5.5.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 133/16
Prasība, kas celta 2012. gada 13. februārī — Eiropas Komisija/Francijas Republika
(Lieta C-76/12)
2012/C 133/29
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — W. Roels un C. Soulay)
Atbildētāja: Francijas Republika
Prasītājas prasījumi:
—
konstatēt, ka, paturot spēkā tādu fiskālo regulējumu, saskaņā ar kuru no nodokļa ir atbrīvotas dividendes, ko Francijas sabiedrība izmaksā Francijā reģistrētiem ieguldījumu fondiem, bet tādām pašām dividendēm, kas tiek izmaksātas ieguldījumu fondiem, kuri ir reģistrēti citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, tiek piemērots nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā, Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas ir paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 63. pantā un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 40. pantā;
—
piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Savā prasībā Komisija apstrīd atšķirīgu fiskālo regulējumu attiecībā uz dividendēm, ko Francijas sabiedrības izmaksā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) atkarībā no tā, vai šie PVKIU ir Francijas rezidenti vai nerezidenti. Viens no Francijas rezidentu PVKIU fiskālā regulējuma elementiem ir tas, ka tiem nav jāmaksā nodoklis par Francijas sabiedrību izmaksātām dividendēm. Savukārt, saskaņā ar Vispārējā nodokļu kodeksa [code général des impôts] 119.a panta 2. punktu nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā tiek piemērots dividendēm, ko Francijas sabiedrības izmaksā nerezidentiem PVKIU. Komisija uzskata, ka atšķirīgais fiskālais regulējums attiecībā uz rezidentu PVKIU un nerezidentu PVKIU, lai gan tie ir objektīvi salīdzināmā situācijā neatkarīgi no to rezidences valsts, ir kapitāla brīvas aprites šķērslis un šis šķērslis nav attaisnots ne ar fiskālās uzraudzības efektivitātes apsvērumiem, ne ar nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu nodokļu uzlikšanas pilnvaru sadali.
Komisija atgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, kas it īpaši ir pausta spriedumos lietā Komisija/Itālija (2009. gada 19. novembra spriedums lietā C-540/07) un lietā Komisija/Vācija (2011. gada 20. oktobra spriedums lietā C-284/09), Tiesa ir nospriedusi, ka dalībvalstis, kas dividendēm, kuras izmaksātas citās dalībvalstīs reģistrētām sabiedrībām, piemēro mazāk labvēlīgu fiskālo regulējumu nekā rezidentu sabiedrībām izmaksātajām dividendēm, ja šāda atšķirīga attieksme nav attaisnota ar objektīvi atšķirīgām situācijām vai ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem, nav izpildījušas pienākumus, kas tām ir jāpilda saskaņā ar kapitāla brīvu apriti.
Full & Egal Universal Law Academy