20.7.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 236/6
Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 4. jūnija spriedums (Gerechtshof Arnhem-Leeuwarden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – F. Faber/Autobedrijf Hazet Ochten BV
(Lieta C-497/13) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 1999/44/EK - Patēriņa preču pārdošana un garantija - Pircēja statuss - Patērētāja statuss - Piegādāto preču neatbilstība - Pienākums informēt pārdevēju - Neatbilstība, kas izpaužas sešu mēnešu laikā pēc preču piegādes - Pierādīšanas pienākums)
(2015/C 236/08)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Gerechtshof Arnhem-Leeuwarden
Pamatlietas puses
Prasītāja: F. Faber
Atbildētājs: Autobedrijf Hazet Ochten BV
Rezolutīvā daļa:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīva 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai, kas izskata strīdu par līgumu, kurš varētu būt šīs direktīvas piemērošanas jomā, tiklīdz tai ir šajā ziņā nepieciešamie tiesību un faktiskie apstākļi vai tā tos var iegūt, pieprasot skaidrojumu, ir jāpārbauda, vai pircēju var kvalificēt kā patērētāju minētās direktīvas izpratnē pat tad, ja viņš nav tieši norādījis uz šādu statusu;
2)
Direktīvas 1999/44 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir jāuzskata par noteikumu, kas valsts tiesību sistēmā ir uzskatāms par sabiedriskās kārtības tiesību normu, un ka valsts tiesai pēc savas ierosmes ir jāpiemēro ikviena valsts tiesību norma, kas nodrošina tās transponēšanu;
3)
Direktīvas 1999/44 5. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā valsts noteikums, kurā ir paredzēts, ka patērētājam, lai viņš varētu izmantot no šīs direktīvas izrietošās tiesības, ir laicīgi jāinformē pārdevējs par neatbilstību, ar nosacījumu, ka šī patērētāja rīcībā šādas informācijas sniegšanai ir termiņš, kas nav mazāks par diviem mēnešiem, sākot no datuma, kurā viņš šo neatbilstību ir konstatējis, ka sniedzamā informācija attiecas tikai uz minētās neatbilstības pastāvēšanu un ka tai nav paredzēti pierādīšanas noteikumi, kas padarītu neiespējamu vai pārlieku apgrūtinātu minētajam patērētājam iespējas izmantot šīs tiesības;
4)
Direktīvas 1999/44 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka noteikums, saskaņā ar kuru tiek pieņemts, ka neatbilstība pastāvēja preces piegādes brīdī,
—
ir piemērojams, ja patērētājs sniedz pierādījumus, ka pārdotā prece neatbilst līgumam un ka attiecīgā neatbilstība izpaudās, proti, tika materiālā veidā atklāta, sešu mēnešu laikā kopš preces piegādes. Patērētājam nav jāpierāda ne šīs neatbilstības cēlonis, ne arī tas, ka neatbilstības esamībā ir vainojams pārdevējs;
—
to var nepiemērot tikai tad, ja pārdevējs juridiski pietiekami pierāda, ka minētā neatbilstības cēloņa vai rašanās pamatā ir apstāklis, kas ir radies pēc preces piegādes.
(1) OV C 367, 14.12.2013
Full & Egal Universal Law Academy