27.10.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 331/14
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 18. jūnija rīkojumu lietā T-203/11 Schiocchet/Padome un Komisija 2012. gada 28. augustā iesniedza Transports Schiocchet — Excursions
(Lieta C-397/12 P)
2012/C 331/22
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Transports Schiocchet — Excursions (pārstāvis — E. Deshoulières, advokāts)
Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
—
atcelt pilnībā Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2012. gada 18. jūnija rīkojumu par nepieņemamību lietā T-203/11;
—
apmierināt prasītāja prasījumus pirmajā instancē, proti:
—
piespriest solidāri Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai atlīdzināt SARL Transports Schiocchet — Excursions nodarītos zaudējumus EUR 8 372 483 apmērā;
—
nospriest, ka šādi maksājamai summai jāpieskaita likumiskie procenti, skaitot no iepriekšējas prasības par zaudējumu atlīdzību paziņošanas dienas Eiropas Komisijai;
—
piespriest Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Tiesas Reglamenta 69. pantu.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzējs formulē četrus pamatus par Vispārējās tiesas rīkojumu, ar kuru tā noraidīja kā acīmredzami juridiski nepamatotu tā prasību par apgalvotā ciestā zaudējuma atlīdzināšanu.
Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējais tiesā, ka tā esot spriedusi par Savienības orgānu izdarītā pārkāpumu smagumu, lai gan pietiek tikai ar to, ka Savienības iestāde pārkāpj augstāk stāvošu normu, lai varētu pierādīt Savienības iestādes izdarīto pārkāpumu, un ka Vispārējā tiesa, pārbaudot prasības pieteikuma pieņemamību, var lemt tikai par acīmredzamu pārkāpuma neesamību un nevis par pārkāpuma smagumu.
Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa neesot atbildējusi ir visiem viņa argumentiem. It īpaši, Vispārējā tiesa neesot neko secinājusi no tā, ka ar Regulu Nr. 684/92 (1) netika noteiktas nekādas sankcijas dalībvalstīm, kuras neievēro šajā regulā iedibināto atļaujas saņemšanas procedūru.
Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd Vispārējās tiesas nolēmumu, ar kuru tā uzskatīja, ka prasītāja tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību bija pienācīgi aizsargātas Regulas Nr. 684/92 iedibinātās kārtības ietvaros.
Pēdējokārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā savā lēmumā neesot atzinusi, ka Komisija ir atbildīga par savu kļūdaino bezdarbību. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija neesot sagatavojusi ziņojumu, kurš ir paredzēts Regulā Nr. 684/92, kā arī tā neesot ņēmusi vērā uzņēmēju situāciju, kas ir LESD 94. panta pārkāpums.
(1) Padomes 1992. gada 16. marta Regula (EEK) Nr. 684/92 par kopējiem noteikumiem attiecībā uz starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (OV L 74, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy