28.7.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 227/30
Prasība, kas celta 2012. gada 11. jūnijā — Gretsch-Unitas/Komisija
(Lieta T-252/12)
2012/C 227/51
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Gretsch-Unitas GmbH (Ditzingen, Vācija) un Gretsch-Unitas GmbH Baubeschläge (Ditzingen, Vācija) (pārstāvji — H.-J. Hellmann, C. Malz un S. Warken, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
atcelt prasītājām 2012. gada 3. aprīlī paziņoto Komisijas 2012. gada 28. marta lēmumu par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (COMP/39.452 — Logu un stikla durvju stiprinājumi), tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītājām;
—
pakārtoti — samazināt prasītājām uzliktā naudas soda apmēru;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājas izvirza septiņus pamatus.
1)
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav pietiekami pamatojusi apstrīdēto lēmumu attiecībā uz prasītājām uzliktā naudas soda pamatsummas noteikšanu un tādējādi ir pārkāpusi LESD 296. panta 2. punktā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu, kas ir būtiska formas prasība.
2)
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, nosakot prasītājām uzliktā naudas soda pamatsummu, bez objektīva pamatojuma ir piemērojusi atšķirīgu pieeju attiecībā pret prasītājām salīdzinājumā ar pārējiem iesaistītajiem uzņēmumiem un tādējādi ir pārkāpusi samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principus.
3)
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, nosakot prasītājām uzlikto naudas sodu, jo tā ir nepareizi aprēķinājusi prasītājām kā pirmajam uzņēmumam, kas ir iesniedzis pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību, piemērojamo naudas soda samazinājuma pakāpi. Tā arī nav juridiski pietiekami pamatojusi veidu, kā tā ir aprēķinājusi prasītājām kā pirmajam uzņēmumam, kas ir iesniedzis pierādījumus ar būtisku pievienoto vērtību, piemēroto naudas soda samazinājuma pakāpi.
4)
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, nosakot prasītājām uzliktā naudas soda samazinājumu, Komisija ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principus, jo tā nav piešķīrusi atlīdzinājumu par Siegenia gūto konkurences priekšrocību tās ekonomiskās situācijas dēļ.
5)
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas lēmums ir kļūdains attiecībā uz pārkāpuma smaguma pakāpes ņemšanu vērā, nosakot prasītājām uzlikto naudas sodu.
6)
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, īstenojot savu rīcības brīvību prasītājām uzliktā naudas soda noteikšanā, kā atbildību mīkstinošu apstākli nav ņēmusi vērā acīmredzami nebūtiskāko prasītāju dalību attiecīgajās darbībās, kas tiek izvērtētas no konkurences noteikumu aspekta.
7)
Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājas piemērotais naudas sodu režīms kopumā ir pretrunā sodu un sankciju individuālas piemērošanas principam un tādēļ ir prettiesisks.
Full & Egal Universal Law Academy