18.1.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 16/3
Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 12. novembra spriedums (Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Hewlett-Packard Belgium SPRL/Reprobel SCRL
(Lieta C-572/13) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Intelektuālais īpašums - Autortiesības un blakustiesības - Direktīva 2001/29/EK - Ekskluzīvas reproducēšanas tiesības - Izņēmumi un ierobežojumi - 5. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts - Izņēmums attiecībā uz reprogrāfiju - Izņēmums attiecībā uz privātu kopēšanu - Prasība par konsekvenci izņēmumu piemērošanā - Jēdziens “taisnīga atlīdzība” - Atlīdzības kā taisnīgas atlīdzības iekasēšana par daudzfunkciju printeriem - Proporcionāla atlīdzība - Fiksēta atlīdzība - Fiksētas un proporcionālas atlīdzības apvienojums - Aprēķināšanas veids - Taisnīgas atlīdzības saņēmēji - Autori un izdevēji - Nošu raksti)
(2016/C 016/03)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Cour d'appel de Bruxelles
Pamatlietas puses
Prasītāja: Hewlett-Packard Belgium SPRL
Atbildētāja: Reprobel SCRL
Piedaloties: Epson Europe BV
Rezolutīvā daļa:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts un tās 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir interpretējami tādējādi, ka saistībā ar tajos ietverto jēdzienu “taisnīga atlīdzība” ir jānosaka atšķirība atkarībā no tā, vai reproducēšanu, kas ir veikta uz papīra vai līdzīga materiāla, izmantojot jebkuru fotografēšanas metodi vai citu procesu ar līdzīgu iedarbību, īsteno jebkurš lietotājs vai fiziska persona personiskai lietošanai un ar mērķi, kurš ne tieši, ne netieši nav komerciāls;
2)
Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts un tās 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts nepieļauj tādus valsts tiesību aktus, kādi ir aplūkoti pamatlietā un kuri ļauj dalībvalstij daļu no taisnīgas atlīdzības, kas pienākas tiesību subjektiem, piešķirt autoru radīto darbu izdevējiem, neparedzot šiem izdevējiem pienākumu pat netieši nodrošināt, ka šie autori saņem daļu no atlīdzības, kuru tie nav saņēmuši;
3)
Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts un tās 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts principā nepieļauj tādus valsts tiesību aktus, kādi ir aplūkoti pamatlietā un ar kuriem tiek ieviesta nediferencēta sistēma taisnīgas atlīdzības iekasēšanai, kas attiecas arī uz nošu rakstu reproducēšanu, un tie nepieļauj šādus tiesību aktus, ar kuriem ir ieviesta nediferencēta sistēma taisnīgas atlīdzības iekasēšanai, kas attiecas arī uz viltotām reprodukcijām, kuras ir izgatavotas no nelikumīgiem avotiem;
4)
Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts un tās 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts nepieļauj tādus valsts tiesību aktus, kādi ir aplūkoti pamatlietā un kuri ievieš sistēmu, kas tiesību subjektiem piešķirtās taisnīgās atlīdzības finansēšanai apvieno divus atlīdzību veidus, proti, pirmkārt, fiksētu atlīdzību, ko pirms reproducēšanas darbības maksā ierīču, ar kuru palīdzību var izgatavot aizsargāto darbu reprodukcijas, Kopienas ražotājs, importētājs vai pircējs, šīs ierīces laižot apgrozībā valsts teritorijā, un, otrkārt, proporcionālu atlīdzību, kas tiek iekasēta pēc šīs reproducēšanas darbības un ko nosaka tikai cena par vienību, reizināta ar izgatavoto reprodukciju skaitu, kas ir jāmaksā fiziskām vai juridiskām personām, kuras izgatavo šīs reprodukcijas, ja:
—
fiksēta atlīdzība, kas jāmaksā pirms reproducēšanas darbības, tiek aprēķināta tikai atkarībā no ātruma, ar kādu attiecīgā ierīce var izgatavot reprodukcijas;
—
proporcionāla atlīdzība, kas tiek iekasēta pēc reproducēšanas darbības, atšķiras atkarībā no tā, vai parādnieks ir sadarbojies šīs atlīdzības iekasēšanā;
—
kombinētā sistēma kopumā neietver mehānismus, it īpaši atlīdzināšanas mehānismus, kas attiecībā uz dažādām lietotāju kategorijām ļauj papildus piemērot faktiskā kaitējuma un iepriekš noteikta kaitējuma kritērijus.
(1) OV C 24, 25.1.2014.
Full & Egal Universal Law Academy