15.2.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 45/21
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2013. gada 13. septembra spriedumu lietā T-592/11 Anbouba/Padome 2013. gada 25. novembrī iesniedza Issam Anbouba
(Lieta C-630/13 P)
2014/C 45/37
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Issam Anbouba (pārstāvji — J.-M. Salva un M.-A. Bastin, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
—
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2013. gada 13. septembra spriedumu lietā T-592/11 Issam Anbouba/Eiropas Savienības Padome;
—
atzīt par prettiesisku lēmumu, ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzējs ir iekļauts to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecas ekonomiskās sankcijas;
—
atcelt lietā T-592/11 apstrīdētos lēmumus un regulas;
—
piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas sūdzības pamatojumam tās iesniedzējs izvirza divus pamatus.
Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka Padome, ciktāl tā nav varējusi iesniegt pierādījumus par apelācijas sūdzības iesniedzēja atbalstu Sīrijas režīmam, ir pamatoti piemērojusi prezumpciju par to, ka Sīrijas galveno uzņēmumu vadītāji atbalstīja Sīrijas režīmu. Pamata pirmā daļa attiecas uz šādas prezumpcijas juridiskā pamata neesamību. Ierobežojošo pasākumu īpaši smagais un saistošais raksturs nepieļauj, ka tie tiek piemēroti, pamatojoties uz tādu prezumpciju, uz kuru atsaukties nav paredzēts nevienā reglamentējošā aktā. Pamata otrā daļa attiecas uz šīs prezumpcijas nesamērīgo raksturu salīdzinājumā ar izvirzīto mērķi, it īpaši ņemot vērā tās pārmērīgi plašo raksturu. Pamata trešā daļa attiecas uz šīs prezumpcijas neapstrīdamo raksturu. Iesniegt negatīvus pierādījumus, proti, ka atbalsts režīmam netika sniegts, būtu faktiski neiespējami un pozitīvu pierādījumu iesniegšanu par to, ka ir notikusi pretošanās režīmu, nevarētu pamatoti uzskatīt par vienīgo veidu, lai pierādītu ka saikne ar šo režīmu nepastāvēja.
Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir lēmusi bez Padomes iesniegtajiem pierādījumiem. Ar otrā pamata pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, pirmām kārtām, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neveicot normālu apstrīdēto lēmumu pārbaudi, un otrām kārtām, lemjot bez Padomes iesniegtiem pierādījumiem. Ar sava otrā pamata otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzējs izsaka iebildumu Vispārējai tiesai par to, ka tā pārsūdzētajā spriedumā nav noteikusi sodu par acīmredzamu sacīkstes principa un viņa tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Vispārējā tiesa Padomi esot atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pierādījumus vai noradīt apstākļus, kas pamato minēto pierādījumu neizpaušanu, un esot pieļāvusi, ka Padome savu lēmumu var balstīt vienīgi pamatojoties uz prezumpciju, uz kuru tā turklāt nevarēja likumīgi atsaukties.
Full & Egal Universal Law Academy