8.9.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 273/19
Prasība, kas celta 2012. gada 6. jūlijā — Zweckverband Tierkörperbeseitigung/Komisija
(Lieta T-309/12)
2012/C 273/33
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Zweckverband Tierkörperbeseitigung in Rheinland-Pfalz, im Saarland, im Rheingau-Taunus-Kreis und im Landkreis Limburg-Weilburg (Rivenich, Vācija) (pārstāve — A. Kerkmann, Rechtsanwältin)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
—
atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 25. aprīļa Lēmumu par valsts atbalstu SA.25051 (C-19/2010) (ex NN 23/2010), kuru Vāciju ir piešķīrusi Zweckverband Tierkörperbeseitigung in Rheinland-Pfalz, im Saarland, im Rheingau-Taunus-Kreis und im Landkreis Limburg-Weilburg (dokuments Nr. C(2012) 2557, galīgā redakcija);
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Savas prasības pamatošanai prasītājs izvirza deviņus pamatus.
—
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, atzīstot, ka prasītājs esot jāuzskata par uzņēmumu, ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts.
Iemaksu maksājums ir paredzēts ar tirgu nesaistīta sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildei. Šā uzdevuma izpildes gaitā prasītājs nedarbojoties kā uzņēmums LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.
—
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, atzīstot, ka prasītājam ar maksājumu tiekot piešķirta ekonomiska priekšrocība un neesot runas par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts, LESD 106. panta 2. punkts.
Ar savu biedru iemaksu maksājumu prasītājs negūstot ekonomisku priekšrocību, jo iemaksu maksājumu nosakot valsts iestādes un nenotiekot tādu darbību šķērssubsidēšana, kuras prasītājs piedāvā tirgū. Fakultatīvi runa ir par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kuras esamību Komisija noliedz, nepārprotami pārkāpjot judikatūrā tai noteikto pārbaudes kritēriju, un tā ir kļūda vērtējumā. Arī lietā Altmark četri noteiktie kritēriji šajā gadījumā esot izpildīti.
—
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, kļūdaini konstatējot konkurences izkropļošanas un ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm pazīmes, ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts.
Regulā (EK) Nr. 1069/2009 paredzētās pirmās un otrās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšana Vācijā neesot atvērta tirgum, tāpēc prasītājam likumīgi piešķirto ekskluzīvo tiesību dēļ neesot konkurences izkropļošanas un ietekmes uz tirdzniecību.
—
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, neievērojot šajā noteikumā paredzētos apstiprināšanas nosacījumus, ir pārkāpts LESD 106. panta 2. punkts.
Komisija, veicot pārbaudi, esot netaisnīgi piemērojusi ekonomiskās efektivitātes kritēriju un, neievērojot savu pārbaudes kompetenci, neesot aprobežojusies ar iespējamas pārmērīgas kompensācijas esamības pierādīšanu.
—
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots LESD 14. pantā paredzētais pilnvaru sadalījums starp Savienību un dalībvalstīm; vienlaikus ir pārkāpts subsidiaritātes princips (LES 5. panta 3. punkts).
Komisija, nosakot sabiedriskos pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, nav ievērojusi dalībvalstu federālo iestāžu rīcības brīvību.
—
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka, atzīstot, ka iemaksu maksājumi no 1998. gada ir bijuši jauns atbalsts, ir pārkāpts LESD 108. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) punkta v) apakšpunkts un 14. pants.
Komisijas konstatējumi ir balstīti uz nepietiekamu lietas apstākļu novērtējumu.
—
Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka, neievērojot tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās drošības principa prasības, ir pārkāpts LES 2. pants, Pamattiesību hartas 52. pants un Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punkts.
Komisija nepamatoti secina, ka prasītājs Bundesverwaltungsgericht2010. gada 16. decembra sprieduma (dokumenta Nr. 3 C 44.09) dēļ nevarot atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzību, kaut gan spriedumā nepārprotami ir noliegta atbalsta esamība prasītājam veiktu iemaksu maksājumu veidā. Spriedums ir stājies spēkā, tāpēc Komisija vienlaikus pārkāpjot tiesiskās drošības principu.
—
Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka, liekot dalībvalstij prasīt no 1998. gada veikto maksājumu pilnīgu atmaksu, ir pārkāpts Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punkts — nepieciešamības principa un samērīguma principa pārkāpums.
Komisijas aicinājums Vācijai prasīt, lai prasītājs pilnība atmaksātu no 1998. gada veiktās iemaksas, ir nesamērīgs, jo tā neņem vērā, ka prasītājam faktiski ir radušās izmaksas sakarā ar saviem biedriem paredzēto iekārtu jaudu saglabāšanu.
—
Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka, atzīstot, ka piesārņoto platību sanācijas pasākumiem izmantotie iemaksu līdzekļi esot kvalificējami par valsts atbalstu, ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts.
Piesārņoto platību sanācijai izmantotie iemaksu līdzekļi izlīdzinot strukturālu kaitējumu, kas prasītājam bija nodarīts Rheinland-Pfalz federālās zemes veiktās piesārņoto zemesgabalu likumīgās piešķiršanas dēļ, un tāpēc tie neesot atbalsts.
Full & Egal Universal Law Academy