8.12.2012
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 379/30
Prasība, kas celta 2012. gada 19. oktobrī — Pilkington Group/Komisija
(Lieta T-462/12)
2012/C 379/51
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Pilkington Group Ltd (St Helens, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — J. Scott, S. Wisking un K. Fountoukakos-Kyriakakos, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 6. augusta lēmumu, ar ko ir noraidīts pieteikums par konfidencialitātes ievērošanu (Lēmums C(2012) 5718, galīgā redakcija) (Lieta COMP/39.125 –automašīnu stikls) (un it īpaši šī lēmuma 4. pantu) un
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.
1)
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja, pietiekami neizvērtējot prasītājas detalizētos argumentus un pietiekami nepamatojot savu pieeju, ir pārkāpusi LESD 296. pantu, Lēmuma par uzklausīšanas amatpersonas darba uzdevumiem (1) 8. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu un labas pārvaldības principu.
2)
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja, nolemjot publicēt informāciju, kas, ņemot vērā atbilstošu juridisko kritēriju un vērtējumu, bija jāuzskata par dienesta noslēpumu, ir pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības (it īpaši LESD 339. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (2) 28. pantu un Lēmuma par uzklausīšanas amatpersonas darba uzdevumiem 8. pantu), jo Komisija:
—
nav piemērojusi atbilstošu juridisko kritēriju;
—
ir pieļāvusi kļūdainu vērtējumu jautājumā par to, vai attiecīgā informācija ir komercnoslēpums vai cita veida konfidenciāla informācija;
—
ir izmantojusi neatbilstošus kritērijus, kā piemēram tādu, saskaņā ar kuru informācija ietver apgalvotā pārkāpuma būtiskus faktus;
—
ir pieļāvusi kļūdainu vērtējumu jautājumā par to, vai pastāv primāri iemesli, kas pieļautu informācijas izpaušanu, ņemot vērā it īpaši Komisijas pieeju atteikt piekļuvi dokumentiem, kuros ir līdzīga informācija un Eiropas Savienības tiesu judikatūru, saskaņā ar kurā ir iedibināta vispārēja pieeja, ka šāda informācija ir konfidenciāla un to nedrīkst izpaust sabiedrībai.
3)
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības, jo tā, izturoties pret prasītāju nelabvēlīgi salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kuri nesenās vai šobrīd izskatāmās lietās atrodas līdzīgā situācijā, nav ievērojusi vienlīdzīgas attieksmes principu.
4)
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības, jo tā, neņemot vērā prasītājas tiesisko paļāvību, ka konfidenciālā informācija, ko bija ieguvusi Komisija vai kas tai bija uzticēta konkurences lietā, tiks pasargāta no izpaušanas, nav ievērojusi tiesiskās paļāvības principu.
5)
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja, nolemjot publicēt informāciju, kas ļauj identificēt konkrētas personas, ir pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības (it īpaši LESD 339. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 28. pantu un Lēmuma par uzklausīšanas amatpersonas darba uzdevumiem 8. pantu).
6)
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi samērīguma principu un Regulu (EK) Nr. 1049/2011 (3) (it īpaši tās 4. panta 2. punktu), nesamērīgā veidā izpaužot attiecīgo informāciju un apejot šajā regulā noteiktās procedūras un principus.
(1) Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2011. gada 13. oktobra Lēmums 2011/695/ES par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā (OV L 275, 29. lpp.).
(2) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy