8.2.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 39/12
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 16. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-373/10, T-374/10, T-382/10 un T-402/10 Villeroy & Boch Austrija GmbH u.c./Eiropas Komisija 2013. gada 29. novembrī iesniedza Villeroy & Boch Austrija GmbH
(Lieta C-626/13 P)
2014/C 39/18
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Villeroy & Boch Austria GmbH (pārstāvji — A. Reidlinger un J. Weichbrodt, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 16. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-373/10, T-374/10, T-382/10 un T-402/10 kopumā tiktāl, ciktāl ar to tika noraidīta prasība un ciktāl tas attiecas uz prasītāju;
—
pakārtoti, daļēji atcelt atbildētājas 2010. gada 23. jūnija Lēmuma C(2010) 4185, galīgā redakcija, pārsūdzētā sprieduma redakcijā, 1. pantu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;
—
pakārtoti, pienācīgi samazināt apstrīdētā atbildētājas 2010. gada 23. jūnija Lēmuma 2. pantā prasītājai uzlikto naudas sodu;
—
turpmāk pakārtoti, nodot tiesību strīdu atpakaļ Vispārējai tiesai jauna nolēmuma pieņemšanai;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Apelācijas sūdzības pamati un galvenie argumenti
1)
Ar 1. apelācijas sūdzības pamatu prasītāja pārmet, ka Vispārējās tiesas vērtējumi attiecībā uz iespējamu Austrijā not ikušo pārkāpumu esot tiesiski kļūdaini. Vispārējā tiesa savu spriedumu balstot uz konstatējumiem un pamatojumu, kas iepriekš nav bijis apstrīdēta Komisijas lēmuma vai sūdzības jautājumu priekšmets. Vienlaikus netiekot ņemti vērā vai tiekot kļūdaini atspoguļoti prasītājas atbilstošie apsvērumi.
2)
2. apelācijas sūdzības pamats ir vērsts pret faktiski un tiesiski nesaistītas rīcības tiesisku apvienošanu, iegūstot, kā tiek apgalvots, vienotu, kompleksu un turpinātu pārkāpumu (single, complex and continuous infringement — SCCI); šai apvienošanai no prasītājas viedokļa tiesiski nebūtu jābūt veiktai jau kopumā izvērtētu rīcības veidu papildinošā rakstura neesamības dēļ. Šajā lietā piemērotajā veidā SCCI tiesiskā konstrukcija esot pretrunā taisnīgas tiesvedības principam.
3)
Ar 3. apelācijas sūdzības pamatu prasītāja vēršas pret tiesiski kļūdainu tā saukto Vispārējās tiesas “light review” [paviršu izskatīšanu], kas neesot pietiekami ņēmusi vērā savu pārbaudes uzdevumu un tādējādi esot pārkāpusi Kopienas tiesību tiesiskās aizsardzības garantiju.
4)
Visbeidzot, ar 4. apelācijas sūdzības pamatu tiek pārmests, ka apstiprinātais naudas sods katrā ziņā esot nesamērīgs. Tas tāpēc, ka, ņemot vērā ar spriedumu jau atceltos un tiesisku pamatojuma kļūdu dēļ turpmāk vēl atceļamos apsūdzošos faktiskos konstatējumus, likumā paredzētā augstākā naudas soda 10 % apmērā no koncerna apgrozījuma nemainīgā uzlikšana, kuru esot izteikusi Vispārējā tiesa, esot nesamērīga un līdz ar to nepieļaujama. Ja pārkāpuma pamatojumam izmantotajiem faktiskiem konstatējumiem lielā mērā nav pamata, tad, ņemot vērā rodošos cēloņsakarības un pierādīšanas robus, kā arī neesošās [pārkāpuma] piedēvēšanas sakarības, varot pastāvēt nevis SCCI, kas ietver 6 valstis, 3 preču grupas un 10 gadus, bet, lielākais, atsevišķi vietējie pārkāpumi, kas nekādā ziņā nevarot būt šajā lietā noteikto sankciju līmeņa pamats. Šajā lietā izskatāmie apstākļi nekādā ziņā neesot smags vai pat iespējami smagākais pārkāpums, ko Vispārējā tiesa, būtiski pārprotot interpretējamos rīcības brīvības kritērijus, neesot ņēmusi vērā.
Full & Egal Universal Law Academy