20.4.2013
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 114/28
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2012. gada 12. decembra spriedumu lietā T-392/09 1. garantovaná a.s./Eiropas Komisija 2013. gada 22. februārī iesniedza 1. garantovaná a.s.
(Lieta C-90/13 P)
2013/C 114/43
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: 1. garantovaná a.s. (pārstāvji — B. Hartnett, Barrister, O. Geiss, advokāts, P. Lasok, QC, J. Holmes, Barrister)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas 2012. gada 13. decembra spriedumu lietā T-392/09, ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzējas prasības pieteikuma Vispārējā tiesā otro pamatu;
—
atzīt šo pamatu par pamatotu;
—
samazināt naudas soda apmēru līdz EUR 2,1 miljoniem, kas ir 10 % no apelācijas sūdzības iesniedzējas apgrozījuma 2008. gadā, kā ir konstatēts pārsūdzētā sprieduma 84. punktā, un
—
piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas otro pamatu, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu.
Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punktā ir noteikts: “(…) sodanauda (naudas sods) nepārsniedz 10 % no (šā uzņēmuma) kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā”. “Iepriekšējais uzņēmējdarbības gads” ir pēdējais pilnais uzņēmējdarbības gads tieši pirms datuma, kurā Komisija pieņēmusi lēmumu, kurā atzīts, ka ir pārkāpti konkurences noteikumi, un kurā ir uzlikts naudas sods.
Šajā lietā “apgrozījums iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā” esot bijis apgrozījums 2008. gadā, nevis apgrozījums, ko bija ņēmusi vērā Komisija. Tā kā tika izmantots 2007. gada apgrozījums, Garantovaná uzliktais naudas sods esot ticis palielināts gandrīz līdz 100 % no tās apgrozījuma gadā pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas datuma (2009. gada 22. jūlijā).
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka tas, ka Komisija izmantoja 2007. gada apgrozījumu, bija pretrunā 23. panta 2. punkta tekstam un mērķim un tādēļ prettiesiski. Kā apgalvots Garantovaná otrajā pamatā tiesvedībā Vispārējā tiesā, naudas sods tādēļ būtu jāsamazina vai nu saskaņā ar 23. panta 2. punktu, vai arī atbilstoši Tiesas neierobežotai jurisdikcijai saskaņā ar LESD 261. pantu un Regulas Nr. 1/2003 31. pantu.
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy