15.2.2014
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 45/27
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2013. gada 15. oktobra rīkojumu lietā T-13/12 Andechser Molkerei Scheitz GmbH/Eiropas Komisija 2013. gada 23. decembrī iesniedza Andechser Molkerei Scheitz GmbH
(Lieta C-682/13 P)
2014/C 45/45
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Andechser Molkerei Scheitz GmbH (pārstāvis — H. Schmidt, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
daļēji atcelt Vispārējās tiesas 2013. gada 15. oktobra rīkojumu lietā T-13/12, ciktāl ar to ir noraidīta prasība atcelt tiesību aktu, kurā ir iekļauts prasījums atcelt Komisijas Regulu (ES) Nr. 1131/2011, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu attiecībā uz steviolglikozīdiem (1), kura Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta 2011. gada 12. novembrī, un
—
atcelt Komisijas Regulu (ES) Nr. 1131/2011, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu attiecībā uz steviolglikozīdiem, kura Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta 2011. gada 12. novembrī.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst pret, pirmkārt, tās no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta izrietošo ar tiesu saistīto pamattiesību pārkāpumu. Ņemot vērā Eiropas Savienības primārās tiesības, prasība atcelt tiesību aktu esot pēc būtības pieņemama. 47. panta pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības esot vērstas uz to, lai pēc būtības pieņemamu pārsūdzību varētu efektīvi izmantot. Ar Vispārējās tiesas rīkojumu tiekot pārkāptas apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā efektīvas tiesību aizsardzības piešķiršanas ziņā atbilstoši hartas 47. panta pirmajam teikumam.
Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst pret tās no 47. panta otrā teikuma izrietošo pamattiesību pārkāpumu, jo tiekot aizskartas tās no 21. panta izrietošās pamattiesības uz nediskrimināciju un no 16. panta izrietošās pamattiesības uz uzņēmējdarbības brīvības nodrošināšanu, nenodrošinot tai efektīvu pārsūdzību atbilstoši tās celtajai prasībai. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka tā tiekot diskriminēta kā bioloģisku tīru pārtikas produktu ražotāja, jo atļauja attiecībā uz steviolglikozīdiem esot tikusi izdota veidā, kas sniedz tās konvencionālajiem konkurentiem nepamatotu, negodīgu konkurences priekšrocību.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja turklāt vēlas panākt, lai Savienības likumdevējs tai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi. Tā apgalvo, ka esot ticis pārkāpts vispārīgais vienlīdzības princips atbilstoši Pamattiesību hartas 20. pantam. Turklāt, atsaucoties uz hartas 21. pantu, tā iebilst, ka tiekot diskriminēta kā uzņēmums, kas ražo bioloģiski tīrus pārtikas produktus, attiecībās ar konvencionālajiem konkurentiem. Kā pierādījumu tam, ka runa ir par patvaļīgu diskrimināciju, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu 2012. gada februāra līgumu, ar ko tiekot atļauts, ka produktus, kas atbilstoši ASV bioloģiskajām tiesībām ir ražoti ar steviolglikozīdiem, Savienības iekšējā tirgū drīkst pārdot ar ES “Bio” logotipu. Tas parādot, ka nepastāv nekāds saprātīgs iemesls atļaut apelācijas sūdzības iesniedzējas konvencionālajiem konkurentiem ražot jogurtu ar steviolglikozīdiem un turklāt izvēlēties tiesību instrumentu, kura iedarbības rezultātā tai pašai šī uzņēmējdarbības brīvība tiek liegta. Apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet, ka esot tikušas pārkāptas tās no Pamattiesību hartas 16. panta izrietošās tiesības uz uzņēmējdarbības brīvības nodrošināšanu.
(1) OV L 295, 205. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy