31.3.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 98/17
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2011. gada 15. novembra spriedumu lietā T-434/10 Václav Hrbek/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 27. janvārī iesniedza Václav Hrbek
(Lieta C-42/12 P)
2012/C 98/29
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Václav Hrbek (pārstāvis — M. Sabatier, advokāts)
Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), The Outdoor Group Ltd
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
—
apmierināt apelācijas sūdzību un attiecīgi saskaņā ar Tiesas Statūtu 61. pantu un Reglamenta 113. pantu pilnā apmērā atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-434/10;
—
ja lietā ir izspriežamā stāvoklī — galīgi izlemt lietu, atceļot ITSB Iebildumu nodaļas 2009. gada 29. septembra lēmumu par iebildumiem Nr. B 1 276 692 un Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2010. gada 8. jūlija lēmumu lietā R 1441/2009-2, kā arī piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un Tiesā, kā arī ITSB iebildumu procesā radušos izdevumus saskaņā ar Reglamenta 122. pantu;
—
alternatīvi — ja lietā nav izspriežamā stāvoklī — nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai izspriešanai saskaņā ar Tiesas noteiktiem saistošiem kritērijiem.
Pamati un galvenie argumenti
Pamatojot savu apelāciju, apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka pārsūdzētais spriedums esot pieņemts, nepareizi interpretējot un piemērojot Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (turpmāk tekstā — “Preču zīmju regula”) (1), kurā ir izdarīti grozījumi (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2), kas ir stājusies spēkā 2009. gada 13. aprīlī), 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Vispārējā tiesa attiecīgās preču zīmes neesot izskatījusi, ņemot vērā “visaptverošā vērtējuma” vai “kopējā iespaida” kritēriju.
Vispārējā tiesa neesot piemērojusi iepriekš minēto principu, savu vērtējumu pamatojot vienīgi ar faktu, ka attiecīgajām preču zīmēm ir kopīgs elements “ALPINE”. Tā esot aprobežojusies ar vērtējumu, ka divas salīdzināmās preču zīmes ir līdzīgas un tām ir kopīgs vārdisks elements “ALPINE”, nepārbaudot apzīmējumus kopumā un nepaskaidrojot , kāpēc ar pārējiem grafiskajiem un vārdiskajiem elementiem, aplūkojot kopumā, nepietiek, lai izslēgtu sajaukšanas iespēju.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa, pirmkārt, neesot izskatījusi dažus ļoti svarīgus un nozīmīgus faktorus, un, otrkārt, neesot pienācīgi piemērojusi dažus ļoti svarīgus kritērijus, it īpaši vārdiskā elementa “ALPINE” atšķirtspējas trūkumu un aprakstošo raksturu
Vispārējā tiesa neesot lēmusi par jautājumu, kāda nozīme vārdam “alpine” ir visās Eiropas Savienības valodās. Turklāt Vispārējā tiesa neesot izdarījusi tiesisku secinājumu no savām atziņām attiecībā uz vārda “alpine” skaidru nozīmi un neesot skaidrā veidā lēmusi par vārda “alpine” atšķirtspējas trūkumu un aprakstošo raksturu, uzskatot, ka elementa “alpine” iespējami vāja atšķirtspēja vai aprakstošs raksturs nevar novērst sajaukšanas iespēju. Vispārējā tiesa esot nospriedusi, ka “ALPINE” abos apzīmējumos esot dominējošs elements, neņemot vērā agrākās preču zīmes “ALPINE” atšķirtspējas trūkumu vai vismaz ļoti nelielu tās pakāpi. Pārsūdzētā sprieduma argumentācijā esot trūkumi, ko radot pretruna, kuras dēļ Vispārējā tiesa esot nepareizi nospriedusi, ka attiecīgās preču zīmes ir konceptuāli līdzīgas, neņemot vērā agrākās preču zīmes “ALPINE” atšķirtspējas trūkumu vai vismaz ļoti nelielu tās pakāpi. Vārdiskā elementa “ALPINE” konceptuālajam salīdzinājumam atšķirtspējas trūkuma dēļ neesot nozīmes.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa neesot izdarījusi pareizu tiesisku secinājumu no savām atziņām attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmeni
Vispārējā tiesa, nenonākot pretrunā ar sevi, saistībā ar slēpošanas apģērbu, slēpošanas zābakiem, galvassegām, kā arī mugursomām neesot varējusi uzskatīt, ka konkrētās sabiedrības daļa daļēji sastāv no labi informētiem un īpaši uzmanīgiem pircējiem, un apstiprināt, ka preču zīmes un preces ir līdzīgas.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā esot trūkumi, ko radot faktu sagrozīšana un pienākuma norādīt pamatojumu saistībā ar preču salīdzinājumu neizpilde
Vispārējā tiesa esot norādījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs neesot sniedzis konkrētus argumentus, ar ko varētu apstrīdēt Apelāciju padomes secinājumus. Attiecībā uz konkrēto preču un pakalpojumu līdzības pakāpes vērtējumu nevarot ņemt vērā to, kas neizriet no pierādījumiem vai nav labi zināms. Pierādīšanas pienākums attiecībā uz to, ka preces un pakalpojumi ir līdzīgi, esot iebildumu iesniedzējam, nevis reģistrācijai pieteiktas preču zīmes īpašniekam. Vispārējai tiesai esot jānorāda sava lēmuma tiesiskais pamats un esot jāsniedz tā pamatojums. Vispārējā tiesa neesot pierādījusi, ka attiecīgās preces tirgū ir identiskas, līdzīgas vai papildinošas, bet esot izteikusi apgalvojumu, nesniedzot nekādus sava pieņēmuma iemeslus vai piemērus.
(1) OV L 11, 1. lpp.
(2) OV L 78, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy