23.2.2013
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 55/4
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2012. gada 27. septembra spriedumu lietā T-370/06 Kuwait Petroleum Corp., Kuwait Petroleum International Ltd, Kuwait Petroleum (Nederland) BV/Eiropas Komisija 2012. gada 11. decembrī iesniedza Kuwait Petroleum Corp., Kuwait Petroleum International Ltd, Kuwait Petroleum (Nederland) BV
(Lieta C-581/12 P)
2013/C 55/06
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Kuwait Petroleum Corp., Kuwait Petroleum International Ltd, Kuwait Petroleum (Nederland) BV (pārstāvji — D.W. Hull, Solicitor, G. Berrisch, Rechtsanwalt)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
—
atcelt pārsūdzēto spriedumu;
—
alternatīvi: i) atcelt apstrīdētā lēmuma (1) 2. panta i) punktu, ar kuru ir piemērots naudas sodas apelācijas sūdzības iesniedzējām; vai ii) samazināt apelācijas sūdzības iesniedzējām piemērotā naudas soda apmēru; vai iii) nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai; un
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.
Pamati un galvenie argumenti
Ar 2012. gada 27. septembra spriedumu (turpmāk tekstā — “pārsūdzētais spriedums”) Vispārējā tiesa apstiprināja Komisijas 2006. gada 13. septembrī pieņemto lēmumu, ar kuru Kuwait Petroleum Corporation (“KPC”), Kuwait Petroleum International Limited (“KPI”) un Kuwait Petroleum (Nederland) BV (“KPN”) (turpmāk KPC, KPI, un KPN kopā tekstā — “apelācijas sūdzības iesniedzējas”) solidāri un individuāli tika piemērots naudas sods EUR 16,632 miljonu apmērā par EKL 81. panta pārkāpumu, nosakot cenas Nīderlandes bitumena tirgū. Tādējādi katra apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt pārsūdzēto spriedumu tiktāl, ciktāl ar to ir piemērots naudas sods, samazināt šo naudas sodu vai nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, norādot šādus pamatus:
1)
Pārsūdzētais spriedums esot jāatceļ tiktāl, ciktāl ar to ir piemērots naudas sods, vai, alternatīvi, jānosūta atpakaļ Vispārējai tiesai, jo pārsūdzētais spriedums esot kļūdains pieļautās kļūdas tiesību interpretācijā dēļ, jo Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi 2002. gada Paziņojuma par sadarbību 23. punkta b) apakšpunkta pēdējo daļu, kurā ir noteikts, ka persona, kas piekrīt sadarboties, “sniedz pierādījumus par faktiem, kuri iepriekš Komisijai nav zināmi un kuriem ir tieša ietekme uz aizdomās turētās aizliegtās vienošanās smagumu vai ilgumu”, un Komisija nedrīkstot ņemt vērā šos faktus, aprēķinot naudas sodu attiecībā uz personu, kas ir sadarbojusies. Vispārējā tiesa nosprieda, ka fakts “nav zināms” Komisijai tikai tad, ja tai vispār nav informācijas par to. Tādējādi, pat ja Komisijai ir ļoti vispārīga ideja par aizliegtās vienošanās pastāvēšanu un tai nav tieša pierādījuma, kas tai ļautu pierādīt faktus saistībā ar aizliegto vienošanos, prasītāja sadarbība, sniedzot šādus pierādījumus, nesniedz tiesības saņemt atbrīvojumu, par kuru ir runa 23. punkta b) apakšpunkta pēdējā daļā. Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka šāda šīs daļas interpretācija esot pārāk šaura un nepareiza no tiesiskā viedokļa.
2)
Pārsūdzētais spriedums neesot spēkā tajā pieļautās kļūdas tiesību interpretācijā dēļ, jo Vispārējā tiesa neesot pienācīgi ņēmusi vērā apelācijas sūdzības iesniedzējas iepriekš iesniegto pierādījumu, bet secinājusi, ka KPN Komisijai iesniegtā pierādījuma vērtība tās paziņojuma par sadarbību ietvaros ir samazinājusies pārējo lietas dalībnieku iesniegtās informācijas rezultātā. Vispārējā tiesa nevarēja nonākt pie šāda secinājuma, nepārbaudot KPN iesniegto pierādījumu un nesalīdzinot to ar citu lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem, ko tā nemaz neesot mēģinājusi darīt.
(1) [Eiropas Komisijas 2006. gada 13. septembra] Lēmums Nr. C(2006) 4090, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar EKL 81. pantu (Lieta COMP/F/38.456 — Bitumens (Nīderlande)), OV 2007 L 196/40.
Full & Egal Universal Law Academy