25.4.2016
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 145/5
Tiesas (virspalāta) 2016. gada 23. februāra spriedums – Eiropas Komisija/Ungārija
(Lieta C-179/14) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/123/EK - 14.–16. pants - LESD 49. pants - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - LESD 56. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Nodokļu priekšrocības sniedzošu kuponu, kurus darba devēji piešķir saviem darbiniekiem un kuri izmantojami mājokļu, izklaižu un/vai ēdināšanas pakalpojumu saņemšanai, izdošanas nosacījumi - Ierobežojumi - Monopols)
(2016/C 145/05)
Tiesvedības valoda – ungāru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Tokár un E. Montaguti)
Atbildētāja: Ungārija (pārstāvji – Z. Fehér un G. Koós)
Rezolutīvā daļa:
1)
ieviešot un saglabājot spēkā Széchenyi izklaižu karšu shēmu, kas ir paredzēta valdības 2011. gada 12. aprīļa Dekrētā Nr. 55/2011, ar ko regulē Széchenyi izklaižu karšu izdošanu un lietošanu, kurā grozījumi izdarīti ar 2011. gada 21. novembra Likumu Nr. CLVI, ar ko izdarīti grozījumi atsevišķos nodokļu likumos un citos ar tiem saistītos tiesību aktos, Ungārija ir pārkāpusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū, ciktāl:
—
ar minētā valdības dekrēta 13. pantu, aplūkojot to kopsakarā ar 1993. gada Likuma Nr. XCVI par savstarpējās brīvprātīgās apdrošināšanas fondiem 2. panta 2. punkta d) apakšpunktu, 1997. gada Likuma Nr. CXXXII par ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu filiālēm un komercaģentūrām 2. panta b) punktu, kā arī 2006. gada Likuma Nr. IV par komercsabiedrībām 1. pantu, 2. panta 1. un 2. punktu, 55. panta 1. un 3. punktu un 64. panta 1. punktu, filiālēm tiek izslēgta iespēja izdot Széchenyi izklaižu karti un tādējādi ir pārkāpts šīs direktīvas 14. panta 3. punkts;
—
ar minēto 13. pantu, aplūkojot to kopsakarā ar šīm pašām valsts tiesību normām, ar kuru, ievērojot šī 13. panta a)–c) punktā paredzētos nosacījumus, netiek atzīta tādu grupu darbība, kuru mātesuzņēmums nav saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem nodibināta sabiedrība un kuru dalībnieki nedarbojas kā Ungārijas tiesību aktos paredzētās sabiedrības, ir pārkāpts minētās direktīvas 15. panta 1. punkts, 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts;
—
ar valdības Dekrēta Nr. 55/2011 13. pantu, aplūkojot to kopsakarā ar šīm pašām valsts tiesību normām, ar kuru tiesības izdot Széchenyi izklaižu karti ir paredzēta tikai bankām un finanšu iestādēm, jo tikai šīs iestādes var izpildīt minētajā 13. pantā paredzētos nosacījumus, ir pārkāpts šīs direktīvas 15. panta 1. punkts, 2. punkta d) apakšpunkts un 3. punkts;
—
minētais 13. pants ir pretrunā Direktīvas 2006/123 16. pantam, jo tajā ir noteikts, ka Széchenyi izklaižu kartes izdošanai ir nepieciešams Ungārijā nodibināts uzņēmums;
2)
Erzsébet kuponu shēma, ko regulē 2011. gada 21. novembra Likums Nr. CLVI un 2012. gada 6. jūlija Likums Nr. CIII par Erzsébet programmu, ciktāl ar šo valsts tiesisko regulējumu par labu publiskām struktūrām ir radīts monopols tādu kuponu izdošanas jomā, kuri ļauj iegādāties aukstas maltītes un kurus darba devēji ar nodokļu ziņā izdevīgiem nosacījumiem var piešķirt saviem darbiniekiem kā labumu natūrā, ir pretrunā LESD 49. un 56. pantam;
3)
Ungārija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
(1) OV C 202, 30.6.2014.
Full & Egal Universal Law Academy