20.7.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 236/3
Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 21. maija spriedums (Landgericht Dortmund (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Cartel Damage Claims (CDC) Hydrogen Peroxide SA/Akzo Nobel NV, Solvay SA/NV, Kemira Oyj, FMC Foret, SA
(Lieta C-352/13) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Jurisdikcija civillietās un komerclietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - Īpašā jurisdikcija - 6. panta 1. punkts - Prasība pret vairākiem atbildētājiem, kuru domicils ir dažādās dalībvalstīs un kuri ir bijuši tādas aizliegtas vienošanās dalībnieki, kas ir atzīta par pretrunā esošu EKL 81. pantam un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 53. pantam, lai panāktu, ka tiem tiek piespriests solidāri atlīdzināt zaudējumus un atklāt informāciju - Tiesas, kurā celta prasība, jurisdikcija attiecībā uz līdzatbildētājiem - Atteikšanās no prasības attiecībā uz atbildētāju, kura domicils ir dalībvalstī, kurā atrodas tiesa, kurā celta prasība - Jurisdikcija lietās, kas attiecas uz neatļautu darbību vai kvazideliktu - 5. panta 3. punkts - Jurisdikcijas noteikšanas klauzulas - 23. pants - Aizlieguma slēgt aizliegtas vienošanās efektīva īstenošana)
(2015/C 236/04)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Landgericht Dortmund
Pamatlietas puses
Prasītāja: Cartel Damage Claims (CDC) Hydrogen Peroxide SA
Atbildētājas: Akzo Nobel NV, Solvay SA/NV, Kemira Oyj, FMC Foret, SA
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī punkta noteikumu par jurisdikciju koncentrēšanu vairāku atbildētāju gadījumā var piemērot saistībā ar prasību par solidāru zaudējumu atlīdzināšanu un tās ietvaros – informācijas sniegšanu, kas vērsta pret uzņēmumiem, kuri ģeogrāfiskā un laika ziņā dažādā veidā ir piedalījušies ar Eiropas Komisijas lēmumu atzītā vienotā un turpinātā Savienības tiesībās paredzētā aizlieguma slēgt aizliegtas vienošanās pārkāpumā, un ka tas tā ir arī tad, ja prasītājs ir atteicies no savas prasības attiecībā uz vienīgo no līdzatbildētājiem, kura domicils ir dalībvalstī, kurā atrodas tiesa, kurā celta prasība, ja vien netiek konstatēts, ka starp prasītāju un šo līdzatbildētāju pastāv slepena vienošanās, lai prasības celšanas brīdī tiktu mākslīgi radīti vai saglabāti šīs tiesību normas piemērojamības nosacījumi;
2)
Regulas Nr. 44/2001 5. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka, ja dažādās dalībvalstīs reģistrētiem atbildētājiem tiek prasīta tiesā zaudējumu atlīdzība saistībā ar Eiropas Komisijas konstatētu vienotu un turpinātu LESD 101. panta un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 53. panta pārkāpumu, kurā tie ir piedalījušies vairākās dalībvalstīs dažādos laikos un vietās ar laika un vietas ziņā atšķirīgu dalību, notikums, kas rada kaitējumu, ir iestājies attiecībā uz ikvienu apgalvoto cietušo individuāli, un atbilstoši šim 5. panta 3. punktam ikviens no viņiem var izvēlēties celt savu prasību vai nu tās vietas tiesā, kurā attiecīgā aizliegtā vienošanās ir galīgi noslēgta, vai attiecīgi vietā, kurā ir noslēgta konkrēta vienošanās, kas var tikt identificēta kā tāda, kas pati par sevi ir notikums, kas radījis apgalvoto kaitējumu, vai arī savas juridiskās adreses vietas tiesā;
3)
Regulas Nr. 44/2001 23. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja tiesā tiek prasīts atlīdzināt ar LESD 101. panta un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 53. panta pārkāpumu radītos zaudējumus, tas ļauj ņemt vērā piegādes līgumos ietvertās jurisdikcijas noteikšanas klauzulas, pat ja šāda vērā ņemšana nozīmē atkāpi no noteikumiem par tiesas starptautisko jurisdikciju, kas paredzēti šīs regulas 5. panta 3. punktā un/vai 6. panta 1. punktā, ar nosacījumu, ka šajās klauzulās ir atsauce uz strīdiem par atbildību, kas radusies konkurences tiesību pārkāpuma dēļ.
(1) OV C 298, 12.10.2013.
Full & Egal Universal Law Academy