23.6.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 184/7
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2012. gada 28. februāra spriedumu lietā T-282/08 Grazer Wechselseitige Versicherung AG/Eiropas Komisija 2012. gada 9. maijā iesniedza Grazer Wechselseitige Versicherung AG
(Lieta C-215/12 P)
2012/C 184/13
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Grazer Wechselseitige Versicherung AG (pārstāvis — H. Wollmann, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
1)
atcelt pārsūdzēto spriedumu;
2)
taisīt galīgo spriedumu šajā lietā un atcelt Eiropas Komisijas 2008. gada 30. aprīļa Lēmumu 2008/719/EK par valsts atbalstu C 56/06 (ex NN 77/06), ko īsteno Austrija Bank Burgenland privatizācijai (OV L 239, 32. lpp.), un piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un Tiesā;
3)
pakārtoti 2. punktā minētajam, nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai un lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.
Pamati un galvenie argumenti
Šī apelācijas sūdzība ir vērsta pret Vispārējās tiesas 2012. gada 28. februāra spriedumu lietā T-282/08 Bank Burgenland. Apelācijas sūdzības iesniedzēja Vispārējās tiesas spriedumu pārsūdz pilnībā. Pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauti procesuāli pārkāpumi, tādējādi skarot apelācijas sūdzības iesniedzējas intereses. Vispārējā tiesa spriedumā turklāt esot vairākos aspektos pārkāpusi Savienības tiesības. Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza šādus pamatus:
Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu Grazer Wechselseitige Versicherung AG norāda uz Savienības tiesību pārkāpumu. Vispārējā tiesa esot uzskatījusi, ka Land Burgenland savu izpildes garantiju (Ausfallshaftung) attiecībā uz Bank Burgenland esošajām saistībām nedrīkstēja ņemt vērā privatizācijas procesa ietvaros. Šādi apsvērumi esot juridiski nepareizi. Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi privāta investora rīcības tirgus apstākļos pārbaudi. Tiesa esot ignorējusi faktu, ka Land Burgenland sniegtā izpildes garantija ir pienākums, ko Land esot uzņēmusies kā bankas īpašniece. Atbilstoši Tiesas judikatūrai un Vispārējās tiesas praksei citās lietās, kā, piemēram, lietā Ryanair (1) atbildība, ko valsts ir uzņēmusies saimnieciskās darbības ietvaros, ir jāņem vērā, piemērojot privātā investora kritēriju. Turklāt Vispārējās tiesas juridiskā nostāja neesot savietojama ar effet utile, kāds ir Savienības tiesiskajam regulējumam valsts atbalsta jomā. Vispārējās tiesas izvirzītais princips par to, ka ES dalībvalstīm banku privatizācijā nav jāraugās, lai ieguvējs valsti atbrīvotu no esošajām valsts garantijām, varot radīt būtiskus šķēršļus Eiropas pašreizējās finanšu un valsts parādu krīzes pārvarēšanai.
Ar otro apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauts procesuāls pārkāpums, jo Vispārējā tiesa par kādu būtisku prasības pamatu nav izvirzījusi savus apsvērumus, bet vien “tukši” atsaukusies uz Komisijas teikto. Šajā gadījumā ir runa par Komisijas nepareizu vērtējumu par to, ka (apgalvotie) trūkumi Land izsludinātajos konkursa noteikumos nekādi neesot ietekmējuši iesniegto piedāvājumu summas. Nepamatodama pārņemot šos juridiski nepareizos vērtējumus, Vispārējā tiesa arī pati esot pārkāpusi Savienības tiesības. Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka kļūdainu konkursa noteikumu rezultātā varētu tikt iesniegti augstāki piedāvājumi nekā konkursā bez nosacījumiem. Bank Burgenland privatizācijā nesekmīgais pretendents — konsorcijs acīmredzami esot piedāvājis pārāk augstu summu, lai tādējādi kompensētu sava piedāvājuma kvalitātes trūkumus (proti, risku, ka Land gadījumā, ja banku pārņemtu konsorcijs, būtu jāīsteno sava izpildes garantija). Ja Vispārējā tiesa kvalitatīvo kritēriju “atbrīvojums no izpildes garantijas” uzskata par nepieļaujamu atbilstoši valsts atbalsta tiesiskajam regulējumam, tā nedrīkst vienlaicīgi arī uzskatīt, ka konsorcija piedāvājums veidoja Bank Burgenland aptuveno tirgus vērtību (bez valsts atbalsta).
Ar trešo apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza savu tiesību tikt uzklausītai pārkāpumu. Vispārējā tiesa neesot izvērtējusi kādu būtisku prasības pamatu. Lietas dalībnieču starpā neesot strīda par to, ka Bank Burgenland pirms privatizācijas noslēguma būtu emitējusi papildus obligācijas EUR 320 miljonu apmērā arī tad, ja tā tiktu pārdota konsorcijam. Šīs obligācijas būtu ieguvējas Land neizpildes garantijas īstenošanas gadījumā. Apelācijas sūdzības iesniedzēja šajā sakarā 2008. gada 17. jūlijā iesniegtajā prasībā skaidri esot norādījusi, ka konsorcijs ar šo pasākumu nonāk krietni izdevīgākā situācijā kā apelācijas sūdzības iesniedzēja. Komisija šo apstākli, salīdzinādama abus piedāvājumus, neesot ņēmusi vērā. Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa attiecīgo prasības pamatu neesot nemaz izskatījusi. Tādējādi Vispārējā tiesa apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītos pamatus neesot pilnībā izvērtējusi un liegusi Savienības tiesai iespēju īstenot tai piešķirtās pārbaudes pilnvaras.
(1) Tiesas 2008. gada 17. decembra spriedums lietā T-196/04 Ryanair/Komisija (Krājums, II-3643. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy