10.11.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 343/8
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2012. gada 13. jūnija spriedumu lietā T-534/10 Organismos Kypriakis Galaktokomikis Viomichanias/ITSB 2012. gada 24. augustā iesniedza Organismos Kypriakis Galaktokomikis Viomichanias
(Lieta C-393/12 P)
2012/C 343/09
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Organismos Kypriakis Galaktokomikis Viomichanias (pārstāves — C. Milbradt un A. Schwarz, advokātes)
Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
—
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2012. gada 13. jūnija spriedumu lietā T-534/10;
—
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot procesa Apelāciju padomē radušos izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzība ir iesniegta par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2012. gada 13. jūnija spriedumu, ar kuru šī tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzēja prasību par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 20. septembra lēmumu attiecībā uz iebildumu procesu starp Organismos Kypriakis Galaktokomikis Viomichanias un Garmo AG saistībā ar Kopienas preču zīmes “Hellim” reģistrācijas pieteikumu.
Apelācijas sūdzības iesniedzējs savu apelācijas sūdzību balsta uz šādiem pamatiem:
Pirmkārt, Vispārējā tiesa, kļūdaini noraidot grafiskās un fonētiskās līdzības starp apzīmējumiem “hellim” un “halloumi” esamību, esot nepareizi piemērojusi Regulas Nr. 207/2009 (Preču zīmju regula) (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Vispārējā tiesa esot pareizi apstiprinājusi, ka preču zīmēm ir līdzības attiecībā uz pirmajiem burtiem, burtu secību “ll” un pēdējiem burtiem “i” un “m” (tomēr pretējā secībā). Tomēr tā esot pamatojusies uz to, ka kopumā jebkāda grafiska līdzība ir jānoraida. Šis secinājums esot pretrunīgs. Tā kā Vispārējā tiesa apstiprinot attiecīgo preču zīmju zināmu līdzību, no tā nevarot izdarīt secinājumu, ka nav nekādas grafiskās līdzības.
Otrkārt, Vispārējā tiesa neesot atsevišķi pārbaudījusi preču zīmes atšķirtspēju, lai gan atšķirtspējas konstatēšana esot bijusi vajadzīga un sajaukšanas iespējas vērtējumā tai būtu bijusi izšķirošā loma. Šajā gadījumā Vispārējā tiesa esot orientējusies pēc Apelāciju padomes lēmuma un, neveicot detalizētāku pārbaudi, esot pamatojusies uz to, ka attiecībā uz noteikta Kipras reģiona sieru preču zīme ir aprakstoša. Taču šim jautājumam esot ievērojama nozīme. Tā kā kolektīvas preču zīmes īpatnības tieši ir tās, ka zināmā mērā tiek izdarītas atkāpes no preču zīmes aprakstošu elementu reģistrācijas aizlieguma, Vispārējās tiesas argumentācija netieši novedot pie tā, ka kolektīvai preču zīmei automātiski ir tikai vāja atšķirtspēja. Šis pieņēmums neesot saderīgs ar Preču zīmju regulas 66. pantu. Lai gan “Halloumi” gadījumā runa ir par kolektīvu preču zīmi, šis fakts kā tāds nesniedzot nekādas norādes par preču zīmes atšķirtspēju. Tieši pretēji, atšķirtspēja esot bijusi jāpārbauda atsevišķi un rūpīgi. “Halloumi” esot nevis vispārīgi aprakstoša norāde attiecībā uz sieru, mīksto sieru u.tml., bet tieši šī kolektīva ražotā siera nosaukums. Tādēļ “Halloumi” nevarot salīdzināt, piemēram, ar “Mozzarella”.
Visbeidzot, Vispārējās tiesas secinājums, neraugoties uz kopīgajām iezīmēm, noliegt jebkādu grafisko un fonētisko līdzību, kā arī pamatojums, ar kuru preču zīmes atšķirtspēja ir tikusi novērtēta kā vāja, nepārbaudot to detalizēti, esot novedis pie kļūdainas pārbaudes un sajaukšanas iespējas nolieguma.
(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (kodificēta versija); OV L 78, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy