3.11.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 363/2
Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 9. septembra spriedums (Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Daniel Unland/Land Berlin
(Lieta C-20/13) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 2000/78/EK - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - 2. pants, 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 6. panta 1. punkts - Tieša diskriminācija vecuma dēļ - Tiesnešu pamatalga - Pārejas noteikumi - Pārklasificēšana un vēlāka paaugstināšana - Atšķirīgas attieksmes saglabāšana - Pamatojumi)
(2015/C 363/02)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgericht Berlin
Pamatlietas puses
Prasītājs: Daniel Unland
Atbildētājs: Land Berlin
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ierēdņu atalgojuma nosacījumi ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā;
2)
Direktīvas 2000/78 2. pants un 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, atbilstoši kuram tiesneša pamatalgu aprēķina viņa pieņemšanas darba brīdī atkarībā vienīgi no šī tiesneša vecuma;
3)
Direktīvas 2000/78 2. pants un 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, kurā ir definēti tiesnešu, kas iecelti amatā pirms šo tiesību aktu stāšanās spēkā, paaugstināšanas noteikumi atbilstoši jaunajai atlīdzības sistēmai un paredzēts, ka atalgojuma līmenis, kurā tie turpmāk tiek klasificēti, tiek noteikts, pamatojoties uz pamatalgu, ko viņi saņēma atbilstoši vecajai atlīdzības sistēmai, kaut arī tā bija balstīta uz diskrimināciju tiesneša vecuma dēļ, jo atšķirīgā attieksme, kas paredzēta šajā tiesību aktā var tikt attaisnota ar mērķi aizsargāt iegūtās tiesības;
4)
Direktīvas 2000/78 2. pants un 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, kurā ir definēti noteikumi tiesnešu, kas iecelti amatā pirms šo tiesību aktu stāšanās spēkā, paaugstināšanai amatā atbilstoši jaunajai atlīdzības sistēmai, un paredzēts, ka, sākot no noteikta līmeņa, tiesnešiem, kuri datumā, kas noteikts pārejai jaunajā sistēmā, bija sasnieguši noteiktu vecumu, atalgojums pieaug ātrāk nekā amatā jau ieceltajiem tiesnešiem, kuri datumā, kas noteikts pārejai jaunajā sistēmā, bija gados jaunāki, jo atšķirīgā attieksme, kas bija iekļauta šajā tiesiskajā regulējumā, var tikt attaisnota, ievērojot šīs direktīvas 6. panta 1. punktu;
5)
tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, Savienības tiesības neprasa ar atpakaļejošu spēku piešķirt diskriminētajiem tiesnešiem summu, kas atbilstu starpībai starp faktiski saņemto atlīdzību un to atlīdzību, kura atbilst viņu pakāpes augstākajam līmenim.
Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai ir izpildīti visi Tiesas judikatūrā definētie nosacījumi, lai saskaņā ar Savienības tiesībām iestātos Vācijas Federatīvās Republikas atbildība;
6)
Savienības tiesībām pretēja nav tāda tiesību norma, kāda aplūkota pamatlietā, kurā valsts tiesnesim paredzēts pienākums relatīvi īsā termiņā, proti, pirms attiecīgā finanšu gada beigām, izvirzīt tiesības uz finansiāliem maksājumiem, kuras tieši likumā nav paredzētas, ja vien ar šo normu netiek pārkāpts ne līdzvērtības, ne efektivitātes princips. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai šie nosacījumi ir izpildīti pamatlietā.
(1) OV C 86, 23.3.2013.
Full & Egal Universal Law Academy