2.6.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 157/2
Prasība, kas celta 2012. gada 28. februārī — Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-103/12)
2012/C 157/02
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — L. G. Knudsen, I. Díez Parra un I. Liukkonen)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāja prasījumi:
—
atcelt Padomes 2011. gada 16. decembra Lēmumu 2012/19/ES (1) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā;
—
piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar savu prasību Eiropas Parlaments lūdz atcelt Padomes 2011. gada 16. decembra Lēmumu 2012/19/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Parlaments apstrīd izvēlēto juridisko pamatu. Primāri tas norāda, ka LESD 43. panta 3. punkts kopsakarā ar 218. panta 6. punkta b) apakšpunktu nevar būt pareizais juridiskais pamats, jo attiecīgais akts ir pielīdzināms starptautiskam līgumam par piekļuvi Savienības ūdeņiem, lai kāda trešā valsts veiktu zvejas darbības. Tādējādi tiesību akts esot bijis jāpieņem, pamatojoties uz LESD 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un pēc Parlamenta piekrišanas.
Pakārtoti, Parlaments uzskata, ka Padome, izmantojot LESD 218. panta 6. punkta b) apakšpunktā paredzēto procedūru, ir kļūdaini interpretējusi šī paša punkta a) apakšpunktu. Pat ja pieņemtu, ka LESD 43. panta 3. punkts varētu būt pienācīgais juridiskais pamats Savienības iekšējam tiesību aktam, tā kā kam ir tāds pats saturs kā apstrīdētajam lēmumam, ko Parlaments apstrīd, nemainīgs paliek tas, ka kopējā zivsaimniecības politika starptautisku ES saistību noslēgšanas nolūkos veido no procedūras viedokļa neatdalāmu kopumu. Tādējādi visi šajā jomā ietilpstošie līgumi ir “nolīgumi jomās, kurās (…) piemēro parasto likumdošanas procedūru,” LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Tādējādi tiesību akts katrā ziņā bija jāpieņem, ievērojot minētajā a) apakšpunktā paredzēto piekrišanas procedūru.
(1) OV 2012, L 6, 8. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy