22.2.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 52/31
Prasība, kas celta 2013. gada 19. decembrī — Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-679/13)
2014/C 52/56
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — F. Drexler, A. Caiola un M. Pencheva)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāja prasījumi:
—
atcelt Padomes 2013. gada 7. oktobra Īstenošanas lēmumu 2013/496/ES par kontroles pasākumu piemērošanu vielai 5-(2-aminopropil)indols (1);
—
saglabāt Padomes Īstenošanas lēmuma 2013/496/ES sekas līdz brīdim, kad šis lēmums tiks aizstāts ar jaunu tiesību aktu, kas pieņemts pareizā un atbilstošā formā;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Vispirms Parlaments atgādina, ka apstrīdētā lēmuma preambulā ir norāde uz šādiem juridiskajiem pamatiem: Padomes 2005. gada 10. maija Lēmums 2005/387/TI par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām (2) un Līgums par Eiropas Savienības darbību. Parlaments no tā secina, ka Padome netieši norāda uz agrākā Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu.
Parlaments izvirza divus pamatus savas prasības atcelt tiesību aktu pamatošanai.
Pirmkārt, Parlaments apgalvo, ka Padome ir balstījusi savu lēmumu uz juridiskā pamata LES (34. panta 2. punkta c) apakšpunkts), kas ir atcelts kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Līdz ar to apstrīdētais lēmums esot balstīts vienīgi uz Lēmumu 2005/387/TI. Šis lēmums esot atvasināts juridiskais pamats un līdz ar to tas esot prettiesisks.
Otrkārt, ņemot vērā iepriekš minēto, Parlaments uzskata, ka lēmumu pieņemšanas procesā ir pieļauti būtiski procedūras noteikumu pārkāpumi. Pirmām kārtām, ja LES 34. panta 2. punkta c) apakšpunkts būtu bijis piemērojams, pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas saskaņā ar LES 39. panta 1. punktu būtu bijis jākonsultējas ar Parlamentu. Taču Parlaments apgalvo, ka tas nenotika. Otrām kārtām, ja uzskata, ka piemērojamās tiesību normas ir Lisabonas līguma noteikumi, tad Parlaments apgalvo, ka to katrā ziņā būtu bijis jāiesaista likumdošanas procesā. Parlaments apgalvo, ka, ja 5-(2-aminopropil)indola pakļaušana kontroles pasākumiem bija būtisks Lēmuma 2005/387/TI elements, īstenojamajam likumdošanas procesam būtu bijis jābūt tam, kas aprakstīts LESD 83. panta 1. punktā, proti, parastajam likumdošanas procesam. Citā gadījumā, ja Lēmumu 2013/496/ES uzskata par vienādiem Lēmuma 2005/387/TI īstenošanas nosacījumiem vai kā pasākumu, ar kuru groza vai papildina šī lēmuma nebūtisku elementu, tad īstenojamajam procesam būtu bijis jābūt tam, kas paredzēts LESD 290. un 291. pantā, lai pieņemtu īstenošanas aktus vai deleģētos aktus. Katrā ziņā, tā kā Parlaments nebija iesaistīts apstrīdētā lēmuma pieņemšanā, tad šajā lēmumā ir pieļauts būtisks procedūras noteikumu pārkāpums.
Visbeidzot, gadījumā, ja Tiesa nolemtu atcelt apstrīdēto lēmumu, Parlaments uzskata, ka saskaņā ar LESD 264. panta otro daļu ir jāsaglabā apstrīdētā lēmuma sekas līdz brīdim, kad tas tiek aizstāts ar pareizā un atbilstošā formā pieņemtu tiesību aktu.
(1) OV L 272, 44. lpp.
(2) OV L 127, 32. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy