2.3.2013
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 63/8
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 28. novembrī iesniedza Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākija) — Michal Zeman/Krajské riaditeľstvo Policajného zboru v Žiline
(Lieta C-543/12)
2013/C 63/14
Tiesvedības valoda — slovāku
Iesniedzējtiesa
Najvyšší súd Slovenskej republiky
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Michal Zeman
Atbildētāja: Krajské riaditeľstvo Policajného zboru v Žiline
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai (Padomes Direktīvas 91/477/EEK (1), turpmāk tekstā — “Direktīva”) 1. panta 4. punkts savienojumā ar tās 3. pantu un (Eiropas Savienības Pamattiesību) hartas 45. panta 1. punktu un 52. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka
a)
tas liedz dalībvalstij pieņemt tādu tiesisko regulējumu, kas neļauj saskaņā ar Direktīvas 1. panta 4. punktu izsniegt Eiropas šaujamieroču apliecību subjektam, kuram ir ieroču atļauja (ieroču glabāšanai vajadzīgā atļauja), kas izsniegta citiem mērķiem, nevis medībām vai sportam, un kas tam citādi ļauj glabāt (un nēsāt) šaujamieroci, attiecībā uz kuru tas lūdz izsniegt minēto Eiropas šaujamieroču apliecību,
lai arī:
b)
minētās dalībvalsts (izcelsmes valsts) tiesiskais regulējums ļauj šādam subjektam pat bez Eiropas šaujamieroču apliecības šo šaujamieroci izvest no savas teritorijas uz citas dalībvalsts teritoriju ar vienu vienīgu priekšnosacījumu, ka tas ir izpildījis pienākumu paziņot, ja minētā subjekta tiesiskais stāvoklis attiecībā pret šo izcelsmes dalībvalsti nekādi nemainītos pat gadījumā, ja tiktu izsniegta Eiropas šaujamieroču apliecība (proti, šim subjektam būtu tikai jāizpilda tas pats pienākums paziņot)?
2)
Vai gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši, apstākļos, kad kādas dalībvalsts tiesiskais regulējums liedz izsniegt šim subjektam Eiropas šaujamieroču apliecību, Direktīvas 1. panta 4. punktam ir tieša iedarbība tādējādi, ka dalībvalstij saskaņā ar šo tiesību normu ir pienākums šim subjektam izsniegt Eiropas šaujamieroču apliecību?
3)
Vai gadījumā, ja uz pirmo vai otro jautājumu tiek atbildēts noliedzoši, kompetentajai iestādei ir pienākums dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā:
a)
šim subjektam saņemt Eiropas šaujamieroču apliecību netiek skaidri aizliegts, taču
b)
Eiropas šaujamieroču apliecības izsniegšanas kārtība tiek paredzēta tikai attiecībā uz personu, kurai ir ieroču atļauja (ieroču glabāšanai vajadzīgā atļauja), kas izsniegta tikai medību vai sporta mērķiem,
interpretēt cik vien iespējams tādējādi, ka kompetentajai iestādei ir pienākums izsniegt Eiropas šaujamieroču apliecību arī personai, kuras ieroču atļauja nav izsniegta medību vai sporta mērķiem, ja vien tas ir iespējams Direktīvas netiešās iedarbības ceļā?
(1) OV L 256, 51. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 13. nod., 11. sēj., 3. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy