24.3.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 89/13
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 16. decembra spriedumu lietā T-423/09 Dashiqiao Sanqiang Refractory Materials/Padome 2012. gada 13. janvārī iesniedza Dashiqiao Sanqiang Refractory Materials Co. Ltd
(Lieta C-15/12 P)
2012/C 89/21
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Dashiqiao Sanqiang Refractory Materials Co. Ltd (pārstāvji — J.-F. Bellis un R. Luff, avocats)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atzīt šo apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;
—
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 16. decembra spriedumu lietā T-423/09 Dashiqiao Sanqiang Refractory Materials/Padome un izlemt strīdu, kas bija šī sprieduma pamatā;
—
apmierināt pirmajā instance iesniegtos prasījumus un tādējādi atcelt antidempinga nodevu, kas prasītājai uzlikta ar Padomes 2009. gada 7. septembra Regulu (EK) Nr. 826/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1659/2005, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes magnēzija ķieģeļu importam (1) tiktāl, ciktāl tajā attiecībā uz prasītāju noteiktais antidempinga maksājums pārsniedz antidempinga maksājumu, kāds tiktu piemērots, ja tas būtu noteikts, pamatojoties uz sākotnējā izmeklēšanā piemēroto metodi, lai atbilstoši pamatregulas (2) 10. panta 2. punktam ņemtu vērā, ka eksportējot netiek atmaksāts Ķīnā samaksātais pievienotās vērtības nodoklis;
—
piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja savas apelācijas sūdzības pamatojumam izvirza trīs pamatus par to, ka Vispārējā tiesa ir noraidījusi tās otro atcelšanas pamatu, proti, ka Padome un Komisija ir pārkāpušas antidempinga pamatregulas 11. panta 9. punktu.
Ar savu pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atteikdamās izskatīt jautājumu par to, kāda metode eksporta cenas un normālās vērtības salīdzināšanai tika piemērota sākotnējā izmeklēšanā, un tādējādi tā nevarēja pamatoti secināt, ka pārbaudes procedūrā nav notikusi “metodes maiņa” pamatregulas 11. panta 9. punkta nozīmē. Patiesībā esot notikusi radikāla salīdzinājuma metodes maiņa laikā starp sākotnējo izmeklēšanu, kad salīdzinājums tika veikts “bez PVN”, un pārbaudes procedūru, kad salīdzinājums tika veikts “ar iekļautu PVN”. Šīs pēdējās metodes piemērošanas rezultātā dempinga starpība bija augstāka nekā tā, kāda tā būtu bijusi, piemērojot sākotnējā izmeklēšanā izmantoto metodi.
Ar savu otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatīdama, ka iestādēm ir pienākums vairs nepiemērot sākotnējā izmeklēšanā piemēroto metodi eksporta cenas un normālās vērtības salīdzināšanai, ja tās rezultātā tiek veikta korekcija, kas nav atļauta pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktā, tādējādi sajaucot “korekcijas” un “salīdzināšanas metodes” jēdzienus.
Ar savu trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinādama, ka PVN atmaksas likmes atšķirība starp sākotnējās izmeklēšanas laiku un pārbaudes procedūras laiku ir apstākļu maiņa, kas pamato metodes maiņu, lai arī netika pierādīts, ka šī atšķirība sākotnējās izmeklēšanas laikā izmantoto salīdzināšanas metodi būtu padarījusi par nepiemērojamu. Tā kā izņēmums attiecībā uz “apstākļu maiņu” ir jāinterpretē šauri, pārsūdzētā sprieduma 62.-64. punktā ietvertais pamatojums acīmredzami šai stingrajai prasībai neatbilst.
(1) OV L 240, 7.lpp.
(2) Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy