27.7.2013
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 215/8
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas 2013. gada 27. februāra spriedumu lietā T-241/10 Polijas Republika/Eiropas Komisija 2013. gada 17. maijā iesniedza Polijas Republika
(Lieta C-273/13 P)
2013/C 215/11
Tiesvedības valoda — poļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Polijas Republika (pārstāvis — B. Majczyna)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
pilnībā atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2013. gada 27. februāra spriedumu lietā T-241/10 Polijas Republika/Eiropas Komisija;
—
atcelt Komisijas 2010. gada 11. marta Lēmumu 2010/152/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 1317) (OV L 63, 7. lpp., 12.3.2010., 7. lpp.), ciktāl ar to no Kopienas finansējuma izslēdz izdevumus PLN 279 794 442,15 un EUR 25 583 996,81 apmērā, kas radušies Polijas Republikas akreditētajai maksājumu aģentūrai;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies abās instancēs.
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Polijas Republika izvirza šādus kasācijas pamatus sprieduma atcelšanai:
1)
Regulas (EK) Nr. 1782/2003 20. panta kļūdaina interpretācija tādēļ, ka Vispārējā tiesa uzskatījusi, ka minētajā tiesību normā ir prasīts ieviest pilnīgi vektorizētu sistēmu LPIS-GIS (lauksaimniecībā izmantojamo zemesgabalu identifikācijas sistēmu, pamatojoties uz datorizēto ģeogrāfiskās informācijas sistēmu) vai līdzvērtīgu sistēmu, lai arī minētajā tiesību normā paredzētās sistēmas standartu īstenošanai nav vajadzīga pilnīga vektorizācija.
2)
Regulas (EK) Nr. 796/2004 53. panta kļūdaina interpretācija tādēļ, ka Vispārējā tiesa uzskatījusi, ka par pārkāpumu, kas izdarīts ar nodomu, ir jāuzliek sodi arī tad, ja nav bijis skaidri noteikts, ka saņēmējs būtu rīkojies ar nodomu.
3)
Pārsūdzētā sprieduma nepietiekams pamatojums. Polijas Republika uzskata, ka Vispārējā tiesa nav izskaidrojusi, kādas materiālās un formas prasības, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 20. panta, faktiski nav tikušas izpildītas. Vispārējā tiesa tāpat neesot pamatojusi, ciktāl iespējas tiesas procesā noteikt to, ka rīcība ir bijusi ar nodomu, dēļ maksāšanas sistēma, ko ieviesušas Polijas iestādes, ir kļuvusi par nesaderīgu ar kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem. Turklāt Vispārējā tiesa neesot izskaidrojusi, kāpēc Polijas iestāžu veiktie faktiskā fondu riska aprēķini nebija atbilstoši.
4)
Sacīkstes principa un tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums tādēļ, ka neesot tikuši ņemti vērā Polijas Republikas iesniegtie pierādījumi un ka esot ticis pārsniegts strīda priekšmets. Vispārējā tiesa neesot izvērtējusi Polijas Republikas iesniegtos pierādījumus un skaidrojumus par sistēmu, lai noteiktu, vai ir tiesības saņemt atbalstu zemes gabaliem, nedz arī izskaidrojusi kritēriju, kas piemērots pārbaudē Opoles vojevodistē (Województwo opolskie). Turklāt Vispārējā tiesa esot veikusi plašāku analīzi par to, kas bijis Komisijas iebildumu priekšmets un kas bijis apstrīdētā Komisijas lēmuma pieņemšanas pamatā.
Full & Egal Universal Law Academy