TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
2013. gada 19. novembrī ( *1 )
“Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju ikgadējā korekcija — Civildienesta noteikumi — Prasība atcelt tiesību aktu — Paziņojums COM(2011) 829, galīgā redakcija — Priekšlikums COM(2011) 820, galīgā redakcija — Prasība sakarā ar bezdarbību — Priekšlikuma iesniegšana, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu — Komisijas atturēšanās — Prasības priekšmeta zudums — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas”
Lieta C‑66/12
galvenokārt par prasību atcelt tiesību aktu atbilstoši LESD 263. pantam un pakārtoti par prasību sakarā ar bezdarbību atbilstoši LESD 265. pantam, ko 2012. gada 9. februārī iesniedza
Eiropas Savienības Padome, ko pārstāv M. Bauer un J. Herrmann, pārstāvji,
prasītāja,
ko atbalsta
Čehijas Republika, ko pārstāv M. Smolek, D. Hadroušek un J. Vláčil, pārstāvji,
Dānijas Karaliste, ko pārstāv V. Pasternak Jørgensen un C. Thorning, pārstāvji,
Vācijas Federatīvā Republika, ko pārstāv T. Henze un N. Graf Vitzthum, pārstāvji,
Īrija, ko pārstāv E. Creedon, pārstāve, kurai palīdz C. Toland, BL, un A. Joyce, solicitor,
Spānijas Karaliste, ko pārstāv N. Díaz Abad un S. Centeno Huerta, pārstāves,
Francijas Republika, ko pārstāv G. de Bergues, D. Colas un J.‑S. Pilczer, pārstāvji,
Latvijas Republika, ko pārstāv I. Kalniņš un A. Nikolajeva, pārstāvji,
Nīderlandes Karaliste, ko pārstāv C. Wissels un M. Bulterman, pārstāves,
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, ko pārstāv E. Jenkinson un J. Beeko, pārstāves, kurām palīdz R. Palmer, barrister,
personas, kas iestājušās lietā,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv J. Currall, D. Martin un J.‑P. Keppenne, pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,
atbildētāja,
ko atbalsta
Eiropas Parlaments, ko pārstāv A. Neergaard un S. Seyr, pārstāvji,
persona, kas iestājusies lietā.
TIESA (virspalāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [V. Skouris], priekšsēdētāja vietnieks K. Lēnartss [K. Lenaerts], palātu priekšsēdētāji A. Ticano [A. Tizzano], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], T. fon Danvics [T. von Danwitz] (referents), E. Juhāss [E. Juhász], M. Safjans [M. Safjan], K. G. Fernlunds [C. G. Fernlund] un Ž. L. da Krušs Vilasa [J. L. da Cruz Vilaça], tiesneši A. Ross [A. Rosas], Dž. Arestis [G. Arestis], Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], K. Toadere [C. Toader] un K. Vajda [C. Vajda],
ģenerāladvokāts Ī. Bots [Y. Bot],
sekretārs V. Turē [V. Tourrès], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2013. gada 2. jūlija tiesas sēdi,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2013. gada 12. septembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1
Savā prasības pieteikumā Eiropas Savienības Padome lūdz:
—
galvenokārt atbilstoši LESD 263. pantam atcelt
—
Komisijas 2011. gada 24. novembra Paziņojumu, kurā ir sniegta informācija papildus Komisijas 2011. gada 13. jūlija ziņojumam par izņēmuma klauzulu (COM(2011) 829, galīgā redakcija; turpmāk tekstā – “apstrīdētais paziņojums”), ciktāl Eiropas Komisija tajā galīgi atsakās iesniegt atbilstošus priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei, pamatojoties uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu, kas pieņemti ar Padomes 1968. gada 29. februāra Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV L 56, 1. lpp.), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1080/2010 (OV L 311, 1. lpp.), redakcijā, kas izriet no 2012. gada 5. jūnijā publicētā labojuma (OV L 144, 48. lpp.; turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”), XI pielikuma 10. pantu, un
—
Komisijas priekšlikumu Padomes regulai, ar ko no 2011. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām, kas tika iesniegts 2011. gada 24. novembrī (COM(2011) 820, galīgā redakcija; turpmāk tekstā – “apstrīdētais priekšlikums”);
—
pakārtoti atbilstoši LESD 265. pantam konstatēt, ka ir pārkāpti Līgumi, jo Komisija atturējās iesniegt atbilstošus priekšlikumus Parlamentam un Padomei, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu.
Atbilstošās tiesību normas
2
Civildienesta noteikumu 65. pantā ir noteikts:
“1. Padome katru gadu pārskata Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu. Pārskatīšana notiek septembrī, ievērojot Komisijas apvienoto ziņojumu, kas balstīts uz Eiropas Savienības Statistikas biroja sagatavoto kopējo indeksu, vienojoties ar dalībvalstu statistikas birojiem; indekss atspoguļo situāciju 1. janvārī katrā Savienības valstī.
Pārskatīšanas laikā Padome apsver, vai atalgojums būtu jākoriģē kā daļa no Savienības ekonomikas un sociālās politikas. Īpašu uzmanību pievērš algu palielinājumam valsts dienestā un nepieciešamību iecelt amatā jaunus ierēdņus.
2. Ja būtiski mainās dzīves dārdzība, Padome divu mēnešu laikā pieņem lēmumu, kādas koeficientu korekcijas būtu jāveic un, ja nepieciešams, tos piemēro ar atpakaļejošu spēku.
3. Piemērojot šo pantu, Padome lēmumu pieņem pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu, kāds noteikts [LES] 16. panta 4. un 5. punktā.”
3
Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 82. panta 2. punktu, ja Padome saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punktu nolemj koriģēt atalgojumu, šo korekciju piemēro arī pensijām.
4
Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65.a pantu to 64. un 65. panta izpildes noteikumi ir noteikti minēto Civildienesta noteikumu XI pielikumā.
5
Šī pielikuma 1. pantā, kas ietilpst tā 1. nodaļas 1. iedaļā, ir paredzēts, ka Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punktā paredzētās pārskatīšanas nolūkā Statistikas birojs katru gadu pirms oktobra beigām sagatavo ziņojumu par dzīves dārdzības izmaiņām Briselē (Beļģija) (Briseles starptautiskais indekss), dzīves dārdzības izmaiņām ārpus Briseles (pirktspējas paritāte un netiešie indeksi), kā arī par astoņu dalībvalstu centrālajā pārvaldē strādājošo valsts civildienesta ierēdņu algas pirktspējas izmaiņām (specifiski rādītāji).
6
Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantu, kas veido šī pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļu ar nosaukumu “Ikgadējās atalgojuma un pensiju korekcijas kārtība”:
“1. No 1. jūlija atbilstoši Civildienesta noteikumu 65. panta 3. punktam Padome saskaņā ar Komisijas priekšlikumu un, pamatojoties uz šā pielikuma 1. iedaļā noteiktajiem kritērijiem, pirms katra gada beigām pieņem lēmumu par atalgojuma un pensiju korekciju.
2. Korekcijas lielumu iegūst, reizinot Briseles starptautisko indeksu ar specifisko rādītāju. Korekciju izsaka neto vērtībās kā procentu rādītāju, kas vienāds visiem.
[..]
5. Beļģijai un Luksemburgai korekcijas koeficientu nepiemēro. Korekcijas koeficientus, kas piemērojami:
a)
to Eiropas Savienības ierēdņu algām, kas strādā citās dalībvalstīs un citās noteiktās dienesta vietās;
b)
[..] pensijām, ko citās dalībvalstīs izmaksā par daļu, kas atbilst pirms 2004. gada 1. maija iegūtajām tiesībām,
nosaka, pamatojoties uz attiecību starp šā pielikuma 1. pantā minēto pirktspējas paritāti un Civildienesta noteikumu 63. pantā noteiktajiem valūtu maiņas kursiem attiecīgajām valstīm.
[..]”
7
Civildienesta noteikumu XI pielikuma 5. nodaļas nosaukums ir “Izņēmuma klauzula”. To veido tikai 10. pants, kurā ir noteikts:
“Ja no Komisijas sniegtajiem objektīvajiem datiem izriet, ka Savienībā ir būtiski un pēkšņi pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija, Komisija iesniedz atbilstošus priekšlikumus, par kuriem Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu saskaņā ar [LESD] 336. pantu.”
8
Saskaņā ar šī pielikuma 15. panta 1. punktu tā noteikumi ir piemērojami no 2004. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim.
Tiesvedības priekšvēsture
9
Uzskatot, ka nesenās Savienībā notikušās ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā “Savienībā būtiski un pēkšņi ir pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija” Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta nozīmē, Padome 2010. gada decembrī lūdza Komisijai, pamatojoties uz šo 10. pantu, savlaicīgi iesniegt atbilstošus priekšlikumus, lai Parlaments un Padome varētu tos pārbaudīt un pieņemt līdz 2011. gada beigām.
10
Atbildot uz šo lūgumu, Komisija 2011. gada 13. jūlijā Padomei iesniedza ziņojumu par izņēmuma klauzulu (Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pants) (COM(2011) 440, galīgā redakcija), kurā tā, pamatojoties uz piecpadsmit rādītājiem un Eiropas ekonomikas prognozēm, ko 2011. gada 13. maijā publicējis Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, secināja, ka nebija jāiesniedz priekšlikums saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu.
11
Šī ziņojuma pārbaude izraisīja turpmākas diskusijas Padomē, kuru rezultātā tā Komisijai izteica jaunu lūgumu īstenot minēto 10. pantu un iesniegt atbilstošu priekšlikumu atalgojuma korekcijai.
12
Atbildot uz šo lūgumu, Komisija iesniedza apstrīdēto paziņojumu, kurš ir balstīts uz ekonomikas prognozēm, ko 2011. gada 10. novembrī darīja zināmas tās Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts. Komisija no jauna secināja, ka Savienībā nepastāvēja ārkārtas situācija Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta nozīmē un ka tādējādi tā nevarēja piemērot izņēmuma klauzulu.
13
Tajā pašā dienā Komisija iesniedza apstrīdēto priekšlikumu, kas bija pamatots ar “parasto” atalgojuma korekcijas metodi, kura ir paredzēta Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantā, un piedāvāja veikt korekciju 1,7 % apmērā.
14
Ar Padomes 2011. gada 19. decembra Lēmumu 2011/866/ES attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko no 2011. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (OV L 341, 54. lpp.), Padome nolēma “nepieņemt [apstrīdēto] priekšlikumu” it īpaši šādu iemeslu dēļ:
“(8)
Padome ir pārliecināta, ka pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze Savienībā un no tās izrietošie būtiskie fiskālie pielāgojumi daudzās dalībvalstīs, inter alia valstu ierēdņu algu pielāgojumi, ir Savienības ekonomiskās un sociālās situācijas būtiska un pēkšņa pasliktināšanās.
[..]
(13)
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Padome uzskata, ka Komisijas nostāja attiecībā uz to, vai ir notikusi ekonomiskās un sociālās situācijas būtiska un pēkšņa pasliktināšanās, un atteikšanās iesniegt priekšlikumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu balstās uz nenoliedzami nepietiekamu un kļūdainu pamatojumu.
(14)
Ņemot vērā to, ka Tiesa lietā [C-40/10 Komisija/Padome, kurā tika taisīts 2010. gada 24. novembra spriedums (Krājums, I-12043. lpp.),] nolēma, ka Civildienesta noteikumu XI pielikuma piemērošanas laikposmā minētā pielikuma 10. pantā paredzētā procedūra ir vienīgā iespēja atalgojuma korekcijā ņemt vērā ekonomikas krīzes ietekmi, Padome krīzes situācijā bija atkarīga no Komisijas priekšlikuma piemērot minēto pantu.
(15)
Padome ir pārliecināta, ka, ņemot vērā Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. panta formulējumu un ievērojot pienākumu iestādēm īstenot pilnīgu savstarpēju sadarbību, kā tas noteikts [LES] 13. panta 2. punkta otrajā teikumā, Komisijai bija pienākums iesniegt Padomei atbilstīgu priekšlikumu. Tādējādi Komisijas secinājumi un tas, ka tā neiesniedza šādu priekšlikumu, ir minētā pienākuma neizpilde.
(16)
Ņemot vērā to, ka Padome var lemt vienīgi pēc Komisijas priekšlikuma, tas, ka Komisija nav izdarījusi pareizus secinājumus par pierādījumiem un nav iesniegusi priekšlikumu atbilstīgi Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantam, ir liedzis Padomei pareizi reaģēt uz ekonomiskās un sociālās situācijas būtisko un pēkšņo pasliktināšanos, pieņemot aktu saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu.”
Lietas dalībnieku prasījumi un tiesvedība Tiesā
15
Padomes prasījumi Tiesai ir šādi:
—
galvenokārt atbilstoši LESD 263. pantam atcelt apstrīdēto paziņojumu, ciktāl Komisija tajā ir galīgi atteikusies iesniegt atbilstošus priekšlikumus Parlamentam un Padomei, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu, kā arī apstrīdēto priekšlikumu;
—
pakārtoti atbilstoši LESD 265. pantam konstatēt, ka ir pārkāpti Līgumi, jo Komisija ir atturējusies iesniegt atbilstošus priekšlikumus Parlamentam un Padomei, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu, un
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
16
Komisija lūdz Tiesu prasību noraidīt un piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
17
Ar Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 20. aprīļa rīkojumu Parlamentam tika atļauts iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam. Ar Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 6. jūlija rīkojumu Čehijas Republikai, Dānijas Karalistei, Vācijas Federatīvajai Republikai, Īrijai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Latvijas Republikai, Nīderlandes Karalistei, kā arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei tika atļauts iestāties lietā Padomes prasījumu atbalstam.
Par prasību
18
Savā prasībā Padome norāda, ka Komisija ir pārkāpusi Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantu, kas aplūkots kopā ar LES 13. panta 2. punkta otro teikumu un LESD 241. pantu, iesniedzot apstrīdēto priekšlikumu, pamatojoties uz šī pielikuma 3. pantā paredzēto “parasto” korekcijas metodi, un tādējādi atsakoties iesniegt atbilstošus priekšlikumus, pamatojoties uz minēto 10. pantu.
19
Komisija apgalvo, ka prasība ir nepieņemama, ciktāl Padome par šīs prasības iesniegšanu nav lēmusi ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu. Turklāt ne apstrīdētais paziņojums, ne apstrīdētais priekšlikums neesot apstrīdami tiesību akti LESD 263. panta nozīmē. Visbeidzot, LESD 265. pantā paredzētie nosacījumi neesot izpildīti īpaši tāpēc, ka Komisija esot paudusi nostāju par Padomes lūgumu, norādot, ka nosacījumi, kas ļauj uzsākt Civildienesta noteikumu XI pielikuma 10. pantā paredzēto procedūru, nebija izpildīti. Tomēr Padomei neesot liegta aizsardzība tiesā, ņemot vērā, ka tā varēja darīt zināmu savu viedokli saistībā ar prasību, ko Komisija iesniegusi pret Padomes atteikumu pieņemt apstrīdēto priekšlikumu, kurš bija iesniegts, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantu. Pakārtoti Komisija apstrīd prasības atcelt tiesību aktu un prasības sakarā ar bezdarbību pamatotību, apgalvojot, ka Padome nebija pierādījusi acīmredzamu kļūdu, ko Komisija būtu pieļāvusi, novērtējot ekonomisko un sociālo situāciju Savienībā.
20
Jānorāda, ka tāpat kā lietā C‑63/12 Komisija/Padome, kurā ir taisīts 2013. gada 19. novembra spriedums, šī prasība attiecas uz Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju korekciju 2011. gadā un izriet no tā, ka Komisija un Padome nav vienisprātis par to, vai attiecībā uz minēto gadu bija jāpiemēro “parastā” un automātiskā metode, kas ir paredzēta Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantā, vai šī pielikuma 10. pantā paredzētā izņēmuma klauzula, kura ir piemērojama, ja “Savienībā ir būtiski un pēkšņi pasliktinājusies ekonomiskā un sociālā situācija”. Ciešā saistība starp šīm abām lietām izriet arī no tā, ka katrā no tām lietas dalībnieki atsaucas uz savu procesuālo rakstu, ko tie iesnieguši otrā lietā un pievienojuši pielikumā, saturu.
21
Iepriekš minētā 2013. gada 19. novembra sprieduma lietā Komisija/Padome 57.–77. punktā Tiesa ir lēmusi par lomu sadalījumu starp iestādēm saistībā ar atalgojuma un pensiju ikgadējo korekciju, it īpaši saistībā ar juridiskā pamata noteikšanu šai korekcijai un izņēmuma klauzulas izmantošanu.
22
Šajos apstākļos ir jākonstatē, ka šīs prasības priekšmets ir zudis un tādējādi tā nav jāizskata.
Par tiesāšanās izdevumiem
23
Atbilstoši Tiesas Reglamenta 142. pantam, ja tiesvedību lietā izbeidz pirms sprieduma taisīšanas, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem pēc saviem ieskatiem.
24
Šajā gadījumā prasības priekšmets zuda nevis kāda lietas dalībnieka rīcības dēļ, bet tāpēc, ka Tiesa lēma par prasību atcelt tiesību aktu, kas tika iesniegta lietā, kurā ir taisīts iepriekš minētais 2013. gada 19. novembra spriedums lietā Komisija/Padome.
25
Šajos apstākļos ir jālemj, ka Padome un Komisija, kā arī personas, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
1)
izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;
2)
Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Īrija, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Latvijas Republika, Nīderlandes Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome, kā arī Eiropas Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz paši.
[Paraksti]
( *1 ) Tiesvedības valoda – franču.
Full & Egal Universal Law Academy