23.6.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 184/4
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 10. februāra spriedumu lietā T-32/11 Verenigde Douaneagenten/Komisija 2012. gada 11. aprīlī iesniedza Verenigde Douaneagenten BV
(Lieta C-173/12 P)
2012/C 184/07
Tiesvedības valoda — holandiešu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Verenigde Douaneagenten BV (pārstāvis — S.H.L. Moolenaar)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz:
—
atcelt spriedumu saskaņā ar šajā apelācijas sūdzībā norādīto pamatojumu;
—
piespriest Komisijai segt tiesāšanās izdevumus.
Apelācijas sūdzības pamati un galvenie argumenti
1)
Pirmie divi apelācijas sūdzības pamati attiecas uz kļūdu, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi konstatējot, ka atbildētāja pareizi esot nonākusi pie secinājuma, ka preču pārvadājumu sertifikāti EUR.1 esot izsniegti, pamatojoties uz eksportētāja nepareizu faktu izklāstu.
Turklāt Vispārējā tiesa esot pamatojusies uz atsevišķām vēstulēm Departement van Economische Zaken (Ekonomikas ministrijai) vēl 2,5 gadus pirms faktiskās izvešanas, par kuru esot vairākas interpretācijas, kā arī uz maldīgi nesvarīgu kumulēšanas regulējuma piemērošanu, turklāt Vispārējā tiesa esot atstājusi bez ievērības faktu, ka pašas iestādes to uzskata par ļoti sarežģītu.
Vienlaikus Vispārējā tiesa neatzīstot, ka Nīderlandes muitas iestādes tiesvedībā Gerechtshof te Amsterdam būtu paskaidrojušas, ka tās nevarot pieradīt, ka attiecīgo preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izsniegšana esot izskaidrojama ar eksportētāja nepareizu faktu izklāstu.
2)
Trešais un ceturtais apelācijas sūdzības pamats attiecas uz kļūdu, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi konstatējot, ka Kirasao muitas iestādes preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izsniegšanas dienā neesot zinājušas vai tām nav bijis jāzina, ka uz attiecīgajām precēm neesot attiecies atvieglojumu režīms.
Vispārējā tiesa savos apsvērumos atstājot bez ievērības faktu, ka preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1izsniegšanas nolūkā Kirasao Departament van Economische Zaken eksportētāja uzņēmumā esot veikusi vismaz vienu pārbaudi. Turklāt Vispārējā tiesa neatzīstot, ka Kirasao muitas iestādes, izsniedzot preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1, pārbaudīja attiecīgā cukura izcelsmi kopsakarībā ar tā pārstrādāšanu, lai tādējādi pārbaudītu izvēlētā regulējuma atbilstību.
Turklāt Vispārējā tiesa neievērojot to, ka preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 muitas iestādes esot izsniegušas, pamatojoties uz izcelsmes apliecinājuma veidlapām A (turpmāk tekstā — “veidlapa A”), uz kuru pamata nevarot notikt preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izsniegšana.
Tās pašas muitas iestādes saņemot izejvielas, kuras pienāk Kirasao. Tas, ka Kirasao muitas iestāžu arhīva ugunsgrēkā esot sadegušas tieši šis veidlapas, nevarot tikt attiecināts uz apelācijas sūdzības iesniedzēju. Tā kā arhīvs esot iznīcināts, vairs neesot jākonstatē, kuri dokumenti ir bijuši ietverti muitas iestāžu dokumentācijā.
Vispārējās tiesas secinājums, ka kurators šos dokumentus, kad tie esot bijuši iestādē, esot izsniedzis atbildētājas delegācijas locekļiem, neesot pamatots. Vienīgi no tā tomēr nevar uzskatīt, ka veidlapas A tur nebūtu atradušās.
Full & Egal Universal Law Academy