23.11.2013
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 344/51
Prasība, kas celta 2013. gada 23. septembrī — Igaunijas Republika/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-508/13)
2013/C 344/89
Tiesvedības valoda — igauņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Igaunijas Republika (pārstāvis — K. Kraavi-Käerdi)
Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (1), 4. panta 6. un 8. punktu, 16. panta 3. punktu un 6. panta 3. punktu Līgumu vai to īstenošanai pieņemto tiesību aktu pārkāpuma dēļ, jo tā uzskata, ka šīs tiesību normas neatbilst samērīguma un subsidiaritātes principiem. Pieņemot šīs normas neesot ticis izpildīts arī LESD 296. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu — kas ir būtisks procedūras noteikums LESD 263. panta izpratnē. Tādēļ Igaunijas Republika lūdz atcelt 4. panta 6. punktā ietverto teikuma daļu “un ja informācijas prasība ir iekļauta attiecīgās valsts tiesību aktos nodokļu iekasēšanas mērķiem”, 4. panta 8. punktā ietverto frāzi “ko prasa atklāt valsts tiesību akti nodokļu jomā, kā minēts 6. punktā”, kā arī 16. panta 3. punktu un 6. panta 3. punktu pilnībā. Gadījumā, ja Tiesa uzskatītu, ka minētās tiesību normas nav patstāvīgas un nošķiramas no pārējā direktīvas teksta, to nesagrozot, un ka šo normu atcelšana varētu ietekmēt direktīvas kopējo sistēmu, tā lūdz šo direktīvu atcelt pilnībā, minot šo pašu pamatojumu un argumentus;
—
piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
1)
Igaunijas Republika ar savu prasību vēlas panākt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (turpmāk tekstā — “Direktīva”), atsevišķu normu vai, pakārtoti, visas Direktīvas atcelšanu.
2)
Prasība ir pamatota ar LESD 263. panta 1. punktu un tās mērķis ir panākt Direktīvas 4. panta 6. punktā ietvertās teikuma daļas “un ja informācijas prasība ir iekļauta attiecīgās valsts tiesību aktos nodokļu iekasēšanas mērķiem”, Direktīvas 4. panta 8. punktā ietvertās frāzes “ko prasa atklāt valsts tiesību akti nodokļu jomā, kā minēts 6. punktā”, kā arī Direktīvas 16. panta 3. punkta un 6. panta 3. punkta atcelšanu vai, pakārtoti, Direktīvas atcelšanu pilnībā, būtiska procedūras noteikuma un Līgumu vai to īstenošanai pieņemto tiesību aktu pārkāpuma dēļ.
3)
Būtiska procedūras noteikuma pārkāpums esot radies tādējādi, ka, pieņemot Direktīvu neesot izpildīts LESD 296. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu. Līguma vai tā īstenošanai pieņemto tiesību aktu pārkāpums esot radies, pārkāpjot samērīguma un subsidiaritātes principus.
4)
Direktīvas 4. panta 6. punktā, lasot kopā ar tā 8. punktu un 16. panta 3. punktu, paredzētie maksimālās saskaņošanas pasākumi nevarot būt līdzeklis, lai sasniegtu līdzsvaru abu Direktīvas mērķu — uzlabot pārskatu skaidrību un salīdzināmību un samazināt mazo un vidējo uzņēmumu administratīvo slogu — starpā. Tādējādi pieņemtie pasākumi neesot piemēroti likumīgā mērķa sasniegšanai.
5)
Būtisks Direktīvas mērķis — pārskatu skaidrības un salīdzināmības uzlabošana — ar pieņemtajiem pasākumiem neesot sasniedzams, jo, sagatavojot Direktīvas projektu, pietiekami nav tikusi ņemta vērā dažādo dalībvalstu uzņēmumu struktūra. Transponējot Direktīvu dalībvalsts tiesību sistēmā, 97,9 % uzņēmumu, kuru darbības rezultātā rodas vairāk kā puse ekonomikas apgrozījuma, tiktu atbrīvoti no ievērojamas daļas grāmatvedības pienākumu, tomēr tādējādi netiktu veicināta visai Savienībai svarīgā mērķa uzlabot pārskatu skaidrību un salīdzināmību sasniegšana.
6)
Būtisku Direktīvas mērķi — administratīvās slodzes samazināšanu — ar veiktajiem pasākumiem nav iespējams sasniegt, jo, sagatavojot Direktīvas projektu, nav ņemts vērā administratīvās slodzes samazinājums, kas dalībvalstī jau ir panākts citādā veidā, nevis samazinot grāmatvedības standartus, un uzņēmējiem pieprasāmā informācija, kuru šādā formā atbilstoši 4. panta 6. punktam turpmāk vairs nevarēs pieprasīt, tāpat paliek gan privātiem uzņēmumiem, gan publiskajam sektoram nepieciešama informācija. Tādēļ turpmāk vajadzēs ievākt un publiskot papildu informāciju no citiem avotiem, kā rezultātā rodas un var palielināties administratīvā slodze citā jomā.
7)
Direktīvas 6. panta 1. punkta h) apakšpunktā ietvertais ekonomiskās būtības pārākuma princips esot būtisks Direktīvas pamatprincips. Ja dalībvalstis var atbilstoši Direktīvas 6. panta 3. punktam atteikties no ekonomiskās būtības pārākuma principa un ja šī iespēja arī tiktu izmantota, transponējot Direktīvu valsts tiesību sistēmā, visai Savienībai svarīgais mērķis uzlabot salīdzināmību, skaidrību un vispārīgo uzticību principā vairs nevarētu tikt sasniegts. Līdz ar to pieņemtais tiesību akts nav atbilstošs samērīguma principam.
8)
Ņemot vērā apstākli, ka Direktīvas 4. panta 6. un 8. punktā, kā arī 16. panta 3. punktā paredzēto pasākumu rezultāts varētu arī nebūt grāmatvedības skaidrības un salīdzināmības uzlabošanās Savienībā, un ka veiktie pasākumi dalībvalstī, samazinot administratīvo slodzi vienā jomā, to radītu citā, šie pasākumi neveicina Direktīvas mērķu pilnvērtīgāku sasniegšanu Savienības līmenī. Tādēļ minētās normas nav atbilstošas subsidiaritātes principam.
(1) OV L 182, 19. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy