EUR-Lex -  62012TN0268 - LV

11.8.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 243/29

Prasība, kas celta 2012. gada 18. jūnijā — Suwaid/Padome

(Lieta T-268/12)

2012/C 243/51

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Joseph Suwaid ((Damascus, Sīrija) (pārstāvji — L. Defalque un T. Bontinck, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes 2012. gada 23. marta Īstenošanas lēmuma 2012/172/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/782/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 87, 103. lpp.), I pielikuma A daļas 7. punktu;

—

atcelt Padomes 2012. gada 23. marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 266/2012, ar ko īsteno 32. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV L 87, 45. lpp.), I pielikuma A daļas 7. punktu;

—

pretējā gadījumā atzīt apstrīdēto lēmumu un regulu par nepiemērojamiem attiecībā uz prasītāju un noteikt izņemt viņa vārdu un personas datus no to personu saraksta, attiecībā pret kurām ir vērstas Savienības sankcijas;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus un it īpaši visas izmaksas, honorārus un izdevumus, kas radušies šīs tiesvedības sakarā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka

—

ir pārkāptas pamattiesības un procesuālās garantijas, kā arī Padomes Lēmuma 2011/782/KĀDP 21. panta 2. punkts un Padomes Regulas Nr. 36/2012 32. panta 2. punkts, jo apstrīdētie tiesību akti neesot ne tikuši paziņoti prasītājam, ne arī viņam esot tikuši nosūtīti kādi pierādījumi vai nopietnas norādes, kas pamatotu viņa iekļaušanu to personu sarakstā, attiecībā pret kurām ir vērstas sankcijas.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka

—

ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, tā kā prasītājs neesot iesaistīts Sīrijas politiskajā režīmā.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka

—

esot pārkāptas tiesības uz aizstāvību, tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu un efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips, ciktāl Padome neesot ne atbildējusi uz prasītāja lūgumu un tāpēc neesot paskaidrojusi, kāpēc prasītāja vārds tika iekļauts sankciju sarakstos, ne iesniegusi pierādījumus, kas pamatotu viņa iekļaušanu šajos sarakstos, ne arī piedāvājusi viņam iespēju tikt uzklausītam pirms un pēc apstrīdēto ierobežojošo pasākumu pieņemšanas.

4)

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka

—

neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, ciktāl Padome, pieņemot ierobežojošos pasākumus attiecībā pret prasītāju, esot vien izmantojusi apstiprinošu un neskaidru formulējumu apstrīdētajā lēmumā un regulā bez detalizēta pamatojuma norādīšanas.

5)

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka

—

Padome esot pieļāvusi kļūdu, apzināti neiekļaujot apstrīdētajos tiesību aktos ar Savienības tiesībām noteiktās pamattiesības un pamatprincipus. Šajā sakarā prasītājs tālāk uzsver, ka Padome esot pieņēmusi apstrīdētos aktus, pamatojoties uz LESD 215. pantu, kurā neesot paredzētas “demokrātiskas garantijas”.

Full & Egal Universal Law Academy