13.6.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 211/5
Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 14. aprīļa spriedums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Malvino Cervati, Società Malvi Sas di Cervati Malvino/Agenzia delle Dogane, Agenzia delle Dogane – Ufficio delle Dogane di Livorno
(Lieta C-131/14) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Lauksaimniecība - Tirgu kopīgā organizācija - Regula (EK) Nr. 565/2002 - 3. panta 3. punkts - Tarifu kvota - Argentīnas izcelsmes ķiploki - Importa licences - No noteiktām importa licencēm izrietošo tiesību nodošanas neiespējamība - Pasākumu apiešana - Tiesību ļaunprātīga izmantošana - Nosacījumi - Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 - 4. panta 3. punkts)
(2016/C 211/05)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Corte suprema di cassazione
Pamatlietas puses
Prasītāji: Malvino Cervati, Società Malvi Sas di Cervati Malvino
Atbildētāja: Agenzia delle Dogane, Agenzia delle Dogane – Ufficio delle Dogane di Livorno,
piedaloties: Roberto Cervati
Rezolutīvā daļa:
Komisijas 2002. gada 2. aprīļa Regulas (EK) Nr. 565/2002, ar ko nosaka tarifu kvotu administrēšanas metodi un ievieš izcelsmes sertifikātu sistēmu attiecībā uz ķiplokiem, kas ievesti no trešām valstīm, 3. panta 3. punkts un Padomes 1995. gada 18. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 4. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie principā pieļauj tādu mehānismu, kāds ir pamatlietā, atbilstoši kuram viens uzņēmējs – tradicionālais importētājs šīs pirmās regulas izpratnē, kas ir izsmēlis visas savas licences, kuras tam ļauj importēt atbilstoši preferenciālajam tarifam – pasūta no otra uzņēmēja, kas arī ir tradicionālais importētājs bez šādas licences,
—
preci, kuru ar šo otro uzņēmumu saistīta sabiedrība vispirms pārdod ārpus Eiropas Savienības trešajam uzņēmējam, kas ir jaunais importētājs šīs regulas izpratnē un kuram ir šādas licences,
—
pēc tam trešais uzņēmējs, kurš izmanto preferenciālu muitas tarifu, šo preci laiž brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā un tad to pārdod otrajam uzņēmējam, un
—
galu galā, šīs preces otrais uzņēmējs nodod pirmajam, kurš tādējādi iegādājas atbilstoši tarifu kvotām importētas preces, kas paredzētas šajā pat pirmajā regulā, lai gan viņam nav šai darbībai nepieciešamās licences.
(1) OV C 194, 24.6.2014.
Full & Egal Universal Law Academy