7.12.2015
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 406/4
Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 15. oktobra spriedums – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika
(Lieta C-137/14) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2011/92/ES - Noteiktu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējums - 11. pants - Direktīva 2010/75/ES - Rūpnieciskās emisijas (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) - 25. pants - Iespēja vērsties tiesā - Neatbilstošs valsts procesuālais regulējums)
(2015/C 406/03)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Hermes un G. Wilms)
Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – T. Henze un J. Möller)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Austrijas Republika (pārstāvis – C. Pesendorfer)
Rezolutīvā daļa:
1)
Ierobežojot:
—
lēmumu atcelšanu procesuāla pārkāpuma dēļ ar ietekmes uz vidi novērtējuma vai sākotnēja izvērtējuma neesamību un gadījumiem, kad prasītājs pierāda, ka procesuāla noteikuma pārkāpumam ir cēloņsakarība ar lēmuma rezultātu, piemērojot Administratīvā procesa likuma (Verwaltungsverfahrensgesetz) 46. pantu;
—
tiesības celt prasību un pārbaudes tiesā apjomu ar iebildumiem, kas noteiktajā termiņā jau ir izteikti administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemts lēmums, saskaņā ar 2006. gada 7. decembra Likuma par papildus noteikumiem saistībā ar prasībām vides lietās, kas paredzētas Direktīvā 2003/35/ES (Umwelt-Rechtsbehelfsgesetz), kas grozīts ar 2013. gada 21. janvāra likumu, 2. panta 3. punktu un Administratīvā procesa likuma Verwaltungsverfahrensgesetz) 73. panta 4. punktu;
—
tiesvedībās, kas tika uzsāktas pēc 2005. gada 25. jūnija un izbeigtas līdz 2011. gada 12. maijam – vides aizsardzības apvienību tiesības celt prasību ar tiesību normām, kas piešķir tiesības indivīdiem, piemērojot 2006. gada 7. decembra Likuma par papildus noteikumiem saistībā ar prasībām vides lietās, kas paredzētas Direktīvā 2003/35/ES (Umwelt-Rechtsbehelfsgesetz), kas grozīts ar 2013. gada 21. janvāra likumu, 2. panta 1. punktu, lasot to kopā ar 5. panta 1. punktu;
—
tiesvedībās, kas tika uzsāktas pēc 2005. gada 25. jūnija un izbeigtas līdz 2011. gada 12. maijam, – vides aizsardzības apvienību prasību pārbaudes tiesā apmēru ar tiesību normām, kas piešķir tiesības indivīdiem, saskaņā ar 2006. gada 7. decembra Likuma par papildus noteikumiem saistībā ar prasībām vides lietās, kas paredzētas Direktīvā 2003/35/ES (Umwelt-Rechtsbehelfsgesetz), kas grozīts ar 2013. gada 21. janvāra likumu, 2. panta 1. punktu, lasot to kopā ar 5. panta 1. punktu, un
—
no valsts tiesiskā regulējuma piemērošanas izslēdzot administratīvos procesus, kas tika uzsākti līdz 2005. gada 25. jūnijam, saskaņā ar 2006. gada 7. decembra Likuma par papildus noteikumiem saistībā ar prasībām vides lietās, kas paredzētas Direktīvā 2003/35/ES (Umwelt-Rechtsbehelfsgesetz), kas grozīts ar 2013. gada 21. janvāra likumu, 5. panta 1. un 4. punktu,
Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvas 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu 11. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) 25. pantā paredzētos pienākumus;
2)
pārējā daļā prasību noraidīt;
3)
Eiropas Komisija, Vācijas Federatīvā Republika un Austrijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
(1) OV C 159, 26.5.2014.
Full & Egal Universal Law Academy