28.7.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 227/32
Prasība, kas celta 2012. gada 11. jūnijā — Siegenia un Noraa/Komisija
(Lieta T-257/12)
2012/C 227/54
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Siegenia-Aubi KG (Wilnsdorf, Vācija) un Noraa GmbH (Wilnsdorf, Vācija) (pārstāvji — T. Caspary un J. van Kann, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
—
daļēji atcelt Komisijas 2012. gada 28. marta Lēmumu C(2012) 2069, galīgā redakcija, lietā COMP/39.452 — Logu un stikla durvju stiprinājumi, tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītājām;
—
pakārtoti — atbilstoši samazināt prasītājām apstrīdētajā lēmumā uzliktā naudas soda apmēru atbilstoši LESD 261. pantam;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājas izvirza astoņus pamatus.
1)
Pirmkārt, atbildētāja, veicot savu novērtējumu, ir pārkāpusi pierādīšanas pienākuma (Regulas Nr. 1/2003 2. pants), pierādījumu apjoma un pienākuma norādīt pamatojumu pamatprincipus. It īpaši atbildētāja neesot pietiekamā apmērā pierādījusi, ka Vācijā praktizētajām pagriežami-atvāžamo sistēmu cenām bija varbūtēja signālietekme attiecībā uz visām stiprinājumu tehnoloģijām un materiāliem visā EEZ un tādējādi esot prettiesiski samazinājusi savu pierādīšanas pienākumu.
2)
Otrkārt, atbildētāja ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pieņemot, ka varbūtējais nolīgums ir ietekmējis visu EEZ, un nav sniegusi pietiekamus pierādījumus šajā ziņā.
3)
Treškārt, atbildētāja ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pieņemot, ka varbūtējais pārkāpums attiecās uz visām stiprinājumu tehnoloģijām un materiāliem, un nav sniegusi pietiekamus pierādījumus šajā ziņā.
4)
Ceturtkārt, atbildētāja esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pieņemot, ka nolīgums par cenām tika noslēgts 2002. gadā, un nav sniegusi pietiekamus pierādījumus šajā ziņā. Tā rezultātā arī Pamatnostādnes naudas sodu aprēķināšanai tika piemērotas, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, jo tika kļūdaini prezumēts, ka pārkāpums ilga no 1999. līdz 2007. gadam. Turklāt atbildētāja esot pārkāpusi Regulas Nr. 1/2003 25. pantu, jo attiecībā uz darbībām, kas tika īstenotas pirms 2002. gada, jau esot iestājies noilgums.
5)
Piektkārt, atbildētāja ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, inkriminējot prasītājām tādas sabiedrības īstenoto rīcību, kurā tai ir tikai mazākumakcionāra statuss, tādējādi pārkāpjot noteikumus par mātessabiedrības vainošanu par meitassabiedrību īstenoto rīcību, kā arī pienākumu norādīt pamatojumu.
6)
Sestkārt, veicot naudas soda pielāgošanu, atbildētāja ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes, samērīguma, labas pārvaldības principus un pienākumu norādīt pamatojumu. Turklāt atbildētāja ir rīkojusies pretēji Pamatnostādņu naudas sodu aprēķināšanai formulējumam, loģikai un mērķim.
7)
Septītkārt, nosakot pārkāpuma smaguma pakāpi, atbildētāja ir pārkāpusi samērīguma un labas pārvaldības principus, Pamatnostādņu naudas sodu aprēķināšanai 20., 23. un 25. punktu un pienākumu norādīt pamatojumu.
8)
Astotkārt, nosakot atbildību mīkstinošos apstākļus, atbildētāja ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, Pamatnostādņu naudas sodu aprēķināšanai 29. punktu un pienākumu norādīt pamatojumu. It īpaši atbildētāja neesot ņēmusi vērā to, ka prasītāju rīcība tika īstenota bez iepriekšēja nodoma, kā arī to aktīvo sadarbību.
Full & Egal Universal Law Academy