22.2.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 52/26
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 16. septembra spriedumu lietā T-375/10 Hansa Metallwerke AG u.c./Eiropas Komisija 2013. gada 26. novembrī iesniedza Hansa Metallwerke AG
(Lieta C-611/13 P)
2014/C 52/48
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Hansa Metallwerke AG, Hansa Nederland BV, Hansa Italiana Srl., Hansa Belgium, Hansa Austria GmbH (pārstāvji — H.-J. Hellmann un S. Cappellari, advokāti)
Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
I.
atcelt Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedumu lietā T-375/10 Hansa Metallwerke AG u.c./Komisija un galīgi izspriest lietu šādi:
1)
atcelt apelācijas sūdzības iesniedzējām 2010. gada 30. jūnijā paziņoto pretējās puses apelācijas tiesvedībā 2010. gada 23. jūnija Lēmumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/39.092 — Vannas istabu aprīkojums) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzējām;
pakārtoti, samazināt naudas sodu;
2)
piespriest pretējai pusei apelācijas tiesvedībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
II.
turpmāk pakārtoti,
atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu izskatīšanai Vispārējā tiesā.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzējas vispirms izvirza iebildumu, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Savienības tiesībās atzīto sodu un sankciju individuālā rakstura principu. Tostarp Vispārējā tiesa neesot ievērojusi, ka ar Komisijas 2006. gada naudas soda pamatnostādņu jauno redakciju esot ticis ieviests vispārīgās aprēķina metodes būtisks grozījums vispirms attiecībā uz uzņēmumiem ar ierobežotu piedāvājuma klāstu. Vispārējās tiesas tiesiski kļūdainās nostājas rezultātā tā neesot vai attiecīgi esot tikai tiesiski kļūdaini izpildījusi savu visaptverošo pārbaudes attiecībā uz pretējās pusei apelācijas tiesvedībā veikto naudas soda noteikšanu pienākumu.
Turpmāk apelācijas sūdzības iesniedzējas iebilst, ka savus apsvērumus attiecībā uz sodu individuālā rakstura principu Vispārējā tiesa esot nepietiekami pamatojusi. Tostarp Vispārējā tiesa neesot nekādā veidā izskatījusi nozīmīgo astotās palātas spriedumu lietā T-211/08 (1), kā arī acīmredzami grozīto Komisijas pieeju tās lēmumā lietā COMP/39.452, lai gan apelācijas sūdzības iesniedzējas šajā ziņā esot sniegušas detalizētus apsvērumus mutvārdu procesā.
Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza iebildumu, ka esot ticis pārkāpts Savienības tiesībās atzītais tiesiskās paļāvības princips. Izvērtējot Komisijas rīcību, kura, pretēji apelācijas sūdzības iesniedzējām administratīvajā procesā izteiktajam solījumam, savā lēmumā neesot piešķīrusi naudas soda samazinājumu, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā svarīgāko nozīmi, kura ir lojālai sadarbībai ar Komisiju tās Paziņojuma par atbrīvojumu no naudas soda un naudas soda samazināšanu karteļu gadījumos ietvaros.
(1) 2011. gada 16. jūnija spriedums lietā Putters International/Eiropas Komisija, Krājums, II-3729. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy