkārt, manuprāt, jautājums ir slikti formulēts, ciktāl tas attiecas uz Hartas 47. pantu, proti, pantu, kurā ir garantētas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, lai gan būtībā iesniedzējtiesas izklāstā runa ir par tiesībām tikt uzklausītam administratīvajā procesā.
72.
Turklāt, ja mēs vēlētos atbildēt uz jautājumu, pamatojoties uz Hartas 47. pantu, ņemot vērā visu pamatlietā aplūkoto informāciju, nav nekādu šaubu, ka Stoilov ir bijusi iespēja celt prasību tiesā par lēmumu par piedziņu, kas tieši tagad tiek izskatīta iesniedzējtiesā. Turklāt ir lietderīgi atgādināt, ka Stoilov ir varējusi celt prasību tiesā saistībā ar lēmumu par paziņojumu un tiesvedības ietvaros tika veikta neatkarīga ekspertīze, pamatojoties uz kuru Varhoven administrativen sad ir pieņēmusi Stoilov apelācijas sūdzību.
73.
Otrkārt, ir jānorāda, ka iesniedzējtiesa apšauba tiesību tikt uzklausītam ievērošanu administratīvajā procesā pēc lēmuma par paziņojumu pieņemšanas, interpretējot šīs tiesības kā tiesības veikt neatkarīgu ekspertīzi, turklāt pieteikums noteikt ekspertīzi no hronoloģiskā viedokļa esot jāiesniedz pirms lēmuma par piedziņu pieņemšanas.
74.
Tomēr šāds pieņēmums, šķiet, neatbilst pamatlietā aplūkotajiem faktiem, jo Stoilov pieteikumu noteikt neatkarīgu ekspertīzi ir iesniegusi pēc lēmuma par piedziņu pieņemšanas ( 26 ).
75.
Lai saglabātu šī jautājuma lietderīgo iedarbību un neņemot vērā “tiesības” uz neatkarīgas ekspertīzes veikšanu, šis jautājums būtu jāpārformulē tādējādi, ka ar to ir iecerēts noskaidrot, vai Hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto tiesību tikt uzklausītam ievērošana ir saistoša muitas iestādēm, pirms tās saskaņā ar Muitas kodeksa 232. pantu pieņem tādu lēmumu par piedziņu kā pamatlietā.
76.
Šajā ziņā nav šaubu, ka šajā situācijā – tāpēc, ka lēmums par piedziņu tika pieņemts saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu, kas skaidri ietilpst Savienības tiesību, proti, Muitas kodeksa, piemērošanas jomā, – dalībvalstij ir jāveic šo tiesību “īstenošana” Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē, tādējādi ir jāpiemēro [Hartā] piešķirtās tiesības ( 27 ).
77.
Tiesa ir nospriedusi, ka Hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka personas tiesības uz to, ka tās lieta tiek izskatīta saskaņā ar labas pārvaldības principu, ietver tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt ( 28 ); turklāt Tiesa ir piemērojusi šīs tiesības tiesvedībā saistībā ar muitas parāda piedziņu ( 29 ).
78.
Jāatgādina, ka tiesības tikt uzklausītam ikvienai personai garantē iespēju administratīvajā procesā un pirms ikviena lēmuma, kas var nelabvēlīgi ietekmēt tās intereses, pieņemšanas lietderīgi un efektīvi izteikt savu viedokli ( 30 ).
79.
Lietā M., kas attiecās uz patvēruma pieteikumu un lūgumu piešķirt alternatīvās aizsardzības statusu, Tiesa arī uzsvēra, ka tad, ja dalībvalsts ir izvēlējusies ieviest divas atsevišķas un secīgas procedūras, [tai] ir pilnībā jānodrošina ieinteresētajai personai tiesības tikt uzklausītai abās no šīm procedūrām ( 31 ). Tiesa piebilda, ka šīs tiesības bija vēl jo vairāk jāievēro, jo bēgļa statusa un alternatīvas aizsardzības statusa piešķiršanas apstākļi bija atšķirīgi, kaut arī valsts iestāde attiecīgo pieteikumu noraidīšanu bija pamatojusi līdzīgi ( 32 ).
80.
Nenoliedzot, ka pastāv dažas atšķirības M. lietā un pamatlietā, tomēr rodas jautājums par to, vai prasība ievērot tiesības tikt uzklausītam pirms katra atsevišķa administratīvā akta pieņemšanas ir pēc analoģijas piemērojama tādā situācijā kā pamatlietā, proti, situācijā, kad secīgi tika pieņemti divi lēmumi – lēmums par paziņojumu un lēmums par piedziņu –, kuriem bija gandrīz identisks priekšmets.
81.
Vienlaikus uzsverot attiecīgo divu lēmumu patstāvīgo raksturu, Nachalnik tiesas sēdē Tiesā apgalvoja, ka tiesību tikt uzklausītam ievērošana posmā, kurā tiek pieņemts lēmums par paziņojumu, atsvērtu tiesību tikt uzklausītam ievērošanu procedūrā, kurā ir pieņemts lēmums par piedziņu.
82.
Lai gan iesniedzējtiesa nav norādījusi, vai Stoilov lietderīgi un efektīvi ir varējusi iesniegt savus apsvērumus par muitas iestādes nodomu pieņemt lēmumu par paziņojumu, pieņemot, ka šāds pieņēmums tiktu pierādīts, es tomēr uzskatu, ka šādu tiesību esamības un izmantošanas dēļ tādam uzņēmējam kā Stoilov tiktu liegta iespēja tikt uzklausītam administratīvajā procesā, kurā tika pieņemts lēmums par piedziņu.
83.
Apsvērumus, kurus saimnieciskās darbības subjekts ir tiesīgs iesniegt pirms Muitas kodeksa 220. pantā paredzētā lēmuma par paziņojumu pieņemšanu, nedrīkst sajaukt ar apsvērumiem, kurus var iesniegt iestādei, pirms tā pieprasa samaksāt muitas parādu saskaņā ar Muitas kodeksa 232. pantu.
84.
Pirmajā gadījumā – un tā kā saskaņā ar Muitas kodeksa 220. pantu pieņemtais paziņojums ir tiesību akts, kas var nelabvēlīgi ietekmēt, un tas tā ir Bulgārijas tiesībās – tiesību tikt uzklausītam īstenošana var nozīmēt minētās preces tarifu klasifikācijas apstrīdēšanu. Piemērojot Muitas kodeksa 224.–229. pantu, tas var ietvert arī pamatojumu, tostarp ekonomisku un sociālu pamatojumu, izklāstu, tādējādi lūdzot iestādei atlikt samaksas pieprasījumu vai piešķirt maksājumu mehānismu. Otrajā gadījumā saimnieciskās darbības subjekts pirms lēmuma par piedziņu un nokavējuma procentu iekasēšanu pieņemšanas var sniegt pamatojumus, tostarp ekonomiskos un sociālos, tam, ka minētos nokavējuma procentus nedrīkst pieprasīt, un saskaņā ar Muitas kodeksa 232. panta 2. punktu lūgt iestādei tos neiekasēt.
85.
Apsvērumu, kurus var sniegt abās minētajās procedūrās, saturs nesakrīt pilnībā, jo tikai tad, kad tiks nodrošināta tiesību tikt uzklausītam ievērošana katrā no posmiem, kuros tiek pieņemti divi attiecīgie lēmumi, saimnieciskās darbības subjekts varēs lietderīgi un efektīvi darīt zināmu savu viedokli.
86.
Visbeidzot jāpiebilst, ka iesniedzējtiesai saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu, ievērojot efektivitātes un līdzvērtības principus, ir jānovērtē Hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto tiesību pārkāpuma sekas. Tādējādi saskaņā ar šīm tiesībām un principiem tai it īpaši ir jāpārbauda, vai šāda pārkāpuma dēļ ipso facto nav jāatceļ lēmums par piedziņu un vai šādas sekas nav atkarīgas no attiecīgā saimnieciskās darbības subjekta sniegtajiem pierādījumiem, ka tiesību tikt uzklausītam pārkāpuma dēļ varētu tikt sasniegts atšķirīgs rezultāts.
III – Secinājums
87.
Ņemot vērā šo secinājumu 12.–22. punktā izklāstītos apsvērumus, es ierosinu Tiesai nelemt par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Administrativen sad Sofia‑grad (Bulgārija) iesniedza ar 2012. gada 4. aprīļa lēmumu.
( 1 ) Oriģinālvaloda – franču.
( 2 ) KN ir iekļauta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2008. gada 19. septembra Regulu (EK) Nr. 1031/2008 (OV L 291, 1. lpp.), I pielikumā.
( 3 ) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2006. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Muitas kodekss”).
( 4 ) Saskaņā ar šo noteikumu nodokļa summa, tiklīdz tā ir iegrāmatota, atbilstoši ir jāpaziņo parādniekam.
( 5 ) Saskaņā ar šo noteikumu nodokļa summa, kas ir 221. pantā paredzētā paziņojuma priekšmets, parādniekam principā jāsamaksā ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.
( 6 ) Šajā pantā it īpaši ir noteikts, ka gadījumā, ja nodokļa summa nav samaksāta noteiktajā termiņā, muitas iestādes izmanto visas iespējas, kas tām ir piešķirtas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tostarp piespiedu izpildi, lai nodrošinātu minētās summas samaksu.
( 7 ) Šajā ziņā skat. 1998. gada 12. marta spriedumu lietā C-314/96 Djabali (Recueil, I-1149. lpp., 19. punkts) un 2005. gada 20. janvāra spriedumu lietā C-225/02 García Blanco (Krājums, I-523. lpp., 28. punkts), kā arī 2011. gada 10. jūnija rīkojumu lietā C-155/11 PPU Mohammad Imran (Krājums, I-5095. lpp., 21. punkts) un 2012. gada 22. oktobra rīkojumu lietā C‑252/11 Šujetová, 15. punkts.
( 8 ) Šajā ziņā skat. spriedumus lietā Djabali (minēts iepriekš, 18. punkts) un lietā García Blanco (minēts iepriekš, 27. punkts), kā arī 2013. gada 27. jūnija spriedumu lietā C‑492/11 Di Donna (26. punkts) un rīkojumu lietā Šujetová (minēts iepriekš, 14. punkts).
( 9 ) Tāda situācija kā lietā, kurā tika izdots rīkojums lietā Mohammad Imran (minēts iepriekš).
( 10 ) Tāpat kā lietā, kurā tika izdots rīkojums lietā Šujetová (minēts iepriekš).
( 11 ) Skat. 1982. gada 16. septembra spriedumu lietā 132/81 Vlaeminck (Recueil, 2953. lpp., 13. punkts) un 2008. gada 11. septembra spriedumu lietā C-11/07 Eckelkamp u.c. (Krājums, I-6845. lpp., 34. punkts).
( 12 ) Iesniedzējtiesa ir precizējusi, ka Varhoven administrativen sad spriedumam nav res judicata spēka attiecībā uz to, ciktāl šis spriedums nav nolēmums par interpretāciju, bet tajā ir tikai piemērots Muitas likums (un tādējādi arī Muitas kodeksa noteikumi). Jautājums par savstarpējo sakarību starp Savienības tiesību un res judicata spēka principa ievērošanu šajā gadījumā nerodas. Par šo savstarpējo sakarību it īpaši skat. 2003. gada 30. septembra spriedumu lietā C-224/01 Köbler (Recueil, I-10239. lpp.), 2006. gada 16. marta spriedumu lietā C-234/04 Kapferer (Krājums, I-2585. lpp.) un 2009. gada 3. septembra spriedumu lietā C-2/08 Fallimento Olimpiclub (Krājums, I-7501. lpp.).
( 13 ) Šajā kategorijā “citādi audumi” neietilpst audumi, kas iegūti no augstas stiprības neilona vai citu poliamīdu vai poliesteru dzijas, audumi, kas iegūti no sloksnēm vai tamlīdzīgām formām, uz kuriem attiecas XI sadaļas 9. piezīme, citādi audumi, kuros 85 % no masas ir pavedieni no neilona vai citiem poliamīdiem, un citādi audumi, kuros 85 % no masas vai vairāk ir poliesteru pavedieni.
( 14 ) KN 1. daļas 1. virsraksts, A sadaļas 2. punkta a) apakšpunkts.
( 15 ) KN 1. daļas 1. virsraksts, A sadaļas 3. punkta a) apakšpunkts.
( 16 ) KN 1. daļas 1. virsraksts, A sadaļas 1. punkts.
( 17 ) It īpaši skat. 2000. gada 26. decembra spriedumu lietā C-42/99 Eru Portuguesa (Recueil, I-7691. lpp.,13. punkts).
( 18 ) Kā Tiesa ir vairākkārt atgādinājusi (skat. pavisam nesenu 2012. gada 15. novembra spriedumu lietā C‑558/11 Kurcums Metal (28. punkts)), ja Tiesai ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tarifu klasifikācijas jomā, tās uzdevums drīzāk ir valsts tiesai izskaidrot kritērijus, kuru lietojums tai ļaus attiecīgās preces pareizi klasificēt KN, nevis veikt šo klasifikāciju pašai, jo Tiesas rīcībā var nebūt visas šī uzdevuma veikšanai nepieciešamās informācijas. Tādējādi valsts tiesa katrā ziņā ir labākā pozīcijā, lai veiktu šo uzdevumu.
( 19 ) Šajā ziņā skat. 2008. gada 20. novembra spriedumu lietā C-375/07 Heuschen & Schrouff Oriëntal Foods Trading (Krājums, I-8691. lpp., 57. punkts un tajā minētā judikatūra) un 2009. gada 1. oktobra spriedumu lietā C-552/08 P Agrar-Invest-Tatschl/Komisija (Krājums, I-9265. lpp., 52. punkts).
( 20 ) Šajā ziņā it īpaši skat. 1991. gada 27. jūnija spriedumu lietā C-348/89 Mecanarte (Recueil, I-3277. lpp., 20. un 23. punkts), 1993. gada 1. aprīļa spriedumu lietā C-250/91 Hewlett Packard France (Recueil, I-1819. lpp., 12. punkts), 2002. gada 14. novembra spriedumu lietā C-251/00 Ilumitrónica (Recueil, I-10433. lpp., 37. punkts) un rīkojumu lietā Agrar‑Invest‑Tatschl/Komisija (minēts iepriekš, 51. punkts).
( 21 ) It īpaši skat. spriedumus lietā Hewlett Packard France (minēts iepriekš, 13. punkts) un lietā Ilumitrónica (minēts iepriekš, 38. punkts).
( 22 ) Skat. spriedumus lietā Mecanarte (minēts iepriekš, 23. punkts) un lietā Ilumitrónica (minēts iepriekš, 42. punkts).
( 23 ) Šajā ziņā skat. spriedumu lietā Ilumitrónica (minēts iepriekš, 45. punkts).
( 24 ) Turpat (56. punkts un tajā minētā judikatūra).
( 25 ) Turpat (61. punkts un tajā minētā judikatūra).
( 26 ) Skat. šo secinājumu 6. un 7. punktu.
( 27 ) Šajā ziņā skat. 2013. gada 26. februāra spriedumu lietā C‑617/10 Åkerberg Fransson (21. punkts).
( 28 ) Skat. 2012. gada 22. novembra spriedumu lietā C‑277/11 M. (83.–85. punkts).
( 29 ) Skat. 2008. gada 18. decembra spriedumu lietā C-349/07 Sopropé (Krājums, I-10369. lpp., 41. punkts) un 2010. gada 17. jūnija spriedumu lietā C-423/08 Komisija/Itālija (Krājums, I-5449. lpp., 45. punkts). Uz tiesību tikt uzklausītam ievērošanu pirms Muitas kodeksa 220. pantā paredzētā paziņojuma pieņemšanas attiecas lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā C‑129/13 Kamino International Logistics, kas pašlaik tiek izskatīta.
( 30 ) It īpaši skat. spriedumus lietā Sopropré (minēts iepriekš, 37. punkts) un lietā M. (minēts iepriekš, 87. punkts).
( 31 ) Spriedums lietā M. (minēts iepriekš, 91. punkts).
( 32 ) Turpat, 92. punkts.
Full & Egal Universal Law Academy