25.8.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 282/13
Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 12. jūnija spriedums (Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Užsienio reikalų ministerija, Finansinių nusikaltimų tyrimo tarnyba/Vladimir Peftiev, BelTechExport ZAO, Sport-pari ZAO, BT Telecommunications PUE
(Lieta C-314/13) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Baltkrieviju - Līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Atkāpes - Ar juridiskiem pakalpojumiem saistītu profesionālo honorāru samaksa - Kompetentās valsts iestādes rīcības brīvība - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Līdzekļu pretlikumīgās izcelsmes ietekme - Neesamība)
2014/C 282/18
Tiesvedības valoda – lietuviešu
Iesniedzējtiesa
Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas
Pamatlietas puses
Prasītājas: Užsienio reikalų ministerija, Finansinių nusikaltimų tyrimo tarnyba
Atbildētāji: Vladimir Peftiev, BelTechExport ZAO, Sport-pāri ZAO, BT Telecommunications PUE
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 2006. gada 18. maija Regulas (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2011. gada 31. janvāra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 84/2011 un Padomes 2011. gada 20. jūnija Regulu (ES) Nr. 588/2011, 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pieņemot lēmumu par lūgumu piemērot atkāpi, kas iesniegts saskaņā ar šo tiesību normu, lai celtu prasību, kuras priekšmets ir Savienības noteikto ierobežojošo pasākumu likumības apstrīdēšana, kompetentajai valsts iestādei nav absolūtas rīcības brīvības, toties tai ir jāīsteno sava kompetence, ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrās daļas otrajā teikumā paredzētās tiesības, kā arī advokāta pārstāvniecības obligāto raksturu attiecībā uz šāda veida prasības celšanu Vispārējā tiesā.
Valsts kompetentā iestāde ir tiesīga pārbaudīt to, vai līdzekļi, kurus lūdz atbrīvot, ir paredzēti vienīgi atbilstīgu honorāru samaksai un atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem. Tā turklāt var paredzēt nosacījumus, kurus tā uzskata par piemērotiem, lai tostarp garantētu, ka netiek atstāts novārtā noteikto sankciju mērķis un ka piemērotā atkāpe netiek apieta;
2)
Regulas Nr. 765/2006, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu Nr. 84/2011 un Regulu Nr. 588/2011, 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā, kad līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana ir pamatota ar iepriekš minēto regulu, atkāpe no līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas saistībā ar atlīdzību par juridiskiem pakalpojumiem ir jāizvērtē atbilstoši šai tiesību normai, kurā nekas nav teikts par līdzekļu izcelsmi un to iespējamo prettiesisko iegūšanu.
(1) OV C 233, 10.8.2013.
Full & Egal Universal Law Academy