2.2.2013
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 32/7
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 11. septembra spriedumu lietā T-565/08 Corsica Ferries France SAS/Komisija 2012. gada 26. novembrī iesniedza Francijas Republika
(Lieta C-536/12 P)
2013/C 32/10
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues, D. Colas, N. Rouam un J. Rossi)
Pārējie lietas dalībnieki: Corsica Ferries France SAS, Eiropas Komisija, Société nationale maritime Corse-Méditerranée (SNCM) SA
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas ceturtās palātas 2012. gada 11. septembra spriedumu lietā T-565/08 Corsica Ferries France/Komisija, ciktāl ar to atcelta Komisijas 2008. gada 8. jūlija Lēmuma 2009/611/EK par pasākumiem C 58/02 (ex N 118/02), ko Francija veikusi par labu Société Nationale Maritime Corse-Méditerranée (SNCM) (1), 1. panta otrā un trešā daļa;
—
taisīt galīgo spriedumu lietā vai nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai sprieduma taisīšanai;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus Vispārējās tiesas sprieduma atcelšanai.
Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka, nospriežot, ka Komisija, uzskatīdama, ka Société nationale maritime Corse-Méditerranée negatīvā pārdošanas cena EUR 158 miljonu apmērā nav valsts atbalsts, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja Vispārējai tiesai pārmet, pirmkārt, ka tā uzskatīja, ka Komisija nedrīkstēja ņemt vērā risku, kas draudēja valsts — kā globālās ekonomikas dalībnieces privātajā sektorā — tēlam, piemērojot informēta privātā ieguldītāja testu, lai noteiktu, vai arī informēts privātais ieguldītājs būtu izmaksājis atlaišanas papildu pabalstu, kas pienākas SNCM darba ņēmējiem šīs sabiedrības likvidācijas gadījumā. Otrkārt, tā Vispārējai tiesai pārmet, ka tā Komisijai bija pieprasījusi pierādījumus par to, ka atlaišanas papildu pabalstu samaksa ir pietiekami pastāvīga, pat parasta prakse privāto uzņēmēju vidū.
Otrkārt, Vispārējā tiesa, uzskatīdama, ka Komisija nav ņēmusi vērā visus atbilstošos datus savā analīzē par kapitāla ieguldījuma EUR 8,75 miljonu apmērā, ko veicis SNCM publisko tiesību akcionārs, salīdzināmību ar kapitāla ieguldījumu EUR 26,25 miljonu apmērā, ko ir veikuši privātie kapitāla pārņēmēji, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārkāpjot LESD 107. panta 1. punktu, un ka Komisijai bija jāņem vērā cesijas laušanas klauzula, kas paredzēta privātiem kapitāla pārņēmējiem SNCM privatizācijā.
Treškārt, Vispārējā tiesa, kvalificējot atbalsta pasākumus personai EUR 38,5 miljonu apmērā kā valsts atbalstu, nepārbaudot, pakārtoti, vai šis pasākums atbilst informēta privātā ieguldītāja testam, kā to apgalvoja Komisija apstrīdētajā lēmumā un Francijas valdība — Vispārējās tiesas sēdē, esot pārkāpusi Tiesas Statūtu 36. pantu, ko lasa kopā ar Statūtu 53. panta pirmo daļu, kā arī Vispārējās tiesas Reglamenta 81. pantu.
Visbeidzot, Vispārējā tiesa, uzskatīdama, ka Komisija, apstiprinot pārstrukturēšanas atlikumu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un pamatnostādnēm, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
(1) OV 2009, L 225, 180. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy