20.7.2013
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 207/44
Prasība, kas celta 2013. gada 21. maijā — Itālija/Komisija
(Lieta T-268/13)
2013/C 207/75
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji — S. Fiorentino, avvocato dello Stato, G. Palmieri)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
—
trijos prasības pamatos izklāstīto iemeslu dēļ atcelt Komisijas 2013. gada 7. marta Lēmumu Nr. C(2013) 1264, galīgā redakcija, kas paziņots tā paša gada 11. martā;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar šo prasību Itālijas valdība apstrīd Eiropas Komisijas 2013. gada 7. marta Lēmumu Nr. C(2013) 1264, galīgā redakcija, kas paziņots tā paša gada 11. martā, ar ko, izpildot Tiesas 2011. gada 17. novembra spriedumu lietā C-496/09, Komisija ir Itālijas Republikai pieprasījusi samaksāt summu EUR 16 533 000 apmērā kā kavējuma naudu.
Minētajā spriedumā Tiesa arī bija piespriedusi Itālijas Republikai samaksāt Eiropas Komisijai, naudas līdzekļus ieskaitot kontā “Eiropas Savienības pašu resursi”, kavējuma naudu, kas atbilst pamatsummai EUR 30 miljoni, reizinātai ar tāda nelikumīgā nesaderīgā atbalsta izteiksmi procentos, ko aprēķina, ņemot vērā uz sprieduma pasludināšanas dienu vēl neatgūto summu apmēru un, proti, par katru pusgada kavējumu vajadzīgo pasākumu īstenošanā, lai izpildītu 2004. gada 1. aprīļa spriedumu lietā C-99/02 Komisija/Itālija.
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.
1)
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 260. panta 1. punkts un 260. panta 3. punkta 2. apakšpunkts: nav ievērots izpildāmais spriedums (Tiesas 2011. gada 17. novembra spriedums lietā C-496/09 Komisija/Itālija), tādējādi kļūdaini interpretējot minēto spriedumu punktā, kurā, aprēķinot kavējuma naudu, par atskaites punktu tiek izmantots “uz sprieduma pasludināšanas dienu vēl neatgūto summu apmērs”.
—
Itālijas valdība uzskata, ka, izpildot šo sprieduma punktu, tas jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir norādīts nevis uz sprieduma pasludināšanas dienu, bet gan uz dienu, kurā beigusies tiesvedības pierādījumu iegūšanas stadija, proti, brīdi, kad faktiski izkristalizējusies procesuālā situācija, pamatojoties uz kuru Tiesa ir izskatījusi strīdu. Itālijas valdība uzskata, ka atgūšanas darbības, ko tā veikusi lietas norises gaitā — bet pēc tam, kad bija noslēgusies izmeklēšanas procedūra, — ir jāņem vērā, samazinot pusgada kavējuma naudu.
2)
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 260. panta 1. punkts un 260. panta 3. punkta 2. apakšpunkts: nav ievērots izpildāmais spriedums, tādējādi kļūdaini interpretējot minēto spriedumu punktā, kurā ir paredzēts, ka, aprēķinot kavējuma naudu, kas maksājama par katru pusgada kavējumu, nav jāņem vērā summas, kuras attiecas uz atbalstu, “kas vēl nav atgūts vai kura apmērs apskatāmā laikposma beigās nav pierādīts”.
—
Itālijas valdība uzskata, ka šis izpildāmā sprieduma punkts esot jāinterpretē tādējādi, ka, veicot iepriekš minēto vērtējumu, ir svarīga pierādījuma dokumenta iesniegšana atsauces pusgadā, un nevis arī apstāklis, ka šis dokuments ir darīts zināms Komisijai, pirms bija beidzies minētais pusgads. Saskaņā ar Itālijas valdības viedokli Eiropas Komisijas veiktā pretējā interpretācija — atbilstoši kurai Itālijas Republikai esot pienākums iesniegt pierādījumus pusgada kavējuma naudas aprēķināšanai līdz attiecīgā pusgada pēdējai dienai, tādējādi nepieļaujot, ka tiktu ņemtas vērā summas, kuru atgūšana, kaut arī notikusi minētajā laika posmā, tikai pēc tam tiktu paziņota Komisijai —, būtu pretrunā lojālas sadarbības principam un to neattaisnojot Tiesas izvirzītā prasība, un faktiski izraisa to, ka tiek nepieļaujami saīsināts laiks, kas ir Itālijas iestādēm ir dots, lai minēto prasību izpildītu un tādējādi samazinātu pusgada kavējuma naudas apmēru.
3)
Ar trešo pamatu tiek apgalvots ka ir pārkāpts LESD 260. panta 1. punkts un 260. panta 3. punkta 2. apakšpunkts: nav ievērots izpildāmais spriedums saistībā ar prasījumiem attiecībā pret uzņēmumiem, kuriem ir “mierizlīgums ar kreditoriem” [“concordato preventivo”] vai kuri atrodas “kontrolētas administrēšanas” [“amministrazione concordata”] situācijā.
—
Ar minēto lēmumu no atbalsta, kas maksājams līdz atsauces pusgada beigām, nav atskaitīti tādi prasījumi attiecībā pret uzņēmumiem, kuri izvirzīti saistībā ar attiecīgajām kolektīvajām procedūrām, lai gan saskaņā ar Itālijas valdības viedokli jautājums ir par prasījumiem, kuru atgūšanā dalībvalsts esot rīkojusies ar visu nepieciešamo rūpību un kuri tādējādi ir jāatskaita no atbalsta summas, kas ir maksājamas, pamatojoties uz izpildāmo spriedumu.
Full & Egal Universal Law Academy