29.6.2013
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 189/27
Prasība, kas celta 2013. gada 2. maijā — Apvienotā Karaliste/Komisija
(Lieta T-245/13)
2013/C 189/56
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — D. Wyatt, QC, V. Wakefield, Barrister un C. Murrell)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
atcelt Komisijas 2013. gada 26. februāra Lēmumu 2013/123/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, tiktāl, ciktāl tas attiecas uz pielikumā iekļauto [budžeta] pozīciju par Ziemeļīrijas 2010. finanšu gada izdevumu ekstrapolētu korekciju 5,19 % apmērā, kas veido EUR 16 513 528,57 (OV L 67, 31. pp.); un
—
piespriest Komisijai atlīdzināt Apvienotās Karalistes tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.
1)
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā un faktos un neesot ņēmusi vērā apsvērumus par iespējamo zaudējumu ES fondiem apmēru 2009. deklarāciju gadā, kas rodas no 2005. gadā pieļautajām kļūdām, nosakot pieļaujamo hektāru skaitu, lai varētu saņemt atbalstu, kas ietekmēja sākotnējo tiesību piešķiršanu, un (līdz ar to), neesot ņēmusi vērā to, ka lielākā daļa pārmaksas gadījumu lauksaimniekiem risks fondiem bija risks, kas novērtējams apmēram 22 % apmērā no izdevumiem, kas ir daļa no “platības elementu” ietverošiem izdevumiem.
2)
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā un faktos, jo tā esot kļūdaini secinājusi, ka Ziemeļīrijas Lauksaimniecības un lauku attīstības departaments (“DARD”) pavisam nav piemērojis, vai nav piemērojis atbilstošā veidā, normas par pārmaksāto maksājumu atgūšanu, sodiem un apzinātu noteikumu neizpildi, un ka Komisija esot šādi pārvērtējusi un/vai neesot ņēmusi vērā apsvērumus saistībā ar iespējamo ES fondu zaudējumu apmēru. It īpaši, Komisija esot:
—
kļūdaini kritizējusi, iespējams, “sistemātisko” DARD maksājuma tiesību pārrēķinu;
—
kļūdaini apgalvojusi, ka 2005. gadā pieļautām kļūdām varētu būt finansiāla ietekme uz maksājuma tiesību vērtības vēsturisko elementu;
—
pieņēmusi kļūdainu metodi pārmaksas aprēķināšanai;
—
ieņēmusi kļūdaini pieeju sodiem, it īpaši:
—
pieņemot kļūdainu metodi sodu aprēķināšanai; un
—
kļūdaini apgalvojot, ka sods jāuzliek par katru gadu gadījumos, kad sods bija piemērojams 2005. gadā, bet nevis turpmākos finanšu gados, šajā gadījumā — 2009. gadā, kad pārmaksa izrietēja no tās pašas kļūdas, kura tika sodīta 2005. gadā;
—
ieņēmusi nepareizu nostāju pret apzinātu normu neizpildi.
Full & Egal Universal Law Academy