25.1.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 24/12
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2013. gada 16. septembra spriedumu lietā T-462/07 Galp Energia España, SA, Petróleos de Portugal (Petrogal), SA, Galp Energia, SGPS, SA/Eiropas Komisija 2013. gada 22. novembrī iesniedza Galp Energia España, SA, Petróleos de Portugal (Petrogal), SA, Galp Energia, SGPS, SA
(Lieta C-603/13 P)
2014/C 24/23
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Galp Energia España, SA, Petróleos de Portugal (Petrogal), SA, Galp Energia, SGPS, SA (pārstāvis — M. Slotboom, advocaat)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
—
atcelt spriedumu, ņemot vērā šajā apelācijas sūdzībā izklāstītos pamatus, un/vai atcelt lēmuma 1., 2. un 3. pantu tik lielā mērā, ciktāl tie attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzējām, un/vai atcelt lēmuma 2. pantu, ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzējām ir piemērots naudas sods, vai samazināt naudas sodu, kas apelācijas sūdzības iesniedzējām piemērots lēmuma 2. pantā;
—
atcelt spriedumu un atdot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai strīda izskatīšanai pēc būtības, ievērojot Tiesas sniegtās valdīnijas;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums esot jāatceļ tāpēc, ka:
nospriezdama, ka Komisija nav uzskatāma par prettiesiski konstatējušu, ka lietas dalībnieki ir piedalījušies cenu saskaņošanā “līdz 2002. gadam”, Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi EKL 81. panta 1. punktu un sagrozījusi pierādījumus, kā arī neesot ievērojusi nedz procesuālos noteikumus par pierādījumu vērtēšanu, nedz Pamattiesību hartas 48. pantā garantētās nevainīguma prezumpcijas vispārējo principu. Turklāt Vispārējā tiesa neesot šādi nospriesto pietiekami pamatojusi;
atzīdama, ka lietas dalībnieki var tikt vainoti saistībā ar uzraudzības kārtību un kompensācijas mehānismu un ka tādēļ nav vajadzības mainīt naudas soda sākotnējo apmēru, Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi EKL 81. panta 1. punktu un sagrozījusi pierādījumus, kā arī neesot ievērojusi procesuālos noteikumus jautājumā par pierādījumu vērtēšanu, tostarp pārkāpjot “ne ultra petita” principu un aizskarot gan tiesības uz taisnīgu tiesu, gan tiesības uz aizstāvību (tiesības tikt uzklausītam);
Vispārējā tiesa esot aizskārusi lietas dalībnieku pamattiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.
Full & Egal Universal Law Academy