25.1.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 24/9
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 6. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-289/11, T-290/11 un T-521/11 Deutsche Bahn AG u.c./Eiropas Komisija 2013. gada 15. novembrī iesniedza Deutsche Bahn AG u.c.
(Lieta C-583/13 P)
2014/C 24/17
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Deutsche Bahn AG, DB Mobility Logistics AG, DB Energie GmbH, DB Netz AG, DB Schenker Rail GmbH, DB Schenker Rail Deutschland AG, Deutsche Umschlaggesellschaft Schiene-Straße mbH (DUSS) (pārstāvji — W. Deselaers, E. Venot, J. Brückner, Rechtsanwälte)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Spānijas Karaliste, Eiropas Savienības Padome, EBTA Uzraudzības iestāde
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas 2013. gada 6. septembra spriedumu apvienotās lietās T-289/11, T-290/11 un T-521/11;
—
atcelt Komisijas 2011. gada 14. marta Lēmumu C(2011) 1774, 2011. gada 30. marta Lēmumu C(2011) 2365 un 2011. gada 14. jūlija Lēmumu C(2011) 5230 par pārbaužu veikšanu atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 20. panta 4. punktam Deutsche Bahn AG, kā arī visos tās meitasuzņēmumos (lietas COMP/39.678 un COMP/39.731), un
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājas pamato apelācijas sūdzību ar četriem pamatiem:
pirmkārt, Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi un piemērojusi pamattiesības uz mājokļa neaizskaramību un atbilstīgo Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru. Ņemot vērā tieši šo pamattiesību aizskāruma apmēru un kaitējuma neatgriezenisko raksturu, nav samērīgi, ka Komisija, rīkojoties kā pilnvarotā izmeklēšanas iestāde, kurai ir plaša rīcības brīvība, veic pārbaudes bez iepriekšējas tiesas sankcijas.
Otrkārt, Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi un piemērojusi pamattiesības uz efektīvu pārbaudi tiesā. Tikai pārbaude tiesā a posteriori Komisijas pārbaužu gadījumā nenodrošina attiecīgajiem uzņēmumiem efektīvu pārbaudi tiesā.
Treškārt, Vispārējā tiesa ir kļūdaini klasificējusi dokumentus par apgalvotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem kā nejaušiem atklājumiem, kuri ir iegūti pārbaudē ārpus izmeklēšanas, lai gan šos dokumentus bija aizliegts izmantot. Komisijas pārstāvji pirms šīs pārbaudes veikšanas tika informēti par aizdomām ārpus izmeklēšanas priekšmeta. Tādējādi Komisija mākslīgi radīja iespēju un, iespējams, prettiesiski paplašināja Tiesas noteikto izņēmumu par nejaušiem atklājumiem, (1) kas ir jāinterpretē šauri.
Visbeidzot, Vispārējā tiesa nav ievērojusi normas par pierādīšanas pienākumu. Šķiet loģiski vai vismaz nevar tikt izslēgts, ka atsevišķi dokumenti tika iegūti kā šķietami “nejauši atklājumi”, vienīgi pateicoties Komisijas pārstāvju prettiesiskai informācijai, proti, par jomu ārpus izmeklēšanas priekšmeta. Tā kā apelācijas sūdzības iesniedzējām nav iespējams pierādīt šādu cēloņsakarību un tā kā šis apstāklis nav tām piedēvējams, būtu jāprasa pierādīšanas pienākuma pāreja, tādēļ Komisija ir jāsniedz pierādījumi, ka šie dokumenti tiešām ir nejaušu atklājumu rezultāts.
(1) Tiesas 1989. gada 17. oktobra spriedums lietā 85/87 Dow Benelux/Komisija, Recueil, 3137. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy