ĢENERĀLADVOKĀTES ELEANORAS ŠARPSTONES
[ELEANOR SHARPSTON] SECINĀJUMI,
sniegti 2013. gada 19 decembrī ( 1 )
Lieta C‑515/12
“4finance” UAB
pret
Valstybinė vartotojų teisių apsaugos tarnybaun
Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos
(Augstākās administratīvās tiesas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
“Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīga uzņēmēju komercprakse pret patērētājiem — Piramīdveida shēma — Patērētāja maksāšanas par iestāšanos piramīdveida shēmā iespējamā nozīme — Saikne starp jaunpienācēju veikto maksu un kompensāciju, ko izmaksā esošajiem dalībniekiem — Iemaksas apmēra nozīme”
1.
Direktīvā 2005/29/EK (turpmāk tekstā – “Negodīgas komercprakses direktīva” vai “Direktīva”) ( 2 ) tostarp ir aizliegtas pārdošanas veicināšanas piramīdveida shēmas (turpmāk tekstā – “piramīdveida shēmas”). Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Augstākā administratīvā tiesa) (Lietuva) uzdod trīs jautājumus saistībā ar Direktīvas interpretāciju attiecībā uz šādām shēmām. Tā vēlas noskaidrot, vai patērētājam ir jāmaksā, lai piramīdveida shēma atrastos Direktīvas piemērošanas jomā. Ja tā ir, vai ir jākonstatē, ka aplūkojamā shēma tiek finansēta no maksas, un vai par pievienošanos shēmai prasītās summas apmērs ir nozīmīgs faktors?
Atbilstošās tiesību normas
Direktīva
2.
Direktīvas preambulas 2.–6. apsvērumā ir paskaidrots, ka tās galvenais mērķis ir vienādu noteikumu kopuma, kas uzlabo iekšējā tirgus darbību, izstrādāšana. Preambulas 7. un 8. apsvērumā attiecīgi ir noteikts, ka Direktīva “attiecas uz komercpraksi, kas ir tieši saistīta ar to, kā ietekmēt patērētāju lēmumus veikt ar produktiem saistītus darījumus”, un “patērētāju ekonomiskās intereses ir tieši aizsargātas no negodīgas uzņēmēju komercprakses pret patērētājiem”. Saskaņā ar preambulas 11. apsvērumu ar Direktīvu “rada vispārēju augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību”, izstrādājot “vienotu vispārēju aizliegumu tādai negodīgai komercpraksei, kas kropļo patērētāju saimniecisko rīcību”. Preambulas 12. apsvērumā ir noteikts: “Saskaņošana būtiski stiprinās juridisku noteiktību gan patērētājiem, gan uzņēmējiem. Gan patērētāji, gan uzņēmēji varēs paļauties uz vienotu regulatīvu sistēmu, kas balstās uz skaidri definētiem juridiskiem jēdzieniem, kas visā Eiropas Savienībā reglamentē visus negodīgās komercprakses aspektus. Tādējādi būs likvidēti šķēršļi, kas radušies tā dēļ, ka noteikumi par negodīgu komercpraksi, kas kaitē patērētāju ekonomiskajām interesēm, ir sadrumstaloti, un šajā jomā varēs izveidot iekšējo tirgu”. Preambulas 17. apsvērumā ir noteikts: “Vēlams precizēt, kāda komercprakse ir negodīga visos apstākļos, lai nodrošinātu lielāku juridisku noteiktību. Tādēļ I pielikumā ietverts pilns visu šādas prakses paveidu saraksts. Šie ir vienīgie komercprakses piemēri, ko var uzskatīt par negodīgiem, neizvērtējot katra atsevišķa gadījuma atbilstību 5. līdz 9. pantam. Sarakstu var grozīt tikai ar šīs direktīvas pārskatīšanu.”
3.
Ar 1. pantu Direktīvas nolūks ir definēts šādi – “dot ieguldījumu iekšējā tirgus pareizā darbībā un sasniegt augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību, tuvinot dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kas attiecas uz negodīgu komercpraksi, kura rada kaitējumu patērētāju ekonomiskajām interesēm”.
4.
2. pantā ir ietvertas atsevišķas pamatdefinīcijas:
“[..]
c)
“produkts” ir jebkura prece vai pakalpojums, tostarp nekustams īpašums, tiesības un pienākumi;
d)
“uzņēmēja komercprakse attiecībā pret patērētājiem” (turpmāk – arī “komercprakse”) ir jebkura tirgotāja veikta darbība, noklusējums, uzvedība vai apgalvojums, komerciāls paziņojums, tostarp reklāma un tirgdarbība [tirdzniecība], kas ir tieši saistīta ar produkta popularizēšanu, pārdošanu vai piegādi patērētājiem;
e)
“būtiski kropļot patērētāju saimniecisko rīcību” nozīmē izmantot komercpraksi, lai būtiski mazinātu patērētāja spējas pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu, tādējādi liekot patērētājam pieņemt tādus lēmumus par darījuma veikšanu, kādus viņš citādi nebūtu pieņēmis;
[..]
h)
“profesionālā rūpība” ir īpašas prasmes un rūpības līmenis, kādu var pamatoti sagaidīt tirgotāju izrādām pret patērētājiem un kurš ir samērīgs ar godīgu tirgus praksi un/vai vispārēju labas ticības principu tirgotāja darbības jomā;
[..]
k)
“lēmums veikt darījumu” ir jebkurš patērētāja pieņemts lēmums par to, vai, kā un pēc kādiem noteikumiem veikt pirkumu, vai veikt pilnus vai daļējus maksājumus, paturēt produktu vai no tā atbrīvoties, vai attiecībā uz to izmantot līgumtiesības, neatkarīgi no tā, vai patērētājs nolemj rīkoties vai no rīcības atturēties;
[..].”
5.
3. pantā ir īpaši noteikts, ka Direktīva:
“1. [..] attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem, kā izklāstīts 5. pantā, pirms komercdarījuma, kas attiecas uz kādu produktu, pēc tā un tā laikā.”
6.
3. panta 9. punktā ir noteikts: “Attiecībā uz “finanšu pakalpojumiem”, kā definēts Direktīvā 2002/65/EK, un nekustamo īpašumu dalībvalstis var piemērot noteikumus, ar ko paredz vairāk ierobežojumu vai prasību, salīdzinot ar šo direktīvu, jomā, uz ko tā paredz tuvināšanu.”
7.
Ar Direktīvas 5. panta 1. punktu ir aizliegta negodīga komercprakse. Saskaņā ar 5. panta 2. punktu komercprakse ir negodīga, “ja tā ir pretrunā profesionālās rūpības prasībām” un “tā attiecībā uz produktu būtiski kropļo vai var būtiski kropļot tā vidusmēra patērētāja saimniecisko rīcību, kuru produkts sasniedz vai kuram tas adresēts [..]”. 5. panta 5. punktā ir noteikts: “Šīs direktīvas I pielikumā dotajā sarakstā ietverti komercprakses veidi, kas visos apstākļos uzskatāmi par negodīgiem. To pašu vienotu sarakstu piemēro visās dalībvalstīs, un to var grozīt tikai ar šīs direktīvas pārskatīšanu.”
8.
6.–9. pantam šajā gadījumā nav nozīmes. Tie (attiecīgi) skar maldinošu komercpraksi, maldinošu noklusēšanu, kā arī agresīvu komercpraksi un uzmākšanās, piespiešanas un nesamērīgas ietekmes izmantošanu.
9.
Direktīvas I pielikuma “melnā saraksta” 14) punktā ir noteikts: “Ja veido, veic vai veicina pārdošanas veicināšanas piramīdveida shēmu, saskaņā ar ko patērētāji maksā par iespēju saņemt kompensāciju, kas izriet galvenokārt no citu patērētāju iekļaušanas shēmā, nevis no produktu pārdošanas vai lietošanas.” ( 3 )
Valsts tiesības
10.
Saskaņā ar Lietuvos Respublikos nesąžiningos komercinės veiklos vartotojams draudimo įstatymas (Lietuvas Republikas Likums par negodīgas komercprakses pret patērētājiem aizliegumu) 7. panta 22. punktu komercprakse tiek prezumēta kā maldinoša un tādēļ negodīga, ja to veido, veic vai veicina piramīdveida shēmu preču izplatīšanai, kurā patērētājiem tiek dota iespēja saņemt samaksu, galvenokārt par jaunpienācēju iekļaušanu shēmā, nevis par preču pārdošanu vai lietošanu.
Fakti, tiesvedība un uzdotie jautājumi
11.
“4finance”UAB (turpmāk tekstā – “4finance”), izmantojot distances līgumus, piešķir patērētājiem maza apmēra aizdevumus. No 2010. gada 26. oktobra līdz 2011. gada 15. februārim prasītāja īstenoja reklāmas kampaņu, kurā tika paziņots, ka ikviens, kurš reģistrēsies tās interneta vietnē, savā bankas kontā saņems prēmiju par katru viņu iesaistīto “draugu”, kurš ir reģistrējies 4finance interneta vietnē. Kārtība bija šāda. Lai reģistrētos, patērētājiem bija tiešsaistē jāaizpilda anketa un jāsamaksā tīri simboliska reģistrēšanās maksa LTL 0,01 apmērā. 4finance tos, kuri reģistrējās, aicināja ielūgt “draugus” reģistrēties, attiecīgajā interneta vietnes ailē norādot attiecīgās personas mobilā telefona numuru vai e‑pasta adresi. Šīs informācijas sniegšana ļāva 4finance reklamēt un tirgot maza apmēra aizdevumus tiem “draugiem”, kuri tiktu uzaicināti reģistrēties. Tad, ja attiecīgā persona reģistrējās, patērētājs, kurš bija sniedzis viņa/viņas kontaktinformāciju, saņēma prēmiju (gratifikāciju) LTL 10 vai LTL 20 apmērā ( 4 ). Pēc reģistrēšanās attiecīgā persona ieguva tiesības lūgt 4finance tai sniegt maza apmēra aizdevumu, par ko vienojās, izmantojot distances līgumu ( 5 ).
12.
Valstybinė vartotojų teisių apsaugos tarnyba (Valsts patērētāju tiesību aizsardzības birojs) uzskatīja, ka 4finance bija izveidojusi piramīdveida pārdošanas shēmu, kurā patērētājiem dotas tiesības saņemt maksu galvenokārt par jaunpienācēju iesaistīšanu shēmā, nevis par preču tirdzniecību vai patēriņu. Tādējādi tas pieņēma lēmumu uzlikt 4finance naudas sodu LTL 8000 apmērā par valsts tiesību normu, ar kurām tiek aizliegtas šādas shēmas, pārkāpumu.
13.
4finance apstrīdēja šo lēmumu, lūdzot uzlikt par pienākumu Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos (Lietuvas Republikas Finanšu ministrijas Valsts nodokļu inspekcija) atmaksāt naudas sodu. Pirmās instances tiesa 2011. gada 25. oktobrī noraidīja šo prasību. Tad 4finance iesniedza apelāciju Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas [Augstākajā administratīvajā tiesā], kura lūdza Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu par šādiem jautājumiem:
“1)
Vai [Direktīvas] I pielikuma 14) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pārdošanas veicināšanas piramīdveida shēmas izveidošana, veikšana vai veicināšana tiek jebkuros apstākļos uzskatīta par maldinošu komercpraksi vienīgi tad, ja patērētājam ir jāmaksā par iespēju saņemt kompensāciju, kas izriet galvenokārt no citu patērētāju iekļaušanas shēmā, nevis no produktu pārdošanas vai lietošanas?
2)
Ja patērētājam par iespēju saņemt kompensāciju ir [jāmaksā], vai summai, ko patērētājs [maksāja] par kompensāciju, kas izriet galvenokārt no citu patērētāju iekļaušanas shēmā, nevis no produktu pārdošanas vai lietošanas, ir ietekme uz pārdošanas veicināšanas piramīdveida shēmas kvalifikāciju par maldinošu komercpraksi Direktīvas I pielikuma 14) punkta izpratnē? Vai tīri simbolisku dalības maksu, ko patērētāji iemaksā, lai tos varētu identificēt, var uzskatīt kā maksu par iespēju saņemt kompensāciju Direktīvas I pielikuma 14) punkta izpratnē?
3)
Vai Direktīvas I pielikuma 14) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai uzskatītu, ka pārdošanas veicināšanas piramīdveida shēma ir maldinoša komercprakse, svarīgi ir vienīgi tas, ka jau reģistrētam patērētājam tiek izmaksāta kompensācija, kas izriet galvenokārt no citu patērētāju iekļaušanas shēmā, nevis no produktu pārdošanas vai lietošanas, vai svarīgs tomēr ir arī apmērs, kādā šo kompensāciju, ko izmaksā shēmas dalībniekiem par citu patērētāju iekļaušanu shēmā, finansē no jauno dalībnieku iemaksām? Ja tā ir [pamatlietas gadījumā], vai kompensācijai, ko izmaksā pārdošanas veicināšanas piramīdveida shēmas dalībniekiem, kas tai ir pievienojušies agrāk, ir jābūt pilnībā vai lielā mērā finansētai no jaunu šai shēmai nesen pievienojušos dalībnieku iemaksām?”
14.
Rakstveida apsvērumus iesniedza 4finance, Čehijas Republikas, Itālijas, Lietuvas, Polijas valdības un Eiropas Komisija. Uzklausīšana nav tikusi lūgta un nav notikusi.
Novērtējums
Sākotnējie apsvērumi
15.
Nav strīda par to, ka, ka pamatlieta ir par uzņēmēju komercpraksi attiecībā pret patērētājiem, kas ir saistīta ar pārdošanas veicināšanu, tirdzniecību vai produktu piegādi patērētājiem Direktīvas izpratnē.
16.
Šajā tiesvedībā valsts iestāde vēlas piemērot valsts tiesību aktu, ar kuru ir transponēta Direktīva. No pastāvīgās judikatūras izriet, ka iesniedzējtiesai ir jādara viss, kas ietilpst tās kompetencē, ņemot vērā valsts tiesības kopumā, lai nodrošinātu Direktīvas pilnīgu iedarbību un panāktu rezultātu, kas atbilstu tās noteiktajam mērķim ( 6 ).
Pirmais jautājums
17.
Iesniedzējtiesa ar savu pirmo jautājumu vaicā, vai patērētājam ir jāmaksā, lai piramīdveida shēma būtu negodīga komercprakse I pielikuma 14) punkta izpratnē.
18.
Izvērtējot šo jautājumu, ir jānoskaidro, kas veido piramīdveida shēmu. Šādas shēmas ir aprakstītas visos šajā lietā iesniegtajos apsvērumos (izņemot Komisijas sniegtos ( 7 )), bet apraksti ir atšķirīgi.
19.
4finance apgalvo, ka tā organizē likumīgu tirdzniecības tīklu, nevis piramīdveida shēmu. Tā uzskata, ka piramīdveida shēma ir saistīta ar: i) ieguldījumu veidu; ii) krāpšanu saistībā ar ieguldīto naudas summu izmantošanu; iii) samaksu esošajiem ieguldītājiem, ko veic, izmantojot līdzekļus, ko iemaksājuši jaunie ieguldītāji; iv) neparasti augstas peļņas solījumiem un v) ienākumiem, kas radušies no jaunu ieguldītāju iestāšanās shēmā, nevis no preču pārdošanas.
20.
Čehijas Republika uzskata, ka šādu shēmu būtība ir tāda, ka katrs patērētājs maksā par iestāšanos, zinādams, ka viņš saņems kompensāciju, kas ir atkarīga no patērētājiem, kuri pievienosies shēmai turpmāk. Nav pievienotās vērtības, bet vienkārši notiek līdzekļu pārdale. Itālija norāda, ka šādās shēmās precēm ir sekundāra nozīme un tās ir tikai iegansts citu patērētāju iesaistīšanai shēmā, galvenā nozīme ir pašai shēmai. Lietuva konstatē, ka Tiesas judikatūrā nav definēts jēdziens “piramīdveida shēma”, bet uzskata, ka no vairākiem pētījumiem ir skaidrs, ka pamatelements šādās shēmās ir saikne starp patērētāja saņemto labumu (kompensāciju vai samaksu) un faktu, ka viņš uzaicina pievienoties shēmai jaunpienācējus. Šī saikne ir galvenā, lai konstatētu, vai šādas shēmas ir likumīgas vai pretlikumīgas. Polija uzskata, ka piramīdveida shēmu būtība ir tajā, ka peļņa vai ienākumi ir atkarīgi no personu, kas atrodas piramīdas struktūras zemākos līmeņos, maksājumiem, nevis no produktu pārdošanas.
21.
Direktīvas I pielikuma 14) punktā ir paredzēts nosacījumu, kas ir jāpierāda, lai piramīdveida shēmām piemērotu Direktīvas 5. panta 1. punktā esošo aizliegumu, kumulatīvs un pilnīgs saraksts. Krāpšana sarakstā nav norādīta. Tāpat nav nevienas norādes par to, ka ienākumiem vai samaksai, kas tiek piešķirta esošajiem dalībniekiem, kuri uzaicina pievienoties shēmai jaunpienācējus, ir jābūt noteiktam (minimālajam) apmēram. Shēmas, kurās tiek izmantota piramīdveida pārdošanas tehnika, kurām nepiemīt šīs konkrētās 4finance uzskaitītās pazīmes, bet kurām piemīt visi I pielikuma 14. pantā uzskaitītie elementi, ir maldinoša komercprakse un tādējādi negodīga Direktīvas 5. panta 5. punkta izpratnē.
22.
Acīmredzami piramīdveida shēmas var būt viltīgas – solīdamas lielu peļņu īsā laika posmā, nedarot neko citu, kā tikai samaksājot iestāšanās maksu un iesaistot jaunus dalībniekus, kas darītu to pašu, – tās uz nepatiesa un nereāla sagaidāmā rezultāta pamata iedrošina patērētājus ieguldīt. Tomēr peļņas apmērs salīdzinājumā ar iestāšanās maksu vai ātrums, kādā peļņa pieaug, nav starp I pielikuma 14. pantā norādītajām pazīmēm. Tādējādi tiem nav nozīmes, nosakot, vai konkrētā shēma ir aizliegta.
23.
Tomēr iesniedzējtiesa pareizi norāda uz neveiksmīgu neatbilstību starp vienlīdz autentiskām Direktīvas dažādu valodu redakcijām. Lielākajā daļā “maksāšana” par iespēju saņemt kompensāciju ir iekļauta kā viena no piramīdveida shēmas pazīmēm ( 8 ). Tomēr bulgāru, grieķu, ungāru, lietuviešu, slovēņu, vācu un zviedru valodas redakcijās prasība “maksāt” nav skaidri izteikta. Lietuviešu un vācu valodas redakcijās (norādījusi iesniedzējtiesa) attiecīgi ir noteikts: “piramidės pobūdžio skatinimo sistemos sukūrimas, naudojimas ar reklamavimas, kai vartotojui suteikiama galimybė gauti atlygį visų pirma už kitų vartotojų įtraukimą į tą sistemą, o ne už produktų pardavimą ar naudojimą” un “Einführung, Betrieb oder Förderung eines Schneeballsystems zur Verkaufsförderung, bei dem der Verbraucher die Möglichkeit vor Augen hat, eine Vergütung zu erzielen, die hauptsächlich durch die Einführung neuer Verbraucher in ein solches System und weniger durch den Verkauf oder Verbrauch von Produkten zu erzielen ist”. Tādējādi Direktīvā šo valodu redakcijās patērētāja maksājums (“maksa”) par dalību shēmā nav norādīta kā nepieciešamā piramīdveida shēmas pazīme. Tomēr citu valodu redakcijās (piemēram, franču, poļu un spāņu, kuras arī ir izvērtējusi iesniedzējtiesa) tā ir būtiska pazīme.
24.
4finance apgalvo, ka maksa LTL 0,01 apmērā netika noteikta, lai apmaiņā pret to sniegtu iespēju saņemt kompensāciju, bet tikai, lai identificētu attiecīgo patērētāju. Šāda maksa bija vismazākais iespējamais maksājums, ko varēja pieprasīt par to, lai nodrošinātu 4finance ticamu informāciju personas, kas reģistrējas, identificēšanai. Tā kā maksājums tika veikts ar tiešsaistes pārskaitījumu, tas 4finance deva pieeju informācijai par attiecīgās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un konta numuru, kā arī citiem, distances kredītu piešķirot, būtiskiem personas datiem.
25.
Itālija uzskata, ka ir jābūt patērētāja veiktai saimnieciskai darbībai un šādas darbības nav, ja nenotiek maksāšana. Polija norāda, ka samaksa ir būtisks piramīdveida shēmas elements. Citāda Direktīvas interpretēšana paplašinātu tās piemērošanas jomu un traucētu iekšējā tirgus attīstību, vienlaicīgi nenodrošinot patērētāju aizsardzību. Lietuva uzskata, ka tas, vai patērētājs maksā par pievienošanos piramīdveida shēmai, nevar būt izšķirošs faktors. Tā uzskata, ka, ja piramīdveida tirdzniecības definīcija būtu saistīta ar samaksas veikšanu par iestāšanos, aizlieguma piemērošanas joma tiktu nevajadzīgi sašaurināta.
26.
Komisija norāda, ka negodīga prakse ietilpst Direktīvas piemērošanas jomā tad, ja tā ir komercprakse. Ja patērētājs veic samaksu par iestāšanos shēmā, viņš ir iesaistīts komerciālā darījumā, uz kuru Direktīva tādējādi attiecas.
27.
Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru gadījumā, ja ES tiesību aktu dažādu valodu redakcijas atšķiras, attiecīgā norma ir jāinterpretē saistībā ar tā tiesiskā regulējuma vispārējo struktūru un mērķi, kurā tā ietilpst ( 9 ). Atbilstoši vienveidīgas ES tiesību aktu piemērošanas un interpretēšanas prasībai – vienu tiesību akta redakciju nevar aplūkot atsevišķi – tā ir jāinterpretē, pamatojoties uz abiem, gan likumdevēja faktisko nolūku, gan mērķi, ko tas vēlas sasniegt, it īpaši, ņemot vērā visu valodu redakcijas ( 10 ).
28.
Manuprāt, piramīdveida shēma I pielikuma 14) punkta izpratnē pastāv tikai tad, ja patērētājs maksā par iestāšanos šādā shēmā.
29.
Šādu I pielikuma 14) punkta interpretāciju apstiprina tā konteksta un nolūka izvērtēšana.
30.
Saskaņā ar Direktīvas 3. panta 1. punktu tas ir piemērojams uzņēmēju negodīgai komercpraksei attiecībā pret patērētājiem. Piramīdveida shēma ir šāda prakse.
31.
Ja prakšu veidi atbilst kādam no I pielikumā melnajā sarakstā paredzētajiem, tie (5. panta 5. punkta formulējums) “visos apstākļos uzskatāmi par negodīgiem”. Nav nepieciešamības to izvērtēt saskaņā ar 5. panta 2. punktu, lai noskaidrotu, vai aplūkojamās prakses veids ir pretējs profesionālai rūpībai un vai tas var kropļot vidusmēra patērētāja saimniecisko rīcību šīs normas izpratnē. I pielikumā ir ietverts saraksts ar šādām praksēm, kuras visos apstākļos tiek uzskatītas par maldinošām. Tajā saistībā ar pielikuma 14) punktu acīmredzami ir iekļauta jebkāda prakse, kas ir piramīdveida shēma. Melnajā sarakstā iekļauto prakšu veidi automātiski tiek uzskatīti par negodīgu komercpraksi, kas saskaņā ar 5. panta 1. punktu ir aizliegta ( 11 ).
32.
Ar Direktīvu tiek aizliegts izmantot komercpraksi, lai “būtiski mazinātu patērētāja spējas pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu, tādējādi liekot patērētājam pieņemt tādus lēmumus par darījuma veikšanu, kādus viņš citādi nebūtu pieņēmis” ( 12 ). “Lēmums veikt darījumu” ir definēts kā “jebkurš patērētāja pieņemts lēmums par to, vai, kā un pēc kādiem noteikumiem veikt pirkumu, [..] maksājumus, paturēt produktu vai no tā atbrīvoties, vai attiecībā uz to izmantot līgumtiesības [..]” ( 13 ). Tādējādi Direktīva attiecas uz to, vai patērētāja spēju pieņemt sev ekonomiski visizdevīgāko lēmumu vājina attiecīgajā uzņēmējdarbībā izmantotā prakse. Šīs divas definīcijas netieši norāda, ka Direktīva attiecas uz tādiem prakses veidiem, kuros patērētājam tiek pieprasīta maksāšana (proti, veikt maksājumu), nevis uz situācijām, kurās nepastāv šāda saimnieciska darbība. Definīcija, kurā ir ietverta maksa, ir atbilstoša patērētāju tiesību aizsardzībai, pieņemot ar viņu saimnieciskajām interesēm saistītus lēmumus. Nepastāvot maksāšanai, būtu grūti identificēt saimniecisku uzvedību, kurai saskaņā ar šo Direktīvu ir vajadzīga aizsardzība.
33.
Lietuva apgalvo, ka prasība patērētājiem maksāt par iestāšanos piramīdveida shēmā sašaurina I pielikuma 14) punkta aizlieguma piemērošanas jomu. Tā mazinātu 3. panta 9. panta ietekmi un neatbilstu Direktīvas mērķiem.
34.
Es nepiekrītu.
35.
Ar 3. panta 9. punktu dalībvalstīm tiek atļauts ieviest stingrākas prasības finanšu pakalpojumiem. Prasībai, ka patērētājam ir jāmaksā, lai iestātos piramīdveida shēmā, neatkarīgi no tā, kāda ir shēmas pamatnodarbošanās, katrā ziņā nav nekādas ietekmes uz dalībvalstu tiesībām ieviest ierobežojošākus pasākumus attiecībā uz finanšu pakalpojumiem.
36.
Tā ir taisnība, ka maksājuma kā obligātas pazīmes iekļaušana, lai shēmai būtu piemērojams I pielikuma 14) punkts, sašaurina tā piemērošanas jomu. Tomēr es neuzskatu, ka šāda interpretācija apdraud Direktīvas mērķus un nolūkus.
37.
Ar Direktīvu ir paredzēts aizliegt komercpraksi, kas ir tieši saistīta ar ietekmi uz patērētāju lēmumiem veikt ar precēm saistītus darījumus un aizsargāt patērētāju saimnieciskās intereses no negodīgas uzņēmēju komercprakses pret patērētājiem ( 14 ) saistībā ar vispārējas augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzības Eiropas Savienības teritorijā radīšanu ( 15 ). Tomēr preambulas 12. un 17. apsvērumā ir skaidri noteikts, ka likumdevējs ir vēlējies palielināt tiesisko noteiktību, kas ir būtisks elements iekšējā tirgus darbībai ( 16 ), gan patērētājiem, gan uzņēmējiem, it īpaši identificējot tādus komercprakšu veidus kā piramīdveida shēmas, kuras ir negodīgas visos apstākļos.
38.
Veidojot I pielikumā ietverto komercprakses veidu melno sarakstu, kas saskaņā ar 5. panta 5. punktu “visos apstākļos uzskatāmi par negodīgiem”, jādomā, ka likumdevēja nolūks bija izcelt prakses veidus, kuri katrā ziņā ir visnegodīgākie. Būtu jāatceras, ka ar šo direktīvu tiek veikta pilnīga saskaņošana ( 17 ) un ka dalībvalstis nevar atkāpties no melnā saraksta: to var grozīt, tikai pārskatot pašu Direktīvu ( 18 ). Nav judikatūras, kurā būtu izvērtēts tas, vai kāds no I pielikuma punktos paredzētajiem prakses veidiem faktiski atbilst kādai no 5. panta 2. un 4. punktā paredzētajām pārbaudēm par to, kas ir negodīga komercprakse. Melnajā sarakstā paredzētā prakse ipso facto ir aizliegta visās dalībvalstīs.
39.
Man šķiet, ka tad, ja, kā tas ir šajā gadījumā, ir atšķirības starp tiesību aktu valodu redakcijām, šie nosacījumi runā par labu tam, lai par galveno versiju izvēlētos to redakciju, kurā ir vairāk, nevis mazāk prasību, pirms automātiski atzīt par aizliegtu konkrēto praksi tādēļ, ka tā atbilst vienam no I pielikuma punktiem. Prakse, kas netiek automātiski iekļauta melnajā sarakstā, tomēr var būt pretlikumīga, ja katra atsevišķa gadījuma izvērtēšana parāda, ka tā ir pretrunā kādai no 5. pantā ietvertajām individuālajām pārbaudēm par to, kas ir negodīga prakse. Tādēļ šāda interpretācija nekaitē mērķim nodrošināt augsta līmeņa patērētāju aizsardzību. No otras puses, tā sniedz pozitīvu ieguldījumu tiesiskās noteiktības radīšanā attiecībā uz to, kādiem gadījumiem ir piemērojams I pielikuma melnais saraksts ( 19 ).
40.
Līdz ar to mans viedoklis ir tāds – lai shēmai būtu piemērojama I pielikuma 14) punkta definīcija, patērētājam ir jāmaksā, lai pievienotos attiecīgajai shēmai.
Trešais jautājums
41.
Otrais un trešais jautājums ir cieši saistīti. Ar šiem jautājumiem iesniedzējtiesa vaicā, vai ir nepieciešams pierādīt saikni starp jauno dalībnieku veikto maksu un kompensāciju, kas tiek izmaksāta esošajiem dalībniekiem (trešais jautājums) un, ja tā ir, vai šādas maksas apmēram ir nozīme (otrais jautājums). Sniedzot atbildi valsts tiesai, šķiet loģiskāk risināt jautājumus šādā secībā.
42.
Iesniedzējtiesa paskaidro, ka, iztiesājot pamatlietu, tai ir jānoskaidro, vai ir nozīme tam, ka maksa par iestāšanos attiecīgajā shēmā bija relatīvi maza (LTL 0,01) salīdzinājumā ar izmaksātajām prēmijām par veiksmīgu jaunpienācēju iesaistīšanu (no LTL 10 līdz LTL 20). Tādējādi ar trešo jautājumu tā vaicā, pirmkārt, vai I pielikuma 14) punkta izpratnē komercprakse ir maldinoša, ja shēmas operators maksā kompensāciju galvenokārt par veiksmīgu jaunpienācēju iekļaušanu, nevis par preču tirdzniecību vai lietošanu. Otrkārt, vai tas, kādā mērā šāda kompensācija tiek finansēta no iemaksām par pievienošanos shēmai, ir būtisks faktors?
43.
4finance apgalvo, ka piramīdveida shēma nevar pastāvēt, ja izmaksātās kompensācijas avots ir attiecīgā uzņēmuma līdzekļi, nevis jauno dalībnieku maksājumi. Čehijas Republika uzskata, ka ir jābūt saiknei starp veikto maksājumu par pievienošanos shēmai un samaksu esošajiem dalībniekiem par jaunpienācēju iekļaušanu un ka iestāšanās maksājumam pašam par sevi būtu jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu shēmas darbību. Itālijas, Lietuvas, Polijas un Komisijas viedoklis ir tāds, ka I pielikuma 14. panta izpratnē nav vajadzības pierādīt šāda veida saikni.
44.
Diemžēl I pielikuma 14) punkta formulējums nav vienāds visās tiesību akta valodu redakcijās.
45.
Tādējādi no iesniedzējtiesas pārbaudītajām tiesību akta redakcijām (mans slīpinājums visos turpmāk minētajos citātos) lietuviešu un vācu valodas redakcijā ir noteikts, ka piramīdveida pārdošanas veicināšanas shēmā patērētājs saņem kompensāciju “galvenokārt par” citu patērētāju iesaistīšanu shēmā, nevis par preču tirdzniecību vai patēriņu ( 20 ). Es tās saukšu par “neattiecināma nosacījuma” redakcijām.
46.
Savukārt franču valodas redakcijā: “percevoir une contrepartie provenant essentiellement de l’entrée d’autres consommateurs dans le système plutôt que de la vente ou de la consommation de produits” un spāņu: “la oportunidad de recibir una compensación derivada fundamentalmente de la entrada de otros consumidores en el plan, y no de la venta o el consumo de productos”. Tām ir pielīdzināma angļu redakcija, jo tajā tiek runāts par iespēju “receive compensation that is derived primarily from the introduction of other consumers into the scheme rather than from the sale or consumption of products”. Es tās saukšu par “attiecināma nosacījuma” redakcijām ( 21 ).
47.
Ar šo direktīvu ir paredzēts ieviest pilnīgu saskaņošanu, un I pielikuma melnā saraksta prakšu veidi ir ipso facto aizliegti ( 22 ). Tomēr ir skaidra atšķirība starp attiecināma nosacījuma redakcijām un neattiecināma nosacījuma redakcijām. Kā Tiesai būtu jārīkojas šādos apstākļos?
48.
Īsumā, atbilstoši “attiecināma nosacījuma” redakcijai ir skaidri redzama saimnieciska saikne starp atlīdzību esošajiem dalībniekiem un jaunu dalībnieku iesaistīšanu. Tā ir sašaurinoša tiesību normas interpretācija. Tas labi saskan ar principu (kuram es pievienojos, atbildot uz pirmo jautājumu), ka I pielikuma melnais saraksts būtu jāinterpretē šauri. Tādēļ, ka tā ir šaura, tā arī atstāj lielāku iespējamību radošas tirdzniecības pastāvēšanai. “Radošai” nav noteikti jābūt vienlīdzīgai ar “negodīgu”. Turklāt pastāv arī papildu drošība, ciktāl saskaņā ar 5. panta 2. punktu vai 5. panta 4. punktu, izvērtējot katra atsevišķa gadījuma atbilstību, prakse, kas ir negodīga, tiks aizliegta. Veicot izvērtēšanu, maksājumi, kas naudas vietā ir natūrā, (patērētāja) vajadzības gadījumā var tikt novērtēti ekvivalentā naudas summas izteiksmē.
49.
Savukārt to redakciju, kurās ir “neattiecināma nosacījuma” pieeja, priekšrocība ir to vienkāršība. Valsts tiesām nebūtu jāvērtē, kādā mērā par iesaistīšanu saņemto kompensāciju avots ir jaunpienācēju maksājumi (vai tās būtu sākotnējās iestāšanās maksas vai vēlāki maksājumi). Tām, izvērtējot katru atsevišķu gadījumu, nebūtu vajadzības jautāt: “Ko nozīmē “kas izriet galvenokārt no”?”, lai gan I pielikuma saraksta mērķis ir tieši izvairīšanās no vajadzības izskatīt katra atsevišķa gadījuma atbilstību. Nozīme, kādu dažādas valsts tiesas dažādās dalībvalstīs piešķīra šiem vārdiem, varētu būt diezgan atšķirīga. Tas mazinātu attieksmes vienveidību; un vienveidības trūkums neuzlabo iekšējā tirgus darbību ( 23 ). “Neattiecināma nosacījuma” pieeja varētu arī (iespējams) būt vairāk piemērota cīņā pret izvairīšanos no [tiesību akta piemērojamības] shēmās, kuru darbība ir noslēpta, izmantojot maksājumus natūrā, nevis naudā.
50.
Pēc nelielas vilcināšanās es uzskatu, ka interpretācija, kas atbilst “attiecināma nosacījuma” redakcijām, labāk saskan ar veidu, kādā esmu atbildējusi uz pirmo jautājumu. Tādējādi es secinu, ka, lai uz piramīdveida shēmu būtu attiecināms I pielikuma 14) punkts un tādējādi tā saskaņā ar Direktīvas 5. panta 1. punktu būtu aizliegta, ir jāpierāda, ka kompensācija, kas tiek izmaksāta esošajiem shēmas dalībniekiem, galvenokārt izriet no jaunpienācēju veiktiem maksājumi.
51.
Ja Tiesa izdarītu atšķirīgu secinājumu, es piedāvāju šādus papildu apsvērumus. Tie ir attiecināmi uz iespējamo pamatojumu, ka “neattiecināma nosacījuma” pieeja varētu atsevišķos gadījumos radīt netaisnīgu rezultātu, jo piemērošana skartu ne tikai krāpšanu, bet arī likumīgas darbības.
52.
Es atgādinu, ka, ja viens no kumulatīvajiem I pielikuma 14) punkta nosacījumiem nepastāv, uz darbību nevar attiecināt šo normu. Tādējādi, piemēram, ja, lai iestātos konkrētajā shēmā, netiek prasīta maksa, aizliegums nebūs piemērojams.
53.
Tomēr pieņemsim, ka operators vēlas iekasēt maksu par iestāšanos, lai segtu tā administratīvos izdevumus (piemēram, lasītāji maksā iestāšanās maksu, lai pievienotos grāmatu klubam, un saņem kuponu grāmatai, ja tie klubā iesaista jaunus dalībniekus). Vai tas būtu aizliegts? Es domāju, ka nē, jo tur nebūtu piramīdveida struktūras.
54.
Vārds “piramīdveida” parādās Direktīvas visu valodu redakcijās, izņemot vācu, kurā tiek izmantots jēdziens “Schneeballsystems”, un, lai tā atbilstu I pielikuma 14) punktam, attiecīgajai shēmai ir jābūt piramīdveida ( 24 ).
55.
Vārdi “piramīdveida pārdošanas veicināšanas shēma” nav definēti Direktīvas 2. pantā. Tiesai iesniegtajos apsvērumos šādas shēmas ir aprakstītas dažādos veidos ( 25 ). Kopējo nosacījumu minimums, kas izriet no šiem aprakstiem, ir: i) šādas shēmas saņem ienākumus no jaunpienācējiem; ii) samaksa tiek veikta esošajiem dalībniekiem; iii) šī samaksa tiek finansēta no šo jaunpienācēju iemaksām, nevis no preču pārdošanas un iv) tiem, kas ir pievienojušies shēmai ne tik sen (atrodas zemākos līmeņos), ir mazākas iespējas nopelnīt nekā tiem, kas atrodas augstākos līmeņos (esošie dalībnieki), jo, lai katrs shēmas dalībnieks pelnītu naudu, būtu nepieciešama nebeidzama jaunpienācēju pievienošana.
56.
Ņemot vērā šo nosacījumu kopumu, man šķiet, ka, lai pierādītu, ka attiecīgā darbība ir piramīdveida, tai ir jābūt vairākiem līmeņiem ar operatoru virsotnē ( 26 ) un vajadzētu būt pieaugošai kumulatīvai jaunu dalībnieku iesaistīšanai. Tās atšķiras no senajām akmens struktūrām – Senās Ēģiptes piramīdām –, kuru trajektorija ir lejupejoša, no virsotnes uz piramīdas pamatu, nevis augšupejoša, no pamatiem uz virsotni. Šāda nostāja, kuras pamatā ir apstāklis, kas nosaka, ka šāda shēma ir krāpnieciska, atbilst Direktīvas mērķim nodrošināt augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību. Uzņēmējdarbības pamatienākumu avots ir arvien jaunas dalības maksas, nevis patērētājiem piedāvāto preču vai pakalpojumu tirdzniecība.
57.
Pamattiesvedības fakti, protams, ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. No lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu izklāstītā varētu šķist, ka 4finanse vadītajai shēmai nav piramīdveida struktūras I pielikuma 14) punkta izpratnē.
Otrais jautājums
58.
Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa vaicā, vai simboliskā samaksa, kas tika prasīta, lai identificētu patērētājus, kas pievienojās piramīdveida shēmai, ir “maksa” I pielikuma 14) punkta izpratnē.
59.
Es piekrītu Komisijas, Itālijas, Lietuvas un Polijas nostājai, ka no Direktīvas gramatiskas interpretācijas izriet, ka nepastāv noteikumi par maksas minimālo apmēru un šādu apmēru nevar noteikt. I pielikuma 14) punkta formulējums (vismaz šajā jautājumā) ir skaidrs. Ar vārdu “maksā” nav paredzēts, ka patērētājam būtu jāmaksā noteikta summa par pievienošanos piramīdveida shēmai ( 27 ).
60.
Tas, ka tiek norādīti iemesli, kuru dēļ uzņēmēji, izveidojot šādu shēmu, pieprasa samaksu (piemēram, kā šajā gadījumā, lai saņemtu drošu informāciju attiecībā uz tiem, kas reģistrējās, lai noslēgtu kredītlīgumu), šīs Direktīvas izpratnē nav būtisks faktors.
61.
Turklāt tāda I pielikuma 14) punkta interpretācija, saskaņā ar kuru patērētājam ir jānosaka kāda veida minimāla maksa, neatbilstu Direktīvas nolūkam veikt pilnīgu saskaņošanu un tās vienveidības un tiesiskās drošības mērķiem ( 28 ).
62.
No tā izriet, ka jebkura summa, vienalga cik maza, Direktīvas izpratnē ir maksa.
Secinājumi
63.
Ņemot vērā iepriekš minēto, es iesaku Tiesai uz Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:
Direktīvas 2005/29/EK (“Negodīgas komercprakses direktīvas”) I pielikuma 14) punkts būtu jāinterpretē šādi:
—
piramīdveida pārdošanas veicināšanas shēma šīs tiesību normas izpratnē pastāv tad, ja patērētājs maksā, lai pievienotos šādai shēmai;
—
lai noskaidrotu, vai katrā konkrētajā gadījumā pastāv I pielikuma 14) punktā paredzētie elementi, ir jāpierāda, ka konkrētajai shēmai ir piramīdveida struktūra, tādējādi, ka tā sastāv no vairākiem līmeņiem, ar operatoru tās virsotnē, un ka tajā notiek kumulatīva jaunu dalībnieku iesaistīšana, kas vēršas plašumā. Veicot šādu izvērtēšanu, ir nepieciešams pierādīt, ka kompensācija, kas tiek maksāta shēmas esošajiem dalībniekiem, izriet galvenokārt no jaunpienācēju maksājumiem;
—
jebkura summa, vienalga cik maza, Direktīvas izpratnē ir maksa.
( 1 ) Oriģinālvaloda – angļu.
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 22. lpp.).
( 3 ) Ar vārdiem Direktīvas tekstā angļu valodā: “gives consideration for the opportunity to receive compensation [..]” es saprotu “veic samaksu par iespēju saņemt atlīdzību”. Ir svarīgi uzsvērt, ka ne visu Direktīvas valodu redakcijās, ieskaitot lietuviešu valodas redakciju, ir vārdkopa “gives consideration” [latviešu valodas redakcijā – “maksā”].
( 4 ) Valsts tiesas lietas materiālos ir redzams, ka patērētājiem bija iespējams uzaicināt līdz pat 50 personām dienā un ne vairāk kā 200 personām mēnesī.
( 5 ) Kampaņas laikā reģistrējās vairāk nekā 12 223 cilvēki. No tiem 3577 lūdza sniegt kredītu un 2868 saņēma kredītu, daži no tiem izmantoja vairāk par vienu aizdevumu. 4finance kā reģistrācijas maksu saņēma aptuveni LTL 122 un kā prēmijas tā izmaksāja LTL 236 060.
( 6 ) Tiesas 2011. gada 8. septembra spriedums lietā C-177/10 Rosado Santana (Krājums, I-7907. lpp., 50. punkts un tajā minētā judikatūra).
( 7 ) Skat. Eiropas Komisijas pasūtīto Micklitz, Monazzahian un Rößler pētījumu “Tiešā pārdošana – Piramīdveida tirdzniecība – Daudzlīmeņu mārketings”.
( 8 ) Proti – angļu, čehu, dāņu, franču, igauņu, itāļu, latviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, somu un spāņu valodu tiesību akta redakcijas.
( 9 ) 1982. gada 6. oktobra spriedums lietā 283/81 CILFIT u.c. (Recueil, 3415. lpp., 18.–20. punkts); 1995. gada 7. decembra spriedums lietā C-449/93 Rockfon (Recueil, I-4291. lpp., 28. punkts) un 2004. gada 1. aprīļa spriedums lietā C-1/02 Borgman (Recueil, I-3219. lpp., 25. punkts).
( 10 ) 2010. gada 3. jūnija spriedums lietā C-569/08 Internetportal und Marketing (Krājums, I-4871. lpp., 35. punkts un tajā minētā judikatūra). Skat. nesenāko 2013. gada 25. aprīļa spriedumu lietā C‑89/12 Bark (36. punkts).
( 11 ) Skat. arī 2013. gada 17. oktobra spriedumu lietā C‑391/12 RLvS (33. punkts).
( 12 ) 2. panta e) punkts.
( 13 ) 2. panta k) punkts.
( 14 ) Skat. attiecīgi preambulas 7. un 8. apsvērumu.
( 15 ) Preambulas 11. apsvērums.
( 16 ) 2012. gada 18. oktobra spriedums lietā C‑428/11 Purely Creative u.c. (45. punkts).
( 17 ) Skat. preambulas 5. un 6. apsvērumu
( 18 ) 5. panta 5. punkts.
( 19 ) Attiecībā uz grūtībām, kas rodas, ja nepastāv prasība par maksu, skat. iepriekš tekstā 31. punktu.
( 20 ) Skat. iepriekš 22. punktu.
( 21 ) Esmu izvēlējusies šos apzīmējumus atkarībā no tā, vai tiesību akta redakcijā ir vai nav ietverts nosacījums, ka kompensācijai, ko saņem esošie dalībnieki, jābūt “saistītai ar” (vai izrietošai no) jauno dalībnieku iestāšanās pienesuma.
( 22 ) Skat. iepriekš 31. punktā manus komentārus saistībā ar pirmo jautājumu.
( 23 ) Skat. Direktīvas 1. pantu.
( 24 ) Vārds Schneeballsystems (“sniega pikas sistēmas”) attiecas uz tāda paša veida krāpšanas sistēmu, kas visās pārējās Direktīvas valodu redakcijās ir nosaukta par “piramīdveida shēmu”. Fakts, ka kumulatīvas jaunu dalībnieku pievienošanas pamatā ir operators, kas atrodas centrā, nevis vertikāla trajektorija no piramīdas virsotnes, man nešķiet nozīmīgs un es neuzskatu, ka tiesību akta vācu valodas redakcijā tādējādi ir domāts identificēt no citu valodu redakcijām atšķirīgu parādību.
( 25 ) Skat. iepriekš 18.–20. punktu.
( 26 ) Schneeball gadījumā operators atrastos centrā un būtu jābūt vairākiem riņķiem, kas paplašinātos uz ārpusi.
( 27 ) Skat., piemēram, Tiesas pieeju iepriekš 16. zemsvītras piezīmē minētajā spriedumā Purely Creative u.c., 30. un 34. punkts.
( 28 ) Skat. iepriekš 2. punktu.
Full & Egal Universal Law Academy