5.5.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 135/40
Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2012. gada 18. septembra spriedumu lietā F-96/09 Cuallado Martorell/Komisija 2014. gada 12. martā iesniedza Eva Cuallado Martorell
(Lieta T-506/12 P)
2014/C 135/52
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eva Cuallado Martorell (Augsburga, Vācija) (pārstāvis – C. Pinto Cañón, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Prasījumi
—
apmierinot apelācijas sūdzību, daļēji atcelt Civildienesta tiesas (otrā palāta) spriedumu lietā F-96/09, konkrēti, nolēmumu noraidīt prasījumu atcelt atlases komisijas lēmumu nepielaist prasītāju pie mutiskā pārbaudījuma kārtošanas un nolēmumu neatcelt lēmumus, ar kuriem viņai atteikts paziņot izlabotos viņas rakstisko pārbaudījumu darbus, kā arī šo pārbaudījumu individuālā novērtējuma veidlapu;
—
pilnībā apmierināt pirmajā instancē izvirzītos prasījumus, izņemot attiecībā uz lēmumiem par atteikšanos nosūtīt rakstisko pārbaudījumu b) un c) darbus, ciktāl šajos lēmumos ir atteikts paziņot apelācijas sūdzības iesniedzējas veiktos rakstu darbus un atlases komisijas sagatavoto novērtējuma veidlapu par katru šo pārbaudījuma darbu, jo tie apelācijas sūdzības iesniedzējai ir nosūtīti ar EPSO 2010. gada 16. jūnija vēstuli (sprieduma 72. un 73. punkts), un
—
atstāt negrozītu lēmumu, ka atbildētājai jāatlīdzina pirmajā instancē radušies tiesāšanās izdevumi un piespriest tai atlīdzināt apelācijas instancē radušos tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus.
1.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidīdama vairākus prasītājas prasībā izvirzītos prasījumus un tādējādi pārkāpdama Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā noteiktās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.
—
Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa esot uzskatījusi par novēlotu prasību saistībā ar vairākiem tajā izklāstītajiem prasījumiem, jo, pretēji principam pro actione, uzskatīja, ka, lai aprēķinātu termiņu, kādā kopš nelabvēlīgā akta ceļama prasība, neesot ņemama vērā sūdzība, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniegusi administratīvā kārtībā atbilstoši Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumu un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 90. panta 2. punktam.
2.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkts un LESD 296. pants, atzīstot, ka atklāta konkursa divos rakstveida pārbaudījumos saņemto novērtējumu paziņošana kandidātam vien pati par sevi jau ir pietiekams pamatojums.
—
Ievērojot, ka zemākās instances tiesa ir uzskatījusi, ka visas atlases komisijas darbības ir aizklātas un tādēļ ir jānodrošina lēmuma imunitāte, apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka ir jābūt iespējai veikt atlases komisijas lēmumu pārbaudi tiesā, pamatojoties uz to, ka tās tehniskajā vērtējumā “lēmuma substanciālais kodols” ir nodalāms no tā “blakuslietām”.
3.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. un 52. pants.
—
Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatīdama, ka atklāta konkursa kandidātei, kas nepiekrīt saņemtajam novērtējumam, nav tiesību piekļūt izlabotajiem rakstisko pārbaudījumu darbiem, tādējādi pārkāpjot viņas tiesības piekļūt dokumentiem.
Full & Egal Universal Law Academy